Klaudija Hēla: rotaļāšanās kā pasaules atklāšana

Rotaļas ar bērnu
Kate Beresņeva
25. marts
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock
Bērniem spēlēšanās nav tikai izklaide. Jau no triju mēnešu vecuma mazulis rotaļājas, lai patiesībā mācītos. Tieši spēlēšanās laikā, kas norit piemērotā vidē, ar atbilstošām mantām, bērns pakāpeniski attīsta savas spējas un varēšanu – gan intelektuāli un fiziski, gan emocionāli un sociāli. Konsultē fizioterapeite KLAUDIJA HĒLA.

Tieši spēlējoties bērns izprot savas kustības un spējas, izzina sevi un pasauli, mēģina, atklāj, kaut kur kļūdās un mācās no šīm mazajām it kā neveiksmēm. Lai saprastu, kā lietas strādā, bērnam līdz secinājumiem jānonāk pašam, tāpat kā pieaugušajiem. Tāpēc rotaļāšanās ir paša bērna aktivitāte, kur pieaugušajam ir tikai vērotāja loma. Viss, kas vecākiem jādara, – jāiekārto rotaļām piemērota vide, jāsagādā dažas pavisam vienkāršas lietas un bez iejaukšanās, ar cieņu jāvēro, cik brīnumainā veidā mazulis pakāpeniski attīsta savas spējas un prātu. Tā kā rotaļāšanās agrīnajā vecumā mazulim ir nopietns darbiņš, tā ik dienu būtu jāieplāno kā atsevišķa nodarbošanās, vēlams līdzīgā laikā pēc tam, kad mazulis ir aprūpēts un paēdis.

Rotaļlietu izvēle

Pirmajos trijos gados bērns savā būtībā nudien nav prasīgs mantu izvēlē. Līdz trim gadiem interesantākas un prātu attīstošākas būs tieši visvienkāršākās lietas, pat ne mantas, bet sadzīves priekšmeti. Kartona kastes, groziņi, bļodiņas, tukšas jogurta pudelītes, tukši krēma trauciņi, veļas grozi, dažādas birstes. Nopirkts plastmasas telefons, kas izskatās gandrīz kā īsts, būtībā jau sevi ir izsmēlis, jo tas var būt tikai un vienīgi telefons. Bērna prāts un fantāzija ir daudz plašāki, ja vien dod vaļu. Garens koka klucītis var būt telefons, mašīna, māja vai jebkas cits, kas bērnam tobrīd ir nepieciešams rotaļai.

Jo vienkāršāka ir rotaļlieta, jo daudzpusīgāk to iespējams izmantot, un šādas mantas bērniem neapnīk, viņi ar tām spēlējas vairākus gadus.

No šādas pārdomātas izvēles iegūst visi – bērns vairāk attīsta savu prātu un fantāziju, vecāki ieekonomē naudu, un tā noteikti ir dabai draudzīgāka izvēle. Protams, ir mantas, kuras, bērnam kļūstot vecākam, veikalos ir jāpērk: mašīnas, apģērbjamas lelles, rotaļu virtuves piederumi u. c.

Tomēr ir lietas, ko nav vērts pirkt, jo īpaši mazuļiem. Piemēram, zvēri, kam piespiežot konkrētu vietu ķermenī – vēderu vai ķepu – atskan skaņas. Mazā vecumā bērns vēl nespēj skaidri atšķirt dzīvu zvēru no rotaļlietas, tāpēc šāda manta ir ne vien maz attīstoša, bet pat nedroša, jo rada iespaidu, ka arī īstam sunītim var spaidīt gan vēderu, gan ausis. Visas rotaļlietas, kur tiek piespiesta viena poga un notiek kāda darbība, ir ļoti īslaicīgas, jo neko citu ar tām iesākt nevar. Cik gan ilgi bērns, spiežot vienu pogu, lai priecājas? Arī mantas, kas, it kā atveidojot realitāti, patiesībā to pārveido, nav īpaši vērtīgas. Piemēram, grāmatas ar zvēru skaņām vai ierunātiem vārdiem. Nekas nespēj aizstāt pastaigu zoodārzā vai vietā, kur ir īsti dzīvnieki un kur var saklausīt arī zvēru valodu. Apkārtējā vide jau ir pietiekami skaļa, tādēļ mazuļiem runājošas mantas rada lieku uzbudinājumu un nesapratni – viņam pilnīgi pietiek ar runājošiem vecākiem, kuri aprūpes laikā jēgpilni ar bērnu sarunājas par to, kas ir aktuāli attiecīgajā procesā, piemēram, ģērbjoties runāties par drēbēm vai ķermeni, ēdot – par ēdienu.

Svarīgi par bērnu spēlēšanos

  • Bērns ir individuālists, un jāļauj viņam arī tādam būt. Sākumā mazais vislabprātāk spēlējas viens, ap deviņu mēnešu vecumu – ik pa brīdim, bieži vien nejauši spēlējas kādam blakus, aptuveni divarpus gadu vecumā ik pa laikam spēlējas ar citu bērnu un tikai no apmēram trim gadiem labprāt to dara arī ar vairākiem bērniem kopā.
  • Vecāki vai kāds no pieaugušajiem ir tikai procesa vērotājs un bērna rotaļās līdz triju gadu vecumam neiejaucas un nepiedalās. Kāpēc? Jo pieaugušie bieži visu stāsta un rāda priekšā, tā neļaujot bērnam uzzināt un saprast pašam. Tikai to, ko ar savām darbībām mazais paveicis pats, viņš vislabāk apzinās, iemācās un spēj izmantot tālāk. Bērns eksperimentē, kļūdās, ja kaut kas nedarbojas, sāk domāt, kā darīt citādi. Tie ir pirmie iedīgļi veselīgai pašapziņai un patstāvībai. Ja šajā brīdī iejaucas pieaugušais un norāda, ka jādara tā vai citādi, bērna smadzenēm tiek atņemta iespēja izdomāt pašam.
  • Bērni nevienā vecumā nav jāsūta spēlēties. Rotaļām jābūt pašu bērnu iniciatīvai. Arī rotaļu grupās, publiskos rotaļu laukumos vai aizejot ciemos, bērns ies spēlēties tikai tad, kad jutīsies drošs un būs tam gatavs. Dodiet bērnam laiku brīdi apdomāties un sagatavoties! Rotaļāšanās, jo īpaši svešā vietā, nebūt nav tik vienkārša, kā šķiet pieaugušajiem.

Visu rakstu pilnībā lasi Mans Mazais Nr. 2.

  • Saruna ar Tamala Krišnas vecākiem – vēdisko filozofu, attiecību konsultantu Uģi Kuģi un viņa dzīvesbiedri Lindu. «Mums ir bijis sekss, tikai lai ieņemtu bērnu!»
  • LIELĀ TĒMA: Mamma atgriežas darbā. Kā pieņemt labāko lēmumu, lai būtu sirdsmiers mammai un mazulim? Kā neizdegt un nejusties vainīgai? Kam uzticēt bērnu pieskatīšanu?
  • Akcijas GADA BĒRNUDĀRZA AUDZINĀTĀJA pirmās trīs nominantes
  • Superbēbītes Odetas dzemdību reportāža
  • Kas notiek ar sievieti grūtniecības laikā, un kā aug un attīstās bēbītis puncī. Grūtnieces dienasgrāmata. 9.–14. nedēļa
  • Vienā gultā ar zīdaini. Cik tas ir droši?
  • Bērns saslimis. Palikt mājās vai doties uz slimnīcu?
  • Kā mazajam palīdzēt atgūt spēkus pēc slimošanas?
  • Rotaļāšanās ABC. Iesaka fizioterapeite Klaudija Hēla
  • Piedzimst bērni, pazūd draugi! Vai tiešām?
  • Zero waste ģimenē ar maziem bērniem. Tas ir iespējams!
  • Dzīve ar bērnu ārzemēs
  • TĒVA SLEJĀ. Tētis, kurš reizēm jūtas kā drēbju pakaramais
  • Ģimenes receptes: graudaugi bērnu gaumē
  • Fotokonkurss Mazais ar tēti
Mans Mazais nr02

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs