Pašam sava aleja. Kādus kokus izvēlēties un kā pareizi stādīt?

Edgara Neilanda alejas koku TOP 5

1. OZOLS. Grūti ieaudzējams, bet, ja ieaugas, tad uz gadu simtiem. Jūtas labi mālainās augsnēs, bet augs arī smiltīs. Pirmos gadus pēc iestādīšanas ļoti cītīgi jālaista. Latvijas varenākais koks, tāpēc noteikti jāapsver to stādīšana arī pilsētvidē.
2. LIEPA. Ievērojamākais alejas koks tā īpašību dēļ – ļoti labs ieaugšanās procents, kā arī tolerance pret mitruma trūkumu, augsnes nabadzību un pilsētas apstākļiem. Īpaši jāizceļ Holandes liepa. Sliktās īpašības varētu būt lapu izsvīdums vasarā, kas smērē automašīnas, kā arī vainaga tendence augt uz leju. Taču šie trūkumi nav tik būtiski, lai liepas nestādītu. 
3. KĻAVA. Pieticīga nabadzīgas augsnes un mitruma apstākļos. Ātraudzīga. Rudenī skaisti krāsojas, jo sevišķi, ja aug mālainā augsnē. Mīnuss – veidojas trausli zari, un zarošanās leņķi veido dubultās galotnes, kas stiprā vējā var beigties ar koka nolūšanu.
4. BĒRZS. Ātraudzīga suga. Ja stāda jau palielus kociņus, ļoti cītīgi jālaista, citādi neieaugsies.  Savukārt, ja ļoti mazus, tos viegli nejauši notrimmēt vai nopļaut. Ja ieaugas pats, aug labi, taču pēc 60 gadiem var krist ārā un tādējādi padarīt aleju šķidrāku.
5. MELNALKSNIS. Ideāls variants mitrām, applūstošām augsnēm. Var ieaudzēt arī grāvju zemākajās daļās. Salīdzinot ar citām sugām, nav jākopj. Pats perfekti veido vainagu. Aug vairāk nekā simt gadu.

Nākamā lapa