Rīga +11°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
Pārmaiņas sievietes organismā
Grūtniecības laikā hormona progesterona ietekmē saites un audi visā sievietes ķermenī kļūst mīkstāki un atslābinās, izmaiņas piedzīvo arī urīnizvadsistēma. Urīnpūslim samazinās tonuss, tā sieniņas iestiepjas un kļūst plānākas. Paplašinās urīnizvadkanāli un nieru piltuves. Bērniņam augot, mainās arī urīnceļu novietojums – tie tiek izbīdīti no ierastās vietas. Urīnpūslis, mazulim mammas vēderā augot un grozoties, regulāri piedzīvo spiedienu, mazais ar galviņu uzspiež urīnpūslim, un bieži rodas tūlītēja nepieciešamība to iztukšot. Pēc grūtniecības nāk dzemdības, kas ir īsāks, bet ļoti liels un nozīmīgs notikums sievietes ķermenim kopumā. Dzemdību laikā mobilizējas pilnīgi visas orgānu sistēmas. Tā kā dzemde un urīnpūslis vēdera dobumā atrodas tieši blakus viens otram, urīnpūslis dzemdību laikā fiziski piedzīvo tiešu spiedienu, stiepšanu un plešanu. Bērniņš, ejot caur dzemdību ceļiem, stumjas pāri urīnpūslim, garām tam, tādējādi pastiprināti fiziski to ietekmējot. Kad mazulis piedzimst, sievietes vēdera dobumā vēl nav atgriezusies tāda kārtība, kāda bija pirms mazuļa parādīšanās. Katrs orgāns 2–8 nedēļu laikā meklē atpakaļ savu vietu vēdera dobumā, arī urīnpūslis un urīnceļi. Urīnpūšļa tilpums pēc dzemdībām ir palielināts. Pēc piedzīvotās fiziskās pārslodzes dzemdību laikā tas kādu laiku ir arī samērā nejūtīgs pret iekšējo spiedienu, ir tūskains. Urīnizvadkanāls, bērniņam dzimstot, arī ir piedzīvojis lielu slodzi – tas ir izstaipīts, mainījis novietojumu. Kādu laiku pēc dzemdībām tas vēl ir paplašināts un grūtāk noslēdzas.
Urīna nesaturēšana grūtniecības un pēcdzemdību laikā ir normāla un likumsakarīga parādība, kas rodas hormonu un fiziskās iedarbības dēļ. Lielākā vai mazākā mērā pēcdzemdību periodā tā piemeklē gandrīz visas sievietes.
Kā pārbaudīt?
Vislabāk urīna nesaturēšanu var sajust šķaudot, klepojot, smejoties, skrienot vai vingrojot – lielākas un straujākas slodzes laikā biksītēs noplūst daži pilieni urīna. Higiēnas nolūkos var lietot speciālus aptiekā nopērkamus ieliktnīšus. To, cik labi vai slikti pēc dzemdībām strādā urīnizvadkanāla slēdzējmuskulis jeb sfinkters, var viegli pārbaudīt. Pirmajās dienās pēc dzemdībām, apsēžoties uz tualetes poda un sākot urinēt, sievietei pašai nav iespējams apstādināt urīna strūklu. Tas ir normāli. Pēc tam strūklas kontrolei būtu jāsanāk arvien labāk. Šo paņēmienu var izmantot ne tikai sfinktera darbības pārbaudīšanai, bet arī kā efektīvu vingrinājumu tā stiprināšanai.
Cik liela ir problēma?
Lielākā vai mazākā mērā urīna nesaturēšana pirmajās 2–3 dienās pēc dzemdībām piemeklē visas sievietes, kas dzemdējušas dabiskā ceļā. Tomēr katra sieviete ir veidota individuāli, un arī problēmas lielums katrai var izrādīties atšķirīgs. Ja urīna noplūdes parādās jau grūtniecības laikā, pēc dzemdībām tās, visticamāk, būs vēl izteiktākas. To, cik spēcīgi šī problēma var skart, nosaka daudzi faktori:
- kādā stāvoklī ir sievietes ķermenis (saistaudu īpatnības, sfinktera stipruma īpatnības, ādas īpatnības, gļotādas veselības stāvoklis);
- kuru bērniņu sieviete dzemdē;
- cik bērniņš, ko sieviete dzemdē, ir liels;
- grūtniecības laikā (ne)veiktie vingrinājumi;
- dzemdību traumatisms (t. sk. epiziotomijas grieziens, stimulētas dzemdības);
- dzemdību vide (sauszeme vai ūdens);
- dzemdību pozīcija izstumšanas periodā u. c.
Saudzē sevi grūtniecības laikā
Grūtniecības laikā sievietes ķermenis piedzīvo palielinātu slodzi, tāpēc būtu jāpadomā, kā sevi pasaudzēt, kā vairāk atpūsties. Jācenšas izvairīties no smagumu celšanas, kas saistaudu vājuma dēļ var ietekmēt iekšējo orgānu, tajā skaitā urīnpūšļa noslīdēšanu. Grūtniecības laikā arī imunitāte ir pavājināta, līdz ar to vairāk jādomā, kā izvairīties no infekcijas slimībām. Šajā laikā urīnizvadkanāliņš ir paplašināts un atvērts visām uz augšu ejošām infekcijas slimībām. Laikus jāiztukšo urīnpūslis, lai papildus nenodarbinātu urīnizvadkanāla sfinkteru, kā arī neļautu augšupejošajām baktērijām pieķerties urīnpūšļa sieniņām (tās var veicināt infekcijas rašanos). Arī dabiskai un elpojošai veļai grūtniecības laikā ir īpaša nozīme.
Ko darīt, lai problēmu mazinātu?
Savlaicīga un regulāra vingrošana ir efektīvākais veids, kā samazināt urīna nesaturēšanu gan grūtniecības laikā, gan pēc dzemdībām. Sievietes, kas jau gaidību laikā regulāri vingro un ir iemācījušās izšķirt un atsevišķi darbināt katru no trim sfinkteriem (Kēgela vingrinājumi urīnizvadkanāla, maksts un taisnās zarnas sfinkteriem), šos slēdzējmuskuļus gan papildus uztrenē, gan spēj apzināti likt tiem strādāt, tādējādi laikus mazinot urīna nesaturēšanas problēmu. Grūtnieču vingrošanā labs speciālists izstāstīs arī to, kā un kad sievietei sākt vingrot jau pāris stundu pēc dzemdībām, pakāpeniski palielinot slodzi un vingrojumu skaitu. Vēlāk specifisko muskuļu pareizai trenēšanai noderēs pēcdzemdību vingrošana – kopā ar mazuli vai bez tā.
Ne vienmēr pietiek ar to, ka internetā vai literatūrā atrod informāciju par Kēgela vingrinājumiem un cenšas tos izpildīt. Darbojoties attālināti, vingrinājumus var izpildīt neprecīzi vai nepietiekami, līdz ar to neefektīvi.
Nodarbībās klātienē speciālists aprakstoši izstāsta, kādai ir jābūt īstajai sajūtai, gan novietojot ķermeni, gan pašas vingrošanas laikā. Turklāt ne vienmēr pareizo sajūtu izdodas noķert ar pirmo reizi, tādējādi atbalstoša klātbūtne ir nepieciešama ilgstošākā laikā. Kopumā urīna nesaturēšana ir normāla vidēji trīs četrus mēnešus pēc dzemdībām. Ar nosacījumu, ka, sievietei vingrojot, tā palēnām samazinās. Visaktīvāk ķermenis atjaunojas pirmās 6–8 nedēļas pēc dzemdībām, tajā skaitā stiprinās arī sfinkteri. Rūpīgi, pareizi un regulāri vingrojot, tos izdodas arī atbalstīt, un, šādi darot, rezultāts vienmēr ir labs. Savukārt, ja, cītīgi vingrojot, arī pēc četriem mēnešiem nav izdevies atbrīvoties no urīna nesaturēšanas, aprunājoties ar vecmāti vai ginekologu, jāmeklē problēmas risinājums ar speciālas lāzerprocedūras vai operācijas palīdzību.
Ietekmē arī ķeizargrieziens
Kādreiz uzskatīja, ka, veicot plānotu ķeizargrieziena operāciju, sievietēm nebūs riska tikt pie urīna nesaturēšanas, jo šādās dzemdībās netiek izstaipīti nedz sfinkteri, nedz maksts, nedz urīnizvadkanāls. Taču izrādījās, ka arī 14 procentiem sieviešu, kam veikta ķeizargrieziena operācija, ar laiku var parādīties urīna nesaturēšanas problēma. Urīnpūšļa iztukšošanos kopīgā darbā veic nervi un muskuļi. Plašā grieziena dēļ nervu sistēma vairs nav vienota – tajā rodas neiromuskulāri bojājumi, līdz ar to arī urīnpūšļa un urīnizvadkanāla sfinktera darbības traucējumi. Ietekmi atstāj arī progesterons, kā arī bērniņa ilgstošā atrašanās vēdera dobumā, kas fiziski deviņos gaidīšanas laika mēnešos nospiež un ietekmē urīnceļus. Tādēļ arī ar ķeizargriezienu dzemdējušām sievietēm ieteicams veikt Kēgela vingrinājumus, kad aprūpes persona ir devusi tam atļauju.
Kēgela vingrojumi ikvienai sievietei
Kēgela vingrinājumi ir iegurņa pamatnes muskulatūras ritmiska sasprindzināšana un atslābināšana (it kā aizturot čurāšanu un tad atslābinoties). Sievietēm tos ieteicams veikt katru dienu visas dzīves laikā – ne tikai pirms grūtniecības un pēc tās. Tā ir labākā urīna nesaturēšanas un iegurņa orgānu noslīdēšanas profilakse. Turklāt, pateicoties šiem vingrinājumiem, iespējams iegūt lielāku baudu arī mīlēšanās laikā. Pildot vingrinājumus jau grūtniecības laikā, dzemdībās būs vieglāk apzināties, kontrolēt un atslābināt iegurņa pamatnes muskulatūru, un pēc dzemdībām dzemdību ceļi drīz vien atgūs pirmsdzemdību izskatu. Un visbeidzot, pildot vingrinājumus katru dienu, mazinās arī hemoroīdu parādīšanās risks, jo uzlabojas iegurņa pamatnes muskulatūras audu apgāde ar skābekli un asinscirkulācija iegurnī.
