Rīga +9°C 
KLAUSIES
Rudens ir bijis garš, ilgi nebija salnas, augsne ir silta, un tas noteikti ietekmēs koku nobriešanu. To izziemošanas spēja šajā gadā būs ļoti atkarīga no spējas sagatavoties ziemai un no pašas ziemas apstākļiem. Dažkārt jau novembrī esam sagaidījuši pirmos salus. Līdz ar salu rudenī iestādītos augus var sākt mulčēt ar kādu organisko materiālu – tam ideāli noder pērnie salmi. Svaigi salmi vai siens gan nebūtu ieteicami, jo var piesaistīt grauzējus.
Ja lieto šķeldu, vēlams, lai tā būtu rupjāka, jo smalka šķelda vai skaidas veido stingru garozu, kurai mitrums netiek cauri.
Mazāk ziemcietīgu augu piesegšanai var izmantot sausās koku lapas – tās ne tikai pasargās sakņu sistēmu, bet arī virszemes daļu. Ap augu apliek sētiņu un piepilda ar lapām, bet virspusi nosedz ar ūdens necaurlaidīgu materiālu, veidojot tādu kā jumtiņu, kas neļaus lapām izmirkt. Dārza malā var atstāt kādu lapu kaudzi ežu ziemošanai.
Kad kokiem un krūmiem lapas nobirušas, tos var bagātīgi apsmidzināt ar 3% vara preparātiem. Bagātīgi tāpēc, ka varš ir labs slimību sporu iznīcinātājs, bet tas ir kontaktiedarbības līdzeklis – kurā mizas plaisā līdzeklis tiks, tur slimību ierobežos. Dārzā sabirušās lapas un augu atliekas būtu jāsavāc, jo uz tām ir slimību ierosinātāji, kas var izraisīt pavasarī strauju izplatību. Nobirušajās lapās un augu daļās saglabājas šādi slimību ierosinātāji:
