Rīga +3°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Šajā sarakstā nav tādu elementāru rokas instrumentu kā āmurs, skrūvgrieži, nazītis, knaibles u. tml., jo tādi parasti ir katrā mājsaimniecībā. Tāpat šai sarakstā nav iekļauti remontinstrumenti, jo vajadzība pēc tiem atkarīga no veicamajiem darbiem konkrētajā mājā, turklāt daudzi ir tik dārgi, ka dažkārt labāk izlīdzēties ar nomāšanu.
Saraksts nav sakārtots pēc svarīguma, jo katra sezona un tās aktuālie darbi nosaka savu topu.
Ķerra
Tā reti kad nīkst šķūnītī bezdarbībā. Labas ķerras galvenās pazīmes: stabila, bet viegli manevrējama; pietiekami viegla, lai var pārvadāt smagu kravu; gana ietilpīga, lai var iekraut vairāk vieglas kravas, piemēram, lapas.
Ierastākā ir vienriteņa ķerra. Tā lieliski der dārza atkritumiem, bet var būt nestabila, pārvadājot smagumus. Tam labāk piemērota divriteņu ķerra, taču tā ir salīdzinoši grūtāk manevrējama. Izvēloties divriteņu ķerru, vērts salīdzināt tādu, kurai riteņi ir priekšpusē, un tādu, kurai centrā. Četrriteņu ķerra jau ir dārza rati – smagām kravām laba, bet asiem līkumiem ne pārāk.
Metāla ķerras bļoda būs izturīgāka, bet plastmasas – vieglāka. Vidējais bļodas tilpums ir 80 litru, bet ir arī mazākas un tādas, kurās satilpst vairāk nekā 100 litru.
Ķerrām mēdz būt pneimatiskie jeb piepumpējamie riteņi un tādi, kas pilnībā izgatavoti no gumijas. Pirmie šad un tad jāpumpē, un tos var pārdurt, taču ķerras pārvietošana ir patīkamāka. Ar otrajiem vairāk jutīs reljefu un negludumus.
Vēl dažas ekstras ērtākam darbam ir garāki rokturi, lielāks attālums starp rokturiem un gumijas rokturi, lai neslīd rokas. Cena pieklājīgai ķerrai ir no 40 eiro.
Autores piebilde. Man ir metāla ķerra ar diviem pneimatiskajiem riteņiem. Pietiekami stabila un manevrētspējīga, taču samērā smaga. Patīk, ka ir viens kopīgs rokturis, jo tad varu stumt arī ar vienu roku. Bļodas tilpums ir ap 70 litriem – smagai kravai, piemēram, grantij, pietiekami liela, bet viegliem materiāliem gan daudz par maz.
Trepes
Parasti mājās ir vismaz vienas pāris metru garas A formas kāpnes, lai nomainītu lampiņu vai pieliktu aizkarus. Lauku mājā tās noderēs, bet noteikti vajadzēs garākas, lai vismaz tuvotos mājas augstākajam punktam. Izvelkamās trepes, ko nepieciešamības gadījumā var salikt arī kā A veida kāpnes, būs apmierinoša izvēle.
Autores piebilde. Iegādājos 5 m garas izlaižamās metāla trepes, jo saimniecībā esošās koka trepes ir ļoti smagas. Vieglākas ir, tomēr nav tik stabilas. Tāpat dažiem darbiem, piemēram, noteku tīrīšanai, joprojām labāk der individuāli darinātās koka trepes – izlaižamie posmi ir vai nu par īsu, vai par garu.
Cirvis
Izvēloties cirvi, svarīgi saprast, vai tas vajadzīgs dažādiem saimniecības darbiem vai skaldīšanai. Ideāla universālā kareivja diemžēl nav. Pirmajiem būs īsāks un izliektāks kāts, mazāks svars, lai var pastrādāt arī ar vienu roku, bet asmens plānāks un platāks.
Skaldāmajiem cirvjiem kāts būs garāks un taisnāks, lai var izdarīt spēcīgāku cirtienu, arī cirvja galva būs smagāka un asmens trīsstūrveida formas. Amerikāņu cirvju eksperts Brets Maklods (Brett McLeod), kas šim instrumentam veltījis pat grāmatu, iesaka, izvēloties skaldāmo cirvi, neaizrauties nedz ar pārlieku gariem kātiem, nedz smagām cirvja galvām. Vidējam cirtējam pilnīgi pietiekot ar aptuveni 70 cm garu kātu, kas dažkārt varētu šķist pat tā kā par īsu, un cirvja galvu, kas nav smagāka par diviem kilogramiem. Tas ļaus ne tikai spēcīgi cirst, bet arī izdarīt to precīzi un kontrolēti. Tāpat viņš iesaka meklēt cirvi agrāko laiku krājumos, jo tad cirvju galvām esot izmantots atbilstošāks metāls. Savukārt, ja iegādājas jaunu cirvi ar koka kātu, jālūko, lai tas nav lakots/krāsots. Šādi kāti slapjā laikā slīd.
Autores piebilde. Šobrīd man ir tikai padomju laika saimniecības cirvis ar īsu kātu, taču esmu iemanījusies arī šo to saskaldīt. Resnākus bluķus gan neizdodas pievarēt, jo nesanāk tik jaudīgs cirtiens.
Dārza šķēres
Te derēs angliskais teiciens – buy once, cry once (vienreiz nopērc, vienreiz paraudi). Ar pilnīgu pārliecību var teikt, ka dārza šķēres ir jāpērk kvalitatīvas un jāšķiras no 40–50 eiro, lai nav jāiegādājas vienā sezonā vairākas, jāmokās ar katru cietāku stibu un dienas beigās jāskaita tulznas uz rokām.
Autores piebilde. Ne mirkli nenožēloju iztērētos 47 eiro par labām, profesionālām dārza šķērēm, kuras pamatīgi nodarbinu. Maniem vecākiem tādas kalpo jau turpat 10 gadu.
Grābeklis
Trīs parametri, kas jāņem vērā. Pirmkārt, kam grābeklis paredzēts: lapu grābšanai (plats, viegls, ar zaru vēdekli), zemes līdzināšanai un rušināšanai (smagāks, parasti no metāla, īsi zari); lai no zāles izgrābtu veco kūlu un krūmu izgrābšanai (līdzīgs lapu grābeklim, tikai šaurāks). Otrkārt, kāta garums. Lai noteiktu sev piemērotāko, noliec grābekli uz zemes – kāta galam jābūt līdz tavam degunam. Treškārt, materiāls: metāls, plastmasa, lapu grābekļiem arī bambuss.
Autores piebilde. Mana grābšanas prakse rāda – parasti grābekļu vārīgā vieta ir galvas un kāta savienojums, kam jāiztur ievērojama slodze. Zaru materiālam nav pat tik izšķiroša nozīme. Grābeklis ar kātu vidēji maksā no 15 eiro, taču atrodami arī pavisam lēti eksemplāri.
Lejkanna
Tās izvēle nav pārāk sarežģīta. Tā kā ar lejkannu būs jāpārnēsā un jācilā tilpumam atbilstošie ūdens kilogrami, jāsaprot, cik lielu to izvēlēties. Standarts ir 10 litri, taču nopērkamas arī uz pusi mazākas.
Vēl svarīgi, lai atvērums augšā būtu pietiekami liels ātrai piesmelšanai, ērts rokturis (to var novērtēt, jau pacilājot veikalā) un lai snīpim ir labs sietiņš, kas nodrošina smalku, izkliedētu liešanu jaunajiem stādījumiem. Jā, tāds ir visām, taču dažām ražošanas defektu dēļ nedarbojas kā vajadzētu. 10 litru lejkannu varēsi nopirkt arī zem 10 eiro.
Autores piebilde. Es dodu priekšroku plastmasai, jo tā ir viegla. 10 kilogrami augšā un lejā vairākas reizes jau tāpat nav viegli.
Lauznis
Demontāžas karalis – kur nu bez tā. Tautā dēvēts arī par āža kāju. Bez tā ar padomju laika sanagloto mantojumu galā netikt. Noderēs gan garāks, gan rokas eksemplārs. Pirms pērc (garākie maksā no 15 eiro), apskati kārtīgi, vai nav šķūņa krājumos.
Autores piebilde. Pamīšus lietoti gan īsais (to pavisam lēti pirku veikalā, bet neapmierina gumijas rokturis, kas slīd nost), gan garais lauznis (mantots) palīdzēja atbrīvoties no padomju laika rīģipša un tā stiprinājumiem (dēļiem visā sienas augstumā, kas bija pienagloti ar 10 cm garām naglām).
Lāpstas
Nez vai ir tāda lauku sēta, kurā nav vismaz pāris lāpstu: viena rakšanai, otra sniegam.
Vispār rakšana ir ļoti smags darbs, kas pamatīgi noslogo muguru un arī sirdi. Lai saudzētu pirmo, svarīgs ir kāta garums. Noliekot lāpstas asmeni uz zemes, tās rokturim jābūt vismaz līdz elkonim. Rakšanas lāpstai – pat nedaudz garākam, lai nav tā jālokas. Vēl, izvēloties lāpstu, arī sniega, pievērs uzmanību tās svaram un arī lāpstas formai. Ja jāsaudzē sirdi, tad gan rakt neiesaka nemaz.
Autores piebilde. Zemgales māla rakšanai izmantoju pārāk garu un smagu, toties izturīgu un labi savus uzdevumus pildošu padomju laika lāpstu ar smailu galu un koka kātu. Ergonomisko mūslaiku lāpstu ar dzelzs kātu saliecu jau trešajā sezonā. Savukārt sniega lāpstai piepirku klāt šķūri, jo mugurai sniega rakšana lielos apmēros izrādījās par smagu.
Rokas zāģis
Droši vien uzreiz vajadzēja minēt motorzāģi, tomēr labi, ja ir instrumenti, kuriem neko papildus nevajag kā vien tavas rokas. Tāpēc ap 400 mm garam universālam rokas zāģim ar vidēji rupjiem zobiem ir jābūt krājumos. Nopērkams no 10 eiro.
Autores piebilde. Es rokas zāģi pirku galvenokārt dārza darbiem. Tomēr izvēlējos universālo, ar vidēji rupjiem zobiem – tas labi zāģē dzīvu koku (zarus, atvases), bet ar sausu, piemēram, koka latām, gan ir jāpamokās.
Trīs ierīces, ar kurām darbi sekmēsies raitāk
Galvas lukturis
Ne gluži instruments, bet noderīgs gan. Var, protams, iztikt arī ar parastu lukturi, bet laukos vienmēr labāk, ja rokas ir brīvas. Daži parametri, ko vērts aplūkot, kad izvēlies lukturi. Noteikti ērtāks un ekonomiskāks būs uzlādējams lukturis, nevis ar maināmajām baterijām. Lukturus var uzlādēt arī ar mikro USB savienojumu un izmantot viedtālruņa lādētāju. Svarīgs ir izgaismojuma attālums un darbības ilgums pēc uzlādes. Tāpat var aplūkot, cik spožu gaismu izstaro lukturis, – tas norādīts lūmenos (lm). Parasti galvas lukturiem ir vairāki apgaismojuma režīmi. Uzlādējamais lukturis maksās no 30 eiro.
Autores piebilde. Gada tumšajos mēnešos galvas lukturis, gluži kā cepure, man visu laiku ir uz galvas. Pagaidām vēl cīnos ar trim (!) maināmajām baterijām, un, kaut arī lukturis spīd godam, otrreiz šādu nepirktu.
Trimmeris/krūmgriezis
Laukos neizdosies pļaušanu sākt ar ērtu mauriņpļāvēju – parasti reljefs ir nelīdzens, ar akmeņiem un celmiem. Tāpēc garajai un biezajai zālei, kā arī prāvākai platībai būtu jāizvēlas trimmeris/krūmgriezis ar benzīna dzinēju. Turklāt būs jāpērk jaudīga (cilindra tilpums ne mazāks par 40 cm3) ierīce, kas aprīkota ne tikai ar pļaušanas spoli, bet arī metāla asmeni.
Šādi trimmeri maksās no 500 eiro. Ja nepieciešams tikai nopļaut atsevišķas vietas, jārēķinās ar 200–300 eiro. Kopā ar trimmeri obligāti jāiegādājas sejas (ne tikai acu) aizsargs, kā arī ieteicamas prettrokšņu austiņas.
Autores piebilde. Benzīna trimmeris ir viens no maniem visu laiku neveiksmīgākajiem pirkumiem. Es meklēju vieglāku, lai varētu ar to ērtāk strādāt, taču dabūju ļoti grūti piestartējamu, neērti pārnēsājamu un ne visai jaudīgu. Tāpat iesaku neskopoties aizsargam (brilles nepasargās), turklāt sietiņveida, jo vienlaidu variantā karstā laikā ļoti grūti elpot.
Akumulatora urbjmašīna/skrūvgriezis
Noderēs vienkāršiem dari pats projektiem lauku mājā. Ja budžets ļauj, labāk izvēlēties instrumentu ar diviem akumulatoriem, turklāt tādiem, kurus var izmantot arī citām tā paša zīmola ierīcēm. Tas vēlāk ļaus ievērojami ietaupīt, iegādājoties citus noderīgus instrumentus. Cena labas reputācijas zīmolu urbjmašīnām ir no 150 eiro.
Autores piebilde. Pēc trimmera fiasko es pilnībā ļāvos veikala konsultantu ieteikumiem un zīmola reputācijai. Tā kā šis nebija mana topa instruments, tad iegādājos to pavisam nesen. Kā kalpos – vēl jāvērtē.
Neaizmirsti gumijas zābakus!
Laukos bez tiem vismaz pusgadu nevar iztikt. Tāpēc, ja ir iespēja, izvēlies dabiskās gumijas zābakus. Tie ir elastīgāki, ērtāki, īpaši, ilgstoši valkājot un kustoties. Mīnuss – tie ir dārgāki un nedaudz smagāki nekā no plastmasas izgatavotie. Neieteiktu zābakus ar plānu zoli vai no pufīgā EVA materiāla – naglas un pat asi, sausi augu kāti tiem duras cauri.
Izvēlies gumijas zābakus nedaudz par lielu (vismaz pus centimetru) ar brīvu stulmu. Visos gumijniekos salst kājas, jo tie nav elpojoši, tāpēc aukstajā sezonā palīdzēs 100% vilnas zeķes vai ieliktņi.
