Rīga +12°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Ja sistēma jātaisa no jauna
Nosusināšanas sistēmas – vai tās būtu drenas vai vaļēji grāvji – izbūve nav lēta. Vēl pirms būvmateriālu un būvdarbu sadārdzināšanās viena hektāra aprīkošanai ar pilnvērtīgu meliorācijas sistēmu bija jārēķinās ar aptuveni 10 tūkstošiem eiro, tāpēc pilnīga pašdarbība bez projekta var sāpīgi atspēlēties.
Lai kuru no sistēmām izvēlētos, svarīgi ir apzināties vietējās grunts īpatnības, reljefu un reģionam raksturīgos klimatiskos apstākļus. Jo no tā ir atkarīga gan sistēmas izbūve (cik bieži jāliek drenas vai jārok grāvji; kādai jābūt drenu perforācijai; vai nav nepieciešams papildu drenāžai ap drenām likt arī granti vai šķeldu), gan materiālu izvēle, piemēram, kādā filtra materiālā ietītas drenas izvēlēties (mālainām – kokosšķiedras; smilšainām – sintētisks, ūdenscaurlaidīgs ģeotekstils).
Vēl svarīgi – kur savāktais ūdens tiks novadīts? Nepieciešama pietiekami dziļa ūdens noteka (biežāk grāvis), kurā ūdens līmenis vasaras periodā ir vismaz 20 cm zem kolektora iztekas iebūves dziļuma. Pašai ūdens notekai jāspēj uztvert un aizvadīt vasaras-rudens perioda vai palu un plūdu ūdeņus.
Tāpat, lai ūdeni patiešām būtu iespējams veiksmīgi aizvadīt, jāņem vērā zemes virsas slīpums, proti, ūdens jānovada uz zemāku vietu. Drenu gadījumā uz katriem simt metriem jābūt vismaz 30 centimetru atšķirībai starp caurules augšgalu un lejas galu, rokot grāvjus – vismaz 50 centimetriem uz katriem 1000 metriem. Šādu slīpumu uz aci noteikt būs grūti. Talkā jāņem vai nu nivelieris, vai drošāk – speciālists ar šādu ierīci. Tāpat, lai slīpumu nodrošinātu, sistēmu sāk būvēt no zemākā gala – grāvja.
Drenu sistēma kopumā sanāk dārgāka, taču, pareizi izbūvēta, tā vienlīdz labi spēs uztvert un aizvadīt gan gruntsūdeņus, gan virszemes noteci. To izveidojot, gan jāņem vērā, ka konkrētajās vietās nebūtu ieteicams veidot koku un krūmu stādījumus – augu saknēm patīk mitrums un barības vielas, kas plūst pa drenām.
Grāvju sistēmu ir vieglāk izveidot un ērtāk pārbaudīt, vai tajā viss darbojas, taču ar to nākas zaudēt diezgan daudz zemes (parasti grāvji ir vismaz metru dziļi ar divu vai vairāk metru virsplatumu) un ilgtermiņā arī laiku un resursus uzturēšanai.
Veicot zemes darbus un aizberot teritorijā esošos grāvjus (arī ceļa grāvjus), uzreiz jādomā par alternatīvu. Ja grāvju vairs nebūs, ļoti iespējams, ka ūdens, kas iepriekš pa tiem tika novadīts, kaut kur krāsies. Ceļus izbūvē tā, lai no tiem ūdens notecētu uz malām. Tātad bez grāvjiem, kas to uztvers, ūdens, visticamāk, nonāks uz tavas zemes.
Sliktā ziņa mālaino augšņu īpašniekiem – jums meliorācija kopumā izmaksās dārgāk, jo zeme ir blīvāka, drenas vai grāvji jāizvieto biežāk. Tāpat Vidzemes un Rietumkursas augstieņu iemītniekiem jāņem vērā, ka vidēji gada laikā pie jums novadāms aptuveni divas reizes lielāks ūdens apjoms nekā, piemēram, centrālajā daļā.
