Rīga +23°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
-
Sapnis kaut kur aizceļot
«Situācija valstī un mana ikdiena kā premjeram jau ilgstoši ir tik saspringta, ka nav iespējams izdarīt to, kas mani emocionāli stiprinātu visvairāk. Es ļoti gribētu uz pāris dienām kaut kur aizceļot kopā ar sievu. Tikai mēs divi vien – pasēdētu, izrunātos, izgulētos. Diemžēl tas nav iespējams.
- Uz darbu un mājām eju kājām
Man diemžēl šobrīd nesanāk laika fiziskām aktivitātēm, tādēļ uz darbu un no darba nevis braucu mašīnā, bet dodos kājām. Līdz vēlam rudenim braucu ar velosipēdu, bet tagad – eju. Šīs 30–40 minūtes no rīta un vakarā ir mana vienīgā iespēja pabūt svaigā gaisā un izkustēties, un es to izmantoju.
- Priecāties par mazām lietām
Reizēm brīnos pats par sevi: kā man ir izdevies iemācīties no sirds gūt prieku no patiešām mazām lietām! Ja mani pa ceļam uz darbu apšļaksta garāmbraucošs autobuss, nedusmojos – visādi gadās. Bet, ja es eju, man garām brauc autobuss, un tas mani neapšļaksta – cik tas ir labs notikums! Esmu priecīgs – neesmu slapjš no galvas līdz kājām, un, nonākot telpās, man nebūs jātīra mētelis. Vēl pasakiet, ka nevar atrast, par ko priecāties!
- Pagriezt vaigu pret sauli
Vairāk kā nekad agrāk priecājos par sauli. Reizēm darbdienas ir tik garas, ka visu dienu pavadu telpās un pat nepamanu, kad ir gaišs un kad jau satumst.
Ja man izdodas dienas gaismas laikā būt ārā – tas ir daudz. Ja vēl paveras mākoņi un uzspīd saule – tas man ir kā debesmanna.
Tad cenšos pagriezt vaigu, lai sajūt siltumu, pacelt acis un paskatīties saulē – jau jūt pavasara tuvošanos! Šādos brīžos esmu tik priecīgs, ka visas problēmas uz brīdi aizmirstas.
-
Klausos, kā skan mana ģitāra
Man ļoti patīk spēlēt ģitāru, bet jau pusgadu nav bijis laika to paņemt rokās. Tagad to spēlē mani dēli, un tas man dod prieku. Jāsaka, viņiem ģitārspēle izdodas pat labāk nekā man.
-
Saku sev, ka viss ir atrisināms
Par laimi, nevaru sūdzēties par miegu – pēc garas darbdienas esmu nostaigājis ceļu līdz mājām svaigā gaisā un naktīs ļoti labi guļu. Pirms svarīgiem darbiem un lēmumiem man prātā maļas daudz domu, bet cenšos sev atgādināt, ka viss ir atrisināms, saku sev: vienā mierā izdomāsim! Šie vārdi man palīdz.
-
Skatos, kā spēlējas mājdzīvnieki
Man mājās ir suns un kaķis – abi vienā vecumā. Kaķim ir niķis suni šad tad kaitināt, bet viņu abu cīņas ir ļoti labestīgas. Skatos un priecājos!
-
Apjausma, ka pasaule jau visu ir pieredzējusi
Reti, bet gadās vakari, kad atrodu pusstundu laika palasīt ko tādu, kas nav saistīts ar darbu. Nesen no grāmatplaukta izņēmu mazu grāmatiņu, ko biju nopircis vēl kā students, bet tā arī nebiju izlasījis, – Gilgameša eposa tulkojumu angļu valodā.
Tas ir babiloniešu eposs, rakstīts uz māla plāksnēm pirms vairāk nekā 4000 gadu. Man patīk seno klasiķu darbi, un arī Gilgameša eposs mani nomierināja. Pa šiem gadu tūkstošiem cilvēki necik nav mainījušies – pasaule visu ir pieredzējusi ne tikai vienreiz, bet jau daudzreiz. Tas, ko piedzīvojam šodien, mums šķiet gana grūts un izaicinājumu pilns, un tāds tas arī ir. Tomēr jāapzinās, ka mēs neesam ne pirmā, ne pēdējā paaudze, kas piedzīvo grūtības.
- Sarunas ar sievu un bērniem
Ļoti sen neesmu skatījies nevienu filmu – man tam neatliek laika, labāk brīvos brīžus pavadu ar sievu un bērniem. Man ir svarīga katra saruna ar viņiem pie tējas tases.
Esmu pārliecināts, ka man, pieaugušajam, patlaban ir pat vieglāk nekā bērniem, un es patiešām pārdzīvoju un jūtu viņiem līdzi.
Uzturu kontaktus ar radiem un draugiem, cenšos sazināties, bet man ļoti pietrūkst tiešo satikšanos, taču – mums visiem šie laiki jāpārdzīvo.
