Rīga +2°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
«Latvieša klupšanas akmeņi, ieviešot kārtību mājās, ir tādi paši kā citām tautībām. Proti, nekontrolēta jaunu lietu pirkšana un tikpat nekontrolēta atbrīvošanās no priekšmetiem. Tas nozīmē, ka lietas tiek mestas ārā kampaņveidīgi – bez sistēmas un lielās bildes priekšā.
Jā, mūs var dēvēt par krājēju tautu, kas, iespējams, sakņojas vēsturē, tomēr mūsdienu sabiedrībā daudz lielāka problēma ir tieši nekontrolēta pirkšana – mājās tiek ienestas lietas, kuras mums nemaz nav vajadzīgas un nepatīk, kuras nepaspējam nolietot. Tā paši sev iešaujam kājā – ir ļoti grūti šķirties no lietām, kuras ir nopirktas, bet nav izmantotas,» uzskata Dana Gulbe, organizēšanas konsultante un lektore, kas iedvesmojusies no šobrīd pasaulē populārās Konmari kārtošanas metodes.
«Latvijā organizēšana ir jauns temats, un joprojām jūtami aizspriedumi – kāpēc par to vispār runāt, un tā ir katra paša darīšana. Rezultātā liela daļa nemeklē palīdzību un jau izdomātus risinājumus, bet gan mokās katrs pats savā skapī un mājoklī.»
Padziļināta interese par veidiem, kā efektīvi sakārtot savu māju, Danai radās, būdamai bērna kopšanas atvaļinājumā. Daudz laika pavadot mājās, sapratusi, cik spēcīgi viņu ietekmē vide un cik daudz var izmainīt ar sakārtošanu. Kad viņas rokās nonāca Marijas Kondo grāmata Kārtības maģija, kurā aprakstīta Konmari metode, tā sākotnēji neuzrunāja it nemaz, tomēr iepatikusies, kad idejas lietotas dzīvē.
To pamanīja draugi un lūdza, lai izlīdz arī viņiem tikt galā ar nekārtību. Soli pa solim Dana nonāca pie sava uzņēmuma – šobrīd sniedz gan individuālas konsultācijas, gan lekcijas par to, kā efektīvi sakārtot māju.
Konmari organizēšanas metode un filozofija no citām atšķiras ar vairākiem būtiskiem elementiem.
Pirmkārt, māju tiek aicināts kārtot nevis pa vietām, bet kategorijām. Tātad dienas uzdevums būtu nevis konkrēta atvilktne skapī, bet apakšveļa. Nevis virtuves plauktiņš, bet garšvielas. Tas palīdz aptvert kopējo lietu daudzumu.
Otrkārt, metode aicina katru priekšmetu paņemt rokās, lai labāk sajustu, ko ar to darīt. Treškārt, jebkuru priekšmetu mājās izvērtēt caur emocionālo prizmu – vai man tas patīk un rada prieku? Tieši šī ir būtiskākā atšķirība, jo nekoncentrējas uz izmantošanas biežumu, praktiskumu, bet uz īpašnieka individuālajām izjūtām.
Pēc Danas domām, Konmari filozofija ir universāla. Taču ir atsevišķas nianses, kuras pieredzes rezultātā viņa atzinusi latviešu izpratnei par lietu vērtību nepiemērotām. Piemēram, Konmari kārtošana aicina sarunāties ar priekšmetiem, pateikties katram, pirms to izmet u. tml., kam Latvijas sabiedrība, viņasprāt, ir pārāk konservatīva.
4 soļi uz kārtību mājās
Lai sakārtotu māju pamatīgi un uz ilgu laiku, jāapbruņojas ar pacietību un… daudzām kastēm. Tās ir brīnišķīgi priekšmeti mājas sakārtošanai un izmantojamas dažādās telpās.
- Grupē sev piederošos priekšmetus kategorijās – drēbes, apavi, zeķes, grāmatas, suvenīri. Paskaties uz savu māju, domājot nevis par lietu atrašanās vietu, bet gan to grupējošām īpašībām.
- Izvēlies kategoriju, ar kuru sākt kārtošanu. Vienmēr sāc ar tikai sev piederošiem priekšmetiem – drēbēm, kosmētiku, lekciju pierakstiem u.tml.
- Savāc vienkopus visu, ko mājās var atrast no konkrētās kategorijas, un saliec uz grīdas vai liela galda. Pa vienam ņemot rokās, atbrīvojies no liekā.
- Tikai tad, kad palicis vajadzīgais, meklē tam vietu atpakaļ skapī vai atvilktnē. Izmanto kastes vai groziņus un iespēju robežās ievēro vertikālās glabāšanas principu – pacel stateniski gan drēbes, gan kanceleju, gan dokumentus.
Nepieļauj šīs kļūdas
Kārtojot māju, mēs bieži vien nokožam lielāku kumosu, nekā spējam tajā brīdī apēst. Piemēram, visa plaukta saturu izgāžam uz grīdas vai izdemolējam virtuvi ar domu – sakārtošu visu pie vienas reizes. Diemžēl vairumā gadījumu maldīgi izvērtējam laiku, kas nepieciešams kārtošanai, un tā nereti beidzas ar dusmīgu priekšmetu sagrūšanu atpakaļ plauktos, jo kārtošanai vairs nav ne laika, ne spēka.
Vēl kāds klupšanas akmens ir jau sakārtoto vietu nesargāšana, proti, pārāk bieži tajās nonāk lietas uz pagaidām. Maisiņš ar labojamām drēbēm skapī, ātri atvilktnē iemestas šķēres, čeki, kas nolikti uz koridora skapīša. Tajā brīdī, kad kārtošana kļūst koncentrēta uz konkrēto kategoriju un mēs sākam sargāt to, kas reiz jau ticis sakārtots, kārtība mājās ir pozitīvā nozīmē neizbēgama.
Kļūda, ko bieži vien pieļaujam, – savas lauku mājas pārvēršam par noliktavu. Lauku mājas daudziem latviešiem ir patvērums no pilsētas un iespēja atgūt spēkus, un diemžēl arī vieta, kur tiek aizvestas nederīgās un varbūt kādreiz noder mantas.
«Uz laukiem var aizvest lielas lietas, kuras plānots saglabāt, taču pilsētas dzīvoklī tām nevar atrast vietu, piemēram, bērnu ratiņus vai gultiņu, slēpošanas ekipējumu vasarā vai divriteni ziemā. Ne jau šie priekšmeti rada problēmas!
Aizvedot uz laukiem drēbes, traukus, grāmatas, kuras negribam paturēt dzīvoklī, taču nevaram saņemties arī izmest, mēs pārvēršam lauku māju par kapsētu.
Izmešanas brīdis ir sāpīgs, tomēr labāk ir to izdarīt uzreiz un līdz galam, nevis atlikt, priekšmetu vienkārši pārvietojot prom no acīm. Galu galā, arī lauku mājas kādreiz būs jāsakārto,» norāda Dana.
Mazas un lielas kastes
Kastes, organizējot kārtību mājā, palīdz lietas grupēt gan vizuāli, gan idejiski un iedod stingras robežas. Kastes bez vākiem labāk izmantot ikdienas priekšmetu organizēšanā, savukārt kastes ar vākiem noder, kad kāda lieta jānoliek glabāšanā, piemēram, nesezonas drēbēm.
Cilvēka acij ir tīkamas tīras krāsas un taisnas līnijas, tāpēc labāk izvēlēties necaurspīdīgas kastes. Ja rodas bažas, ka nevarēs saprast, kas katrā iekšā, izmanto etiķetes. No materiāliem priekšroka dodama koka, kartona, bambusa un citu dabisku materiālu kastēm, tomēr arī kvalitatīva plastmasa var būt laba, piemēram, virtuves vai vannasistabas kārtošanā.
Tāpat mājas organizēšanā noder kastu līdzinieki – groziņi, paplātes, mazi trauciņi. Sakārtota māja ir sagrupēta māja! Tas palīdz uzturēt izveidoto kārtību, turklāt sagrupētā mājā vairs nekad nerodas jautājums – kur tas vai cits priekšmets atkal pazudis?
