Rīga +2°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Likumu līkloči
Tieši tāpat kā savu mežu nedrīkst zāģēt, kad un kā gribas, tas pats attiecas arī uz kokiem, kas atrodas dārzā. Kas jāievēro attiecībā uz tiem, nosaka Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 309. Tie paredz, ka ārpus meža zemes kokus līdz 20 centimetriem diametrā drīkst cirst nesaskaņojot, bet tiem, kam tas ir lielāks, nepieciešama pašvaldības vai atsevišķos gadījumos, ja koku apkārtmērs 1,3 metru augstumā sasniedz noteiktu izmēru, arī Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja.
Ja koks ir īpaši liels, iespējams, tev ir darīšana ar valsts nozīmes dabas pieminekli, tādēļ prātā paturami Īpaši aizsargājamu dabas teritoriju vispārējie izmantošanas un apsaimniekošanas noteikumi (MK noteikumi Nr. 264.). Nereti arī pašvaldībās ir savi noteikumi, kas regulē vietējās nozīmes dabas pieminekļu, tai skaitā aizsargājamo koku, aizsardzību un to, kādā veidā tos drīkst nocirst.
Tā kā izburties cauri vismaz diviem noteikumiem var būt sarežģīti, par šiem jautājumiem iesaku konsultēties ar pašvaldības vides speciālistu. Tiesa, dažādās pašvaldībās šie amata pienākumi var būt dažādu nosaukumu speciālistiem, piemēram, citur par to atbildīgais meklējams būvvaldē, bet citviet kā vides speciālists attīstības daļā.
Jāņem vērā, ka katrā pašvaldībā koku ciršanas noteikumi var nedaudz atšķirties, it īpaši attiecībā uz vietējas nozīmes dabas pieminekļiem.
Taču vienmēr jāatceras, ka kokus ir aizliegts cirst no 15. aprīļa līdz 30. jūnijam, kad ligzdo putni. Informāciju par koku zāģēšanu vari meklēt arī vietnē likumi.lv.
Cik bojāts ir – bojāts?
Jāatceras, ka arī veciem kokiem ir savs skaistums, sava vieta dabas daudzveidības saglabāšanā. Iespējams, koks ir zaudējis dekoratīvo vērtību, bet arī koks ar nolūzušu galotni un iztrupējušu stumbru var būt nozīmīgs bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā pat tad, ja vizuāli vairs nav visai izteiksmīgs. Bet, protams, jāpatur prātā, ka veci koki nepārprotami var radīt apdraudējumu gan cilvēkiem, gan infrastruktūrai. Iztrupējis stumbrs vairs nespēj noturēt zarus, nereti iekalst un lūst zaru gali… Kad mani pieaicina izvērtēt kādu koku un es atzīstu, ka to nedrīkst zāģēt, īpašnieks nereti vaicā, kāda ir garantija, ka šis koks drīz nenogāzīsies. Protams, šādu garantiju nevar dot, jo koku nevar iztaustīt līdz zaru un sakņu galiem. Izšķirošs kādā brīdī var būt šķietami nenozīmīgs faktors – vēja ātrums un stiprums, snieglauzes, kaitēkļu un sēņu ietekme, pazemes komunikāciju ierīkošanas laikā traumētās balsta saknes.
Jebkurā gadījumā, ja radušās bažas par kāda koka bīstamību, vispirms vajadzētu konsultēties ar pašvaldības vides speciālistu vai arī palūgt arborista slēdzienu par šo koku. Ja kokam ir dobumi vai nolūzuši skeletzari, ne vienmēr tas ir jānozāģē – arī vecus un dobumainus kokus var saglabāt un paildzināt to mūžu, piemēram, samazinot vainagu. Cik lielā mērā katrā gadījumā drīkst samazināt vainagu, būtu jākonsultējas ar arboristu, taču maksimālais samazināšanas apjoms ir viena trešdaļa no skeletzariem. Jāņem vērā – jo lielākas būs rētas, jo radīsies lielāka iespēja ieviesties trupei. Parasti nozāģē iekaltušo zaru galus līdz spēcīgākam dzīvam sānzaram. Kokam ar divām galotnēm var uzlikt elastīgo saiti, kas tās satur kopā un līdz ar to mazina galotnes nolūšanas risku.
Zāģēt bez saskaņošanas
Pašvaldības atļauja nav nepieciešama, ja koks rada tiešu un nepārprotamu apdraudējumu, ja ir aizlūzis un kurā katrā brīdī nogāzīsies pāri ceļam, uz ēkas vai uz elektropārvades līnijām. Tādā gadījumā ir jāinformē pašvaldības speciālists un nocērtamais koks jāfotografē vismaz no trijiem skatpunktiem tā, lai būtu skaidri redzamas drošību ietekmējošās koka daļas – paceltas saknes, sašķelts, aizlūzis vai nolūzis stumbrs. Vismaz piecas darbdienas pēc koka nociršanas nav pieļaujama koka celma un, vēlams, arī stumbra daļu aizvākšana, lai pašvaldība varētu pārbaudīt koka bīstamības pamatotību.
Ja koks pieder kaimiņiem
Kā rīkoties, ja aiz kaimiņu sētas ir bīstams koks, kas var apdraudēt tavu īpašumu? Vispirms par koka nozāģēšanu vajadzētu aprunāties ar kaimiņu, bet, ja sarunas nepalīdz, savas pretenzijas jānoformē rakstiski, līdztekus vēstuli nosūtot gan kaimiņam, gan pašvaldībai, jo mutiskām sarunām nav juridiska spēka. Tad situāciju izvērtēs speciālisti.
Savukārt, ja nav bīstamas situācijas, bet, piemēram, kaimiņu koks apēno tavu dārzu… Saskaņā ar Civillikumu – ja augļu koka zari sniedzas pāri žogam, augļi, kas atrodas tavā pusē, ir tavi. Līdzīgi ir ar dekoratīvajiem kokiem. Pirms šādu zaru likvidēšanas jāņem vērā, cik lieli ir šie zari un vai tomēr nebūtu vajadzīgs pašvaldības saskaņojums, it īpaši, ja tas ir pietiekami vērtīgs koks vai pat dabas piemineklis. Var gadīties, ka, likvidējot zarus, kas ir tavā žoga pusē, nodarīsi kaitējumu kaimiņa kokam. Piemēram, nozāģējot spēcīgu skeletzaru, var ieviesties trupe un koks aiziet bojā.
Savukārt, ja koks aug daudzdzīvokļu mājas pagalmā un ir vēlme apzāģēt zarus, kas aptumšo logus, jāņem vērā, ka šajā situācijā koks ir dzīvokļu īpašnieku kopīpašums, tāpēc par to jāvienojas 51 procentam dzīvokļu īpašnieku. Otrs ir pašvaldības saistošie noteikumi Par koku ciršanu ārpus meža vai Koku stādīšanas un saglabāšanas noteikumi, vai kā nu kurā pašvaldībā tas ir formulēts, jo jebkuram kokam apdzīvotas vietas teritorijā ir kopēja sabiedriska vērtība. Savukārt, ja tas ir valsts nozīmes dižkoks, visas darbības būs jāsaskaņo arī ar Dabas aizsardzības pārvaldi.
Dižkoks manā īpašumā. Kā to zināt?
Latvijā ir vairāk nekā desmit tūkstoši dižkoku. Daļai no tiem ir piestiprinātas dižkoku plāksnītes ar ozollapu, citiem kāds tās var būt norāvis, var arī būt, ka dižkoks vēl nemaz nav atklāts. Vairums dižkoku ir atrodami Dabas aizsardzības pārvaldes datu bāzē Ozols, kurai ir arī publiski pieejamā sadaļa. Dižkoku izmērus nosaka MK noteikumu Nr. 264. Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārīgie izmantošanas noteikumi 2. pielikums – no kāda apkārtmēra un kāda augstuma kādas sugas koks kļūst par valsts nozīmes dižkoku. Ne visām koku sugām šajos noteikumos noteikti dižkoku izmēri, tādēļ vairākās pašvaldībās ir pieņemti savi noteikumi, kas nosaka vietējas nozīmes dižkoku izmērus vai aizsargājamo koku sarakstu. Turklāt pašvaldību vietējie noteikumi palīdz saglabāt ne tikai vietējas nozīmes lielos kokus, bet šādos noteikumos var un vajag iekļaut arī konkrētā reģionā retas kokaugu sugas, piemiņas kokus, ko stādījuši kādi slaveni novadnieki, kokus, pie kuriem risinājušies kādi vēsturiski notikumi vai kas ir saistīti ar tradīcijām, piemēram, bišu dores kokus, krusta priedes vai bērzus, kas liecina par senu tradīciju – krusta iegriešanu, izvadot nelaiķi. Tāpat aizsargājami var būt savdabīgi koki ar vēja jeb raganu slotām, neparasti izliektiem zariem, īpatnēju vainaga formu vai atkailinātām saknēm.
Lai noteiktu, vai tavā īpašumā ir dižkoks, var ieiet dabas datu bāzē ozols.gov.lv un apskatīties, vai tur ievietots šis koks. Katru gadu tiek atklāti jauni dižkoki, un, ja tas vēl nav atrasts vai reģistrēts, tas nenozīmē, ka tas nav dižkoks. Ja koks ir sasniedzis atbilstošo apkārtmēru vai augstumu, tas neatkarīgi no visa ir valsts nozīmes dabas piemineklis. Ja datu bāzē koks nav atrodams, Dabas aizsardzības pārvaldes mājaslapā daba.gov.lv ir atrodama pieteikuma anketa.
Kā sakopt dižkoku?
Ja dižkokam ir nokaltuši zari vai kāda cita problēma, to privātā teritorijā drīkst sakopt tikai ar Dabas aizsardzības pārvaldes saskaņojumu. Nozāģēt nolūzušu zaru var pašu spēkiem, bet, ja nepieciešama vainaga samazināšana, būtu vajadzīga sertificēta arborista palīdzība. Katra situācija jāizvērtē individuāli. Ir gadījumi, kad arī valsts nozīmes dižkoku ir atļauts nozāģēt, jo tas rada nepārprotamu apdraudējumu un nav nekādu citu veidu, kā to novērst.
Kādu brīdi bija modē kokus nozāģēt kā telefona stabus kādu 4–6 metru augstumā. Šāda darbība nav pieļaujama, tā var tikt klasificēta kā koka iznīcināšana, kaut arī koks ir palicis ar dzīvības pazīmēm.
Kāds sods draud par nesaskaņotu koka nociršanu?
Ja kaitējums nodarīts valsts nozīmes dabas piemineklim:
- 1–5 minimālo mēneša darba algu apmērā, ja dabas piemineklis bojāts;
- 6–20 minimālo mēneša darba algu apmērā, ja tas būtiski bojāts;
- 20–40 minimālo mēneša darba algu apmērā, ja dabas piemineklis daļēji iznīcināts;
- 55 minimālo mēneša darba algu apmērā, ja tas pilnībā iznīcināts.
Ja kaitējums nodarīts vietējas nozīmes dabas piemineklim:
- 1–3 minimālo mēneša darba algu apmērā, ja dabas piemineklis bojāts;
- 4–10 minimālo mēneša darba algu apmērā, ja tas būtiski bojāts;
- 11–20 minimālo mēneša darba algu apmērā, ja dabas piemineklis daļēji iznīcināts;
- 30 minimālo mēneša darba algu apmērā, ja tas pilnībā iznīcināts.
Pašvaldības vides aizsardzības speciālistam vai pašvaldības policijai, bet, ja ir bažas, ka tiek iznīcināts valsts nozīmes dabas piemineklis, tad Dabas aizsardzības pārvaldei.
Aizsargājamie koki pēc apkārtmēra un augstuma
Pavērs pret šo zīmējumu viedtālruņa QR kodu lasītāju un iepazīsties ar aizsargājamo koku sugām un izmēriem!
