10 jautājumi par apkures sistēmas aizsalšanu

Atbild speciālists
Zanda Lielbārde
19. janvāris
1 komentārs

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock
Atstājot māju ziemā bez apkures kaut vai tikai uz vienu dienu, var iedzīvoties pamatīgās nepatikšanās, ja iepriekš nav padomāts par to, kā pasargāt apkures sistēmu un ūdensvadu no aizsalšanas. Konsultē ANDREJS ANDREJEVS, apkures sistēmu ierīkošanas un apkopes uzņēmuma SIA AMATI vadītājs, meistars ar vairāk nekā 30 gadu darba pieredzi.

Meistara padoms: drošības apsvērumu dēļ jebkuras aizsalšanas gadījumā ieteicams vērsties pie speciālista, lai izvērtētu, cik daudz ir aizsalis un kā pareizāk atjaunot sistēmas normālu darbību. Tas attiecas gan uz jauniem, gan veciem apkures katliem un sistēmām. Un jāatceras, ka vecie katli ir daudzkārt bīstamāki.

Atceries – aizsalušu ūdensvadu nekādā gadījumā nedrīkst atkausēt ar vaļēju liesmu!

  1. Kas jādara, lai apkures sistēma neaizsalst?
    Svarīgākais ir rūpēties par šķidrumu apkures sistēmā. Specializētajos santehnikas veikalos var nopirkt šķidrumu uz etilēnglikola bāzes, kas pasargā apkures sistēmu no aizsalšanas pat mīnus 20 grādu salā. Tā cena ir ap diviem eiro litrā, nopērkams arī koncentrētā veidā.

    Šķidrumu ielej apkures sistēmā ūdens vietā vai arī, ja nopirkts koncentrāts, noteiktā proporcijā (atbilstoši lietošanas instrukcijai) pielej apkures sistēmas ūdenim. Var darīt arī tā: iztukšo no apkures sistēmas noteiktu daudzumu ūdens un tikpat lielu daudzumu, cik iztecināts, sistēmā iepilda neaizsalšanas šķidrumu. Tad sistēmu atgaiso, lai neveidotos gaisa korķi un netraucētu šķidruma cirkulāciju.
  2. Vai to visu var paveikt saimnieki paši vai arī nepieciešama meistara vizīte?
    Ja mājas saimnieks nav šīs jomas speciālists, tad tomēr vajadzētu uzticēties meistaram un viņa padomam. Pārdevējs veikalā, protams, ieteiks vienu vai otru šķidrumu, taču viņš nespēj attālināti iedziļināties katrā konkrētajā situācijā. Savukārt meistars, būdams atbildīgs par sava darba kvalitāti, novērtēs situāciju un izdarīs tieši to, kas konkrētajā gadījumā nepieciešams.
  3. Kā apkures sistēmu pasargāt no aizsalšanas?
    Kā zināms, lai apkures sistēma darbotos, ir nepieciešama elektriskā strāva – neatkarīgi no tā, vai katls tiek kurināts ar malku, granulām vai gāzi (citādi ir vienīgi ar pavisam veco modeļu katliem, kas nav paredzēti slēgšanai pie elektrības). Ja elektriskās strāvas padeve pārtrūkst, kā tas nereti laukos gadās, apkures sistēma pārstāj darboties un aizsalst. Lai tā nenotiktu, var ierīkot elektrorezerves sistēmu, kas nodrošina katla darbību līdz 24 stundām, bet, ja uzstādīti jaunākās paaudzes elektroniskie sūkņi, – pat vairākas diennaktis. Šādai sistēmai papildus būs vajadzīgs 12V akumulators.

    Vēl viena iespēja – modernizēt savu apkures sistēmu, ierīkojot ūdens enerģijas akumulatoru. Tāda modernizācija iespējama jebkurai apkures sistēmai – gan ar jaunu, gan vecu katlu.  Ūdens enerģijas akumulatora uzstādīšana gan ir diezgan dārgs (ap 1000 eiro un vairāk) un sarežģīts process, toties tāds akumulators nodrošinās mājā maksimālu komfortu. Apkures sistēma tiek papildināta ar karstā ūdens tvertni, ko ierīko tieši blakus apkures katlam. Kurinot ūdens tvertne uzsilst. Ja 2–3 dienas māju nekurina, siltumu nodrošina akumulācijas tvertne. 

    Ja mājā ir apkures iekārta ar malkas katlu, cirkulācijas sūkņiem un sajaukšanas mezglu un ir bieži elektriskās strāvas padeves traucējumi, viens no risinājumiem – sistēmā uzstādīt gravitācijas pretvārstus. Ja nav strāvas padeves, zūd sūkņa spiediens un cirkulācijas sūkņi apstājas. Tajā mirklī atveras pretvārsti un mājā notiek apkures ūdens pašcirkulācija, kas pasargā apkures sistēmu no aizsalšanas.
  4. Mēdz arī gadīties, ka aizsalst ūdensvads. Ko darīt, lai tā nenotiktu, ja, piemēram, uz vairākām dienām jāaizbrauc?
    Jā, ūdensvads var aizsalt arī tad, ja apkures sistēmā ir novērsta aizsalšanas iespēja, un par to ir jārūpējas atsevišķi. Vienkāršākais paņēmiens – izlaist no sistēmas ūdeni un, vēlams, arī izpūst ar kompresoru.
  5. Visbiežāk ūdensvads aizsalst pie ieejas mājā. Kā to novērst?
    Betons labi vada siltumu (aukstumu), un bīstamākā vieta ir ūdensvada ievads – tas tiešām var aizsalt pirmais. Ko darīt? Ūdensvadā var ievietot pašregulējošo elektrības kabeli, ko ievada pieslēguma vietā. Kabelim ir speciāls adapteris, kas blīvi hermetizējas, savukārt vadu pievieno strāvai.

    Kad ūdens temperatūra ir vismaz plus pieci grādi, tas no strāvas automātiski atslēdzas, bet, ja ūdens temperatūra ūdensvadā ir ap nulli, vada iekšpusē izolācija sāk kristalizēties un vadīt strāvu, kabelis uzsilst un neļauj ūdensvadam aizsalt. Šī ierīce elektrību lieki netērē, jo sāk darboties tikai noteiktā temperatūrā. To var iegādāties būvniecības veikalos, un cena ir 40–80 eiro.
  6. Ir dzirdēts arī par tādu paņēmienu – lai ūdensvads neaizsaltu, prombraucot atstāt ūdens krānu mazliet pilošu. Vai tā var darīt?
    Ūdens temperatūra ūdensvadā, kas ierakts zemē, ir apmēram plus trīs grādi. Ja krāns pil, ūdens kustība ir pietiekama, lai uzturētu siltumu ūdensvadā. Tomēr jāņem vērā: ja māja ir pilnībā neapkurināta, ūdens satek izlietnē, bet tālāk jau tecēšanas ātrums samazinās, un tur tad arī ūdens caurulēs var sasalt, izraisot ne mazākas problēmas. 
  7. Kā atkausēt aizsalušu ūdensvadu?
    Ar parasto matu fēnu – tas ir efektīvākais atsildīšanas veids. Jāsilda no maisītājkrāna virzienā uz ievadu. Ja ūdensvads iet caur nedegošām konstrukcijām, piemēram, betonu, var izmantot arī celtniecības fēnu, taču jāatceras, ka tā radītā karstā gaisa plūsma sasniedz ļoti augstu temperatūru, tādēļ ar celtniecības fēnu jārīkojas uzmanīgi, noteikti jāpārliecinās, vai tuvumā nav kas viegli uzliesmojošs. 
  8. Kāda nozīme atkausējot ir materiālam, no kura izgatavotas ūdens caurules?
    Metāla un vara caurules atkausēt ir samērā vienkārši, taču, ja aizsalst mūsdienās daudzviet izmantotās plastmasas caurules, var rasties ne viens vien sarežģījums – ja saplīst trejgabali un līkumi, tad salabot bojājumus jau ir daudz sarežģītāk.

    Turklāt plastmasas caurules nedrīkst atkausēt ar fēnu – tās ir viegli kūstošas, augstu temperatūru neiztur. Tādēļ apkures sistēmā izmantot plastmasas caurules nav ieteicams – tās nebūs ilgmūžīgas. 
  9. Kā novērst aizsalšanas radītos bojājumus? 
    Ja plīsusi caurule, bojāto posmu var nomainīt. Sliktāk ir, ja plīst radiatori vai pat sabojājas apkures katls. Tad gan jārēķinās ar lielākiem izdevumiem. Tādēļ svarīgi ir sākt rīkoties, kad sistēma ir tikko aizsalusi un vēl var paspēt atkausēt. Parasti vispirms aizsalst tur, kur mazāks ūdens tilpums, – tievajās caurulēs. Ar to atsildīšanu tad arī jāsāk un jāpārliecinās, vai atjaunojas cirkulācija sistēmā. 
  10. Vai tad, ja sistēma aizsalusi, drīkst iekurt apkures katlu? 
    Nekādā gadījumā! Tā kā caurules ir aizsalušas, ūdens sistēmā necirkulē. Iekurinot katlā nenotiek ūdens apmaiņa, tas īsā laikā var uzvārīties un pārvērsties tvaikā, kas rada uzsprāgšanas draudus. Vispirms, protams, nostrādās katla drošības sistēma, bet, ja apkures sistēma ir ļoti veca un tai šādas drošības nav, īpaši, ja ūdens tilpne ir bēniņos, tad, visticamāk, būs sprādziens.

 

1 komentārs

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

 

 

Veselība

Vairāk

Receptes

Vairāk

Privātā Dzīve

Vairāk

Ieva

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+