Rīga +23°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Kā pareizi stādīt?
Edgars Neilands smej, ka viens no dabai draudzīgākajiem veidiem, kā apliecināt savu statusu un ambīcijas, ir iestādīt savu aleju.
Viņš stāsta, ka simtgadīgajās alejās pārsvarā redzamas vietējo koku sugas, jo svešzemju augi, kas sākumā te tika stādīti, vienkārši neiedzīvojās mūsu klimatiskajos apstākļos. Vēsturiski alejās tika stādītas sugas, kas paaudzēs ilgi kalpotu – tie ir ozoli, liepas, oši, kļavas. Tāpat nebija mazsvarīga stādu pieejamība – visvairāk stādīja tos, kurus viegli atrast un sarakt pļavās un mežos.
Visvieglāk sarakt un pārstādīt ir liepas. Ja nebija pieejami ozoli un liepas, stādīja bērzus. Lai gan var stādīt arī egles, lapegles un pat priedes, alejās dominē tieši lapu koki – ziemā tie ir bez lapām, un saulei vieglāk nokausēt sniegu uz ceļa virsmas, savukārt vasarā koki saplaukst un kalpo kā kondicionieris.
Alejas koku stādīšanas pamata principi ir tādi paši, kā stādot jebkuru koku un jebkurā vietā. Jāzina augsnes sastāvs, jānoskaidro, vai augsne nav jāielabo. Edgars Neilands iesaka pavērot, kuri koki labi aug piemājas augsnē, un tādas sugas izvēlēties arī alejā.
Stādot jaunas alejas, labāk izvēlēties dažādas sugas – liepas, bērzus, ozolus, pa kādam skujkokam. Atšķirīgākam rezultātam var stādīt Holandes liepas, lapegles, baltegles. Arī ķiršus, bumbieres, pīlādžus, ābeles un dendroloģiski retākas sugas – valriekstus, duglāzijas. Turklāt vislabāk, ja tie ir dažādu vecumu koki.
Šādai – dažādu sugu – alejai ir ne tikai lielāka vērtība bioloģiskās daudzveidības ziņā, bet arī labāka veselība un ilgāks mūžs. Piemēram, tīrās gobu, kastaņu alejas aiziet bojā kaitēkļu dēļ, jo monokultūrā augiem ir lielāka uzņēmība pret slimībām un kaitēkļiem. Taču, ja gribas, piemēram, tīru ozolu aleju, zīles vismaz jāsalasa no dažādiem ozoliem.
Edgars Neilands uzsver, ka jaunu koku stādīšanā svarīgas ir trīs lietas – augsne, saule un mitrums. Galvenās rūpes ir kārtīga laistīšana vismaz divus gadus pēc iestādīšanas. Lai laistīšanu atvieglotu, arborists iesaka izmantot tā sauktos laistīšanas maisus – vienā tādā maisā ir 70 litru ūdens, ar ko pietiek mēnesim. Šāda maisa izmaksas ir 10 eiro. Ja pirmajos koka gados 10–20 reižu šādi maisi tiks lietoti, koki noteikti ieaugsies. Vēl jārēķinās, ka mazus stādiņus ir viegli aiz neuzmanības nopļaut. Tā kā mērķis ir cēls, bēda būs liela, un kokus vajadzēs stādīt no jauna.
Zini!
Kokus noteikti nedrīkst stādīt pie pašas brauktuves – alejas platums starp stumbriem (abpus brauktuvei) ir 10–20 metru. Savukārt starp stumbriem (vienā rindā) attālums ir vismaz 8–12 metri līdz pat 15–20 metru ozoliem. Izvēlēties attālumu, lielāku par 20 metriem, nav vajadzības.
