Rīga +4°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Pirts dosjē
- Atrodas Rundāles novada Svitenes pagastā.
- Ēka ir 1925. gadā celta klētiņa, kuru tās tagadējais saimnieks – zemnieks Aldis Auza – aptuveni pirms desmit gadiem pārvedis no Vidzemes un pārveidojis par īsti latvisku melno pirti ar niedru jumtu un laukakmeņu pamatiem.
- Ar Alda paša rokām un pāris meistaru palīdzību pirts uzcelta vienas vasaras laikā.
- Pašmācības ceļā apguvis pirtniecības pamatus, Aldis pirts rituālus veic ģimenes locekļiem un draugiem. Te atbilstoši tautas tradīcijām tiek svinēti latviešu svētki, piemēram, Jāņi.
«Te ir manas bērnības takas. Mamma kolhozā bija biteniece, un šeit bija viņas bites,» atceras Aldis. Īpašumam izveidots līgans reljefs, bet kādreizējo linu mārku vietā izrakts dīķis, kas sakarsušos pirts baudītājus veldzē ar neparasti skaidru ūdeni. Pati ēka – guļbūve – pārvesta no Mārsnēnu pagasta, un par tās cienījamo vecumu liecina gada skaitlis uz durvīm un meistara paraksts.
Citi lasa
Aldis gan smaida, ka viens ēkas gals esot bijis «par vienu kortelīti» šaurāks – tas rekonstrukcijas procesā izlabots. Būvniecības laikā Aldis iedvesmu smēlies, apmeklējot Brīvdabas muzeju. Veidotas lielas jumta pārkares, starp pamatiem un guļbaļķu sienu likta bērza tāss – viņš zina teikt, ka tā ir senlatviešu autentiskā hidroizolācija. Pirts telpas – ģērbtuve un atpūtas istaba – iekārtotas ar mantotām vai senlietu tirdziņos atrastām mēbelēm un priekšmetiem. «Tradicionāli latviešu pirtī bija tikai ģērbtuve, taču bijušas arī pirtis ar papildu dzīvojamo istabu tā sauktajiem vaļiniekiem – tagadējiem pensionāriem.
Viņi tajā ikdienā dzīvoja, pina vīzes un grozus, bet sestdienās kurināja pirti,» stāsta Aldis. Šeit atpūtas istaba iekārtota tā, lai pēc rituāla lauku mierā un klusumā varētu baudīt tēju – tajā ir plati koka soli, senatnīgas mēbeles un liels galds, ko klāj Alda mammas astotajā klasē darināts galdauts. Daudz lietu izgatavojis pats Aldis – var just, ka visam šeit ir gluži vai māksliniecisks pieskāriens.
