Rīga +12°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
3
-
0
-
0
-
0
-
Jau gadu vecs mazulis var būt gatavs sākt izpausties uz papīra. Pats svarīgākais, lai jebkurā vecumā bērnam būtu atgriezeniskā saite ar vecākiem. Pirmkārt, mazajam ir svarīgi dzirdēt, ko vecāki ir ieraudzījuši viņa zīmējumā (es tur redzu puķi vai saulīti). Nevajag brīnīties, ja debesis bērns uzzīmējis zaļā krāsā, bet kokus – violetus, bērna pasaulē nav aizspriedumu. Vēl ir svarīgi mazo paslavēt par paveikto darbiņu (šai puķītei ir tik skaistas lapiņas!). Tas būs ļoti motivējoši! Ja vecākiem ir grūti saprast, ko bērns ir uzzīmējis, var pavaicāt: man šķiet, ka tas ir suns, bet varbūt tu esi domājis ko citu? Galvenais, lai zīmēšana ir patīkams process bez noteikumiem, ierobežojumiem, sniedzot bērnam gandarījumu un prieku.
Ko izvēlēties pirmos: zīmuļus, krītiņus, ūdenskrāsas vai flomāsterus?
Jebkurā gadījumā mazam bērnam jāļauj brīvi improvizēt. Pirmās mazajam var piedāvāt pirkstiņkrāsas. Pēc tam var iepazīstināt ar krītiņiem, tie ir īpaši parocīgi un ērti, jo, lai kuru pusi bērns pagrieztu, tas vienmēr zīmēs. Ieteicams izvēlēties tik resnus krītiņus, lai būtu viegli tos noturēt rociņā. Lai attīstītu pirkstu sīko motoriku, pusotrgadīgam bērnam jau varam dot zīmēt ar zīmuli. Labāk izvēlēties izturīgu, lai, stiprāk piespiežot, tas nenolūztu. Šis ir arī vecums, kad var sākt izmēģināt guašas krāsas vai ūdenskrāsas. Flomāsterus iesaku atstāt pēdējos. Zīmējot ar flomāsteriem, veidojas konkrētas līnijas, tās ir grūti izlabot, un tas dažkārt bērnu var pat sadusmot.
Kad bērns sāk zīmēt konkrētas formas vai cilvēkus?
Aptuveni no triju gadu vecuma bērns sāk attēlot tēlus vai situācijas, ko jau ir paguvis iepazīt. Piemēram, savus bērnudārza draugus vai mīļākos dzīvnieciņus. Piecgadniekam jau ir zināmas gaidas no sava zīmējuma. Ja iecerētais neizdodas, jāļauj mazajam izdusmoties – saplēst papīru vai pat izraudāties. Ja izskan lūgums kaut ko uzzīmēt bērna vietā, vispirms labāk būtu paskaidrot: tev pašam viss izdosies! Gan jau vairākas reizes patrenēsies, un tev izdosies aizvien labāk.
Par ko var spriest pēc bērnu zīmējumiem?
Ir tikai dabiski, ka bērna zīmējumu saturs mainās. To ietekmē gan dienas ritms, gan bērnudārzā piedzīvotais (varbūt kāds draugs mazo ir aizvainojis). Arī attiecīgā vecumposmā iemīļotie tēli bērna zīmējumos var parādīties biežāk, piemēram, meitenēm – princeses, bet zēniem – spēcīgi cīnītāji. Ja kāda krāsa vai tēls dominē ilgāk par pusgadu, tam var sākt pievērst uzmanību un meklēt skaidrojumu.
Izmantojot vairākus analīzes aspektus, psihologs var veikt zīmējuma simbolisko skaidrojumu. Piemēram, ja zīmējumā trūkst kāda ģimenes locekļa, varam jautāt, kāpēc bērns zīmējumā viņu nevēlas redzēt.
Diskutējot ar bērnu, uzzināsim, kādas ir attiecības ģimenē. Vēl nozīmīgs aspekts ir personāžu secība. Vismīļākais un nozīmīgākais cilvēks parasti tiek zīmēts pirmais. Vienam tā ir mamma, citam – tētis, brālis vai māsa. Jo svarīgāks ģimenes loceklis, jo attēlots augumā raženāks. Ja bērns pats sevi uzzīmē lapas centrā, tas var liecināt, ka mazais ir pārliecināts par sevi un jūtas pietiekami mīlēts. Ja bērns ir sastapies ar atstumtību, tad attēlos sevi pavisam maziņu lapas malā.
Par ko liecina bērna zīmējumos izmantotās krāsas?
Bērnam vēlams piedāvāt pilnu krāsu komplektu, lai ir iespēja izvēlēties tobrīd nepieciešamo. Ja mazais ilgstoši savos darbos izmanto tikai brūnu, zilu un pelēku krāsu, tas var liecināt par skumjām. Varbūt kaut kas noticis ģimenē – sunītis nomiris vai mamma saslimusi. Melnā krāsa tiek tulkota kā dusmas un neapmierinātība. Dzeltenā, oranžā, sarkanā liecina par apmierinātu, priecīgu un laimīgu bērnu. Jo vairāk krāsu izmantots zīmējumā, jo emocionālāka un jūtīgāka ir bērna iekšējā pasaule. Arī impulsīvāki bērni mēdz biežāk izvēlēties spilgtas krāsas.
