• Svarīgākais par bērnu drošību pie ūdens

    Bērns
    Zane Kazāka
    Zane Kazāka
    26. jūlijs, 2018
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Shutterstock
    Ūdens bērniem ir liels vilinājums – tas saulē mirguļo, tajā ir interesanti iekāpt vai pačamdīt ar roku, un, ja tajā vēl peld kāds interesants priekšmets, sajūsma un aizrautība ir garantēta. Tomēr nevienā brīdī nedrīkst aizmirst par bērna drošību, esot ūdenī vai pie ūdens. Skaidro sertificēts ergoterapeits Filips Bernadskis.

    Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) datiem 2016. gadā noslīkuši četri bērni vecumā no viena līdz 17 gadiem. Tāpat netrūkst traumu, kas gūtas ūdenstilpēs vai blakus tām. Ergoterapeits Filips Bernadskis gan uzsver – ja vecāki ikdienā zina bērna vēlmes, novēro viņa prasmes un spējas, tad iespējamie riski pie ūdens būs viegli izprotami, paredzami un laikus novēršami.

    Padomi, lai bērnam nekas nenotiktu

    • Vecākiem jāizpēta ūdenstilpe – cik caurredzams ir ūdens, kāds ir tās dibens, vai tajā nav kādi slēpti akmeņi, bedres, koku zari vai cilvēku samesti priekšmeti.
    • Atkarībā no bērna vecuma vecāku uzdevums ir palēnām iepazīstināt bērnu gan ar apkārtni, gan ar pašu ūdeni. Sākumā bērniņš ūdeni patausta, tad iebrien līdz potītēm, vēlāk jau līdz celīšiem. Pieaugušais var palīdzēt izvirzīt mazus mērķus, uz ko tiekties soli pa solītim.
    • Jūrā, kur iespējami viļņi, tie bērnu var apgāzt vai izbiedēt. Tāpat var gadīties, ka tuvumā atrodas lielāki bērni, kas skaļi dauzās, arī tie var mazākos viegli apgāzt vai apšļakstīt, radot aizrīšanās risku.
    • Bērni, kas rāpo vai nesen sākuši staigāt, bieži krīt un veļas, tāpēc izvēlieties tādu atpūtas vietu, kas ir labi pārredzama, bez stāviem krastiem. Mirklī, kad vecāks uz brīdi novēršas, bērns var nokrist un savainoties. Protams, nevajag atņemt bērnam izziņas prieku, un bērns nav nepārtraukti jātur pie rokas, tomēr sagatavot, izpētīt esošo apkārtni un pēc iespējas novērst riska faktorus gan vajadzētu.
    • Ja izvēlētajā vietā bieži apgrozās cilvēki, ir risks, ka bērns var uzkāpt uz stikla lauskas, paņemt pudeļu korķīšus un citus nepiemērotus priekšmetus. Tāpēc vecākiem būtu laikus jāpadomā, ar ko bērns nodarbosies atpūtas vietā.
    • Svarīgi ir bērniem parādīt savu pieredzi un nodarbošanās iespējas atpūtas laikā, piemēram, kopīgi uzceļot smilšu pilis, meklējot dabas materiālus radošām rotaļām, veicot kopīgas sporta aktivitātes.
    • Lielākās atpūtas vietās Latvijā ir arī glābēji, tomēr tas nav arguments vecākiem pašu modrības zaudēšanai – lielos pūļos savu bērnu viegli izlaist no acīm vai pa gabalu sajaukt ar kādu citu. Tāpēc noderētu individuāli izgatavota galvas sega, piespraužot kādu atpazīstamības zīmi kā aksesuāru. Pašlaik pārdošanā ir ūdensnecaurlaidīgas rokassprādzes bērniem, uz kurām var uzdrukāt vecāku mobilā tālruņa numuru.

    Noderīgi padomi lielākiem bērniem

    • Lielākiem bērniem ūdens iepazīšana turpinās jau ar ūdensbrillēm, niršanu, šļakstīšanos un citām aktīvām izpausmēm, un arī šajās nodarbēs pieaugušā klātbūtne ir nepieciešama drošībai.
    • 5–7 gadu vecumā bērni savus spēkus un veiklību izmēģina, atsperoties pret pieaugušā ķermeni un lecot ūdenī. Vecāki var stāstīt, kā pirms lēkšanas pārbaudīt, vai ir pietiekams dziļums, vai nav kādi slēpti objekti, ka lēkt uz dibena vai bumbiņā ir daudz drošāk nekā uz galvas.
    • Latvijā ūdenstilpēs pārsvarā ir caurredzams ūdens, tomēr lēkšanu uz galvas visdrošāk ir atstāt baseina apstākļiem, un šie nosacījumi būtu jāievēro arī pašiem pieaugušajiem.
    • Papildu risks, kad bērni sāk nekontrolēti skraidīt un dauzīties, tajā skaitā pie ūdeņiem. Mazinoties spējai koordinēt savu ķermeni un spējai sajust apkārtējos apstākļus, pieaug drošības riski. Pieaugušajiem tad kādā brīdī jānovirza bērnu uzmanība uz ko citu, piedāvājot padzerties, uzkost vai izdomājot citu atpūtas nodarbi.
    • Jāatceras arī tas, ka neviens peldēšanas palīglīdzeklis neaizstāj pieaugušā klātbūtni. Ir pietiekami daudz nelaimes gadījumu, kad bērnu ieskalo pārāk dziļi ūdenī vai piepūšamo mantu apgāž vilnis.
    • Dodoties izbraucienā ar laivu vai plostu, noteikti jāuzvelk glābšanas veste.
    • Jāpatur prātā, ka smagas fiziskas traumas iespējams gūt, ne tikai lecot uz galvas necaurredzamā ūdenī, bet arī skrienot pa slapju laipu vai zālienu ceļā uz ūdenstilpi. Sekas traumas gadījumā var izpausties vairākus gadus vai smagākos gadījumos pat visu mūžu.

    Bīstamība pašu dārzā

    • Līdzīgi kā izvēloties atpūtu pie dabas, arī piemājas dārzos pirmais uzdevums ir vietas un apstākļu izpēte atbilstoši bērna vecumam. Piemājas piepūšamie baseini var būt tikpat bīstami kā jūra ar viļņiem – vecākiem vienmēr jābūt klāt, lai reaģētu bērna apgāšanās vai ūdens sarīšanās gadījumā.
    • Vecāki savu bērnu pazīst un bieži vien spēj prognozēt, ko viņš darīs un ko noteikti ne. Tomēr jāatceras, ka jautrās dārza ballītēs bērni skatās cits uz citu un aizrauj līdzi, tāpēc barbekjū galdu un atpūtas krēslus nolieciet tādā vietā, no kuras varat pārraudzīt bērnu aktivitātes un, ja vajadzīgs, iejaukties.

    Svarīgi zināt!

    Neatkarīgi no tā, pie kādas ūdenstilpes vasarā atpūšaties, jāņem vērā trīs svarīgi aspekti:

    • sekot līdzi pārkaršanas riskam,
    • pasargāt ādu no saules apdegumiem,
    • lietot pietiekami daudz dzeramā ūdens.

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē