Dantem ir alerģija pret kaķu spalvām, tāpēc kādu laiku viņš sapņojis par sunīti. "Savulaik pa kluso vienu pat atnesu uz vecāku mājām, diemžēl tēvs šo ideju neatbalstīja, un man nācās suni atdot tā īpašniekam,» stāsta iluzionistu Daces un Enriko Pecolli dēls, jaunais burvju mākslinieks Dante. Nesen Dante sācis dzīvot atsevišķi no vecākiem, un kopā ar draudzeni Aleksu tikuši arī pie mājdzīvniekiem. «Tā kā pats esmu gana eksotisks, sapratu – tādus vēlos arī mājdzīvniekus. Tā pie mums nonāca Jemenas hameleoni. Sākumā iegādājos vienu, bet draudzenei tas tik ļoti iepatikās, ka nākamajā dienā viņa nopirka vēl vienu,» atklāj Dante.
«Kad hameleoni nonāca pie mums, viņi bija divas nedēļas veci un aptuveni trīs centimetrus gari. Pēc divām pie mums pavadītām nedēļām abi pastiepušies līdz sešiem centimetriem. Pieauguša hameleona garums var sasniegt pat 60 centimetrus,» saka Dante. Zooveikalos hameleonu vidējā cena ir ap 160 eiro.
Atnākot mājās un ieraugot savu mīluļu ādas krāsu, Dante uzreiz saprot, kādā noskaņojumā ir viņa mājdzīvnieki.
Citi lasa
No bailēm kļūst par tīģeri
Jaunie ģimenes locekļi dzīvo īpaši aprīkotā terārijā. «Hameleoni ir vieni no grūtāk kopjamajiem rāpuļiem, jo viņiem nepieciešams Latvijas klimatiskajiem laikapstākļiem neraksturīgs siltums un mitrums. Terārijā to nodrošinu ar īpašām sildlampām. Reiz nejauši biju atstājis vaļā durvis. Aizgāju līdz tuvējam veikalam un, pārnākot mājās, pamanīju, ka terārijā ir tikai viens hameleons. Sāku meklēt mazo bēgli. Pēc vairāku minūšu izmisīgiem meklējumiem hameleonu ieraudzīju uz koka dēļa pie pašiem griestiem! Aiz bailēm viņš bija pārvērties par tīģeri – brūngani svītrainu ar mazām pumpiņām. Cilvēki domā, ka hameleoni maina krāsu, lai pielāgotos apkārtējai videi. Piemēram, sēžot uz zaļas lapas, kļūst zaļi, bet uz koka – brūni. Patiesībā tas notiek reti – kad hameleoni dodas medībās. Pārsvarā viņi krāsu maina garastāvokļa ietekmē. Kad hameleoni jūtas drošībā, viņi ir zaļi, bet, kad nobīstas – brūni un strīpaini,» stāsta Dante. Atnākot mājās un ieraugot savu mīluļu ādas krāsu, viņš uzreiz saprotot, kādā noskaņojumā ir viņa mājdzīvnieki.
Prusaki – ņammm!
«Man patīk hameleonu barošana. Abu ēdienkarti lielākoties veido prusaki un circeņi, un tie viņiem jāpasniedz dzīvi. Reiz, barojot abus ar prusakiem, kas bija hameleonu galvas lielumā, pēkšņi pamanīju, ka viens prusaks uzlec hameleonam uz astes. Hameleons nesapratnē skatījās apkārt un lēnām pārvērtās par tīģeri,» atceras Dante.
Uz jautājumu, vai plāno hameleonus iesaistīt arī savos burvju trikos, Dante atbild: «Pagaidām atrašanos ārpus terārija viņi izjūt kā pārāk krasu temperatūras maiņu. Mēs cenšamies hameleonus pieradināt pie rokām, abi labprāt skaidra mums pa pleciem. Hameleoni ir koku dzīvnieki, kam patīk rāpties – jo augstāk, jo labāk. Viņu acis ir mazliet izvalbītas, tāpēc tie redz 342 grādu leņķī – gan to, kas viņam ir aiz muguras, gan to, kas ir virs viņiem.»