Rīga +1°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Iesaka Aivars Irbe
- Viņa dārzā aug ap 150 mežvīteņu šķirņu, no kurām astoņas ir paša selekcionētas un iekļautas Starptautiskajā mežvīteņu reģistrā.
- Uzrakstījis grāmatu Mežvīteņi un citi augi dārzā (2017), to var iegādāties pie autora Siguldā.
- Puķu draugu saietu krusttēvs.
Mežvīteņi ir viens no pateicīgākajiem augiem, kas palīdz veidot dārza telpu – norobežot to no kaimiņu gruntsgabala, košumdārzu no sakņu dārza, paslēpt komposta kaudzi, izveidot atpūtas vietai ziedošu sienu… Ar ziedu kupenām var nosegt acij mazāk tīkamo un izcelt dārzā pievilcīgāko.
Turklāt daudzu mežvīteņu ziedi arī smaržo, tiesa, ne tik izteikti kā rozes. Smaržas intensitāte no rīta un vakarā, saulē un ēnā mēdz stipri atšķirties.
Lielā dažādība
Bet nu par pašu augu… Mežvīteņi ir gundegu dzimtas (Ranunculaceae) augi. Ģints nosaukums Clematis tulkojumā no grieķu valodas nozīmē vīna zars, vīnstīga. Kā jau zini, nereti arī latviski mēdz lietot vārdu klematis.
Mežvīteņu sugas un šķirnes ir ļoti atšķirīgas – tie ir gan zemi lakstaugi, gan neliela auguma vīteņi, gan vairākus metrus garas liānas ar zāļveida vai koksnainiem dzinumiem.
Šo interesanto augu ziedu krāsas izceļas ar toņu daudzveidību – no baltas, gaiši zilas, violetas, tintes zilas līdz bāli rozā, sārtai, tumši sarkanai un dzeltenai. Mēdz būt dažādu krāsu un toņu pārejas vai salikumi.
Visus mežvīteņus var iedalīt divās grupās: sīkziedu un lielziedu. Kad sīkziedu mežvītenim saplaukst daudz mazu ziediņu, tas izskatās kā ziedu kupena, piemēram, tādi ir Mandžūrijas (Clematis mandshurica) un baltie (Clematis vitalba) mežvīteņi. Turpretim lielziedu mežvītenis atvērs tikai dažus skaistus ziedus, no kuriem katrs izcelsies ar savu krāšņumu. Šis dalījums gan ir stipri nosacīts, jo labos augšanas apstākļos daudzām violeto (Clematis viticella) un citām sīkziedu sugām un šķirnēm ir diezgan lieli ziedi. Pieņemts uzskatīt, ka līdz 5–7 cm diametrā ir sīkziedu mežvīteņi, bet lielziedu jau var sasniegt pat 20 cm.
Augšanas daba katram cita
Pirms iegādājies mežvīteni savam dārzam, ņem vērā to lielās augšanas atšķirības. Citādi var gadīties, ka sienas nosegšanai iestādīsi taisno (Clematis recta) vai vesellapu (Clematis integrifolia) sugu šķirnes, kuras izaug tikai 1–1,5 m augstas, bet pie atsevišķa balsta audzēsi mežonīgi augošos Potaņina (Clematis potaninii), smalkzobaino (Clematis serratifolia), tangūtijas (Clematis tangutica) vai citu sugu mežvīteņus. Pēdējie uz saviem vairākus metrus garajiem dzinumiem bagātīgi zied ar nelieliem ziediņiem.
Latvijā iecienītas gan senākas, gan jaunākas mežvīteņu šķirnes, kas ir viegli audzējamas un pārziemināmas: ‘Gipsy Queen’, ‘Jackmanii’, ‘Victoria’, ‘Ville de Lyon’, ‘Daira’, ‘Alionushka’, ‘Arabella’, ‘Blekitny Aniol’, ‘Carmencita’, ‘Joiniana Praecox’, ‘Little Nell’, ‘Odoriba’, ‘Princess Diana’, ‘Rooguchi’ un citas.
Šiem augiem parasti dzinumus rudenī var apgriezt līdz zemei, tie labi pārziemo, spēcīgi aug un katru gadu bagātīgi zied vasaras otrajā pusē.
Ja tavā dārzā vēl nekad nav audzis mežvītenis, iesaku kā pirmo iestādīt kādu no šīm šķirnēm.
Stādīšanas nianses
Lielveikalos parasti piedāvā divgadīgus mežvīteņu stādus podos ar vairākiem dzinumiem, kas pārsvarā ievesti no Polijas, Vācijas vai Holandes. Bieži vien stādi ir labi un kvalitatīvi. Tomēr nereti piedāvā arī ziedošas Clematis montana šķirnes, kas bagātīgi zied uz iepriekšējā gada dzinumiem, taču Latvijā to dzinumi parasti nespēj pārziemot.
Svarīgi arī zināt, kā stāds pavairots – potējot, apsakņojot spraudeni vai ceru dalot. Labs būs jebkurš, kas kļuvis par patsakni. Uzpotēta roze visu mūžu dzīvos uz potcelma saknēm, taču jebkuram mežvītenim jātiek pie savām saknēm.
Dalītus stādus ar vaļēju sakņu sistēmu var pārstādīt agri pavasarī, bet, tā kā lielākoties stādus piedāvā podos, to var darīt jebkurā gadalaikā – kaut vai ziemas vidū, ja tikai augsne nav sasalusi.
Mežvītenis mīl gaismu, tāpēc vislabāk to stādīt pie mājas dienvidu sienas, kur to apspīdēs rīta, pusdienas un vakara saule, vai arī dārza vidū.
Noteikti jāņem vērā, ka mežvītenis ziedus vērsīs uz saules pusi. Tātad – ja iestādīsi to pie kaimiņu sētas, var gadīties, ka krāšņums būs viņu pusē.
Mežvīteņiem rūpīgi jāsagatavo stādīšanas vieta. Izraktajā bedrē liec labu komposta zemi, bagātinātu kūdru, satrūdējušus kūtsmēslus – kaut vai veselu ķerru. Vēlamā augsnes reakcija ir viegli skāba – 5–6 pH. Stipri skābu augsni var neitralizēt ar pelniem, kaļķiem un krītu. Stādu pirms stādīšanas uz brīdi iemērc ūdenī, lai samitrinās augsne podā un stādiņš padzeras. Stādi mazliet dziļāk (pat 5–10 cm), nekā stādiņš audzis podā, tad veidosies papildu sānu saknes un no cerošanas mezgliem nāks ārā jauni dzinumi.
Ja nopirkts mežvīteņa stāds, taču nav sagatavota stādīšanas vieta, jaunumu vari pārstādīt apmēram 10 litru lielā puķupodā, pielikt trīs pagarus mietiņus vai kādu dekoratīvāku balstu un audzēt tā 1–2 gadus. Tad ziedošo augu būs iespējams jebkurā brīdī novietot sev vēlamā vietā, piemēram, pie ieejas mājā, uz terases vai kur citur, kā arī būs viegli pārziemināt pagrabā vai zem īpaša pieseguma dārzā. Katru otro vai trešo gadu agri pavasarī augu pārstādi – sadali, atjaunini dzinumus un nomaini augsni. Piemērotas audzēšanai puķu traukos ir tādas zemās šķirnes kā Arabella’, Inspiration’, Miss Bateman’, arī mežvīteņa šķirnes ‘Alba’ un ‘Rosea’.
Kā aprūpēt
Mežvīteņu sakņu sistēma ir salizturīga, taču drošības labad to var nedaudz piesegt ar komposta zemi, kūdru vai egļu skujām. Zem sniega segas apgrieztie stādi necietīs pat mīnus 25 grādu aukstumā. Taču mežvīteņi, kuri grib ziedēt uz iepriekšējā gada dzinumiem, ir sala neizturīgi. Ja pēc bargas ziemas gājuši bojā visi virszemes dzinumi, tie ir jānogriež. Taču tā nav liela bēda, jo no sakņu kakla strauji sāks augt jauni dzinumi, tiesa – ziedu šajā gadā gan nebūs.
Pavasarī un vasarā mežvītenis priecāsies par sauju pilnmēslojuma ar mikroelementiem B, Cu, Fe, Mn, Mo un Zn, kas veicinās augšanu un ziedēšanu, izturību pret nelabvēlīgiem laika apstākļiem, slimībām un kaitēkļiem. Mežvīteņi vienā vietā var augt 10–30 gadu, taču vecam stādam vajag izrakt visu lielo sakņu kamolu, augu sadalīt un sākt audzēt no jauna. Jaunam stādam būs spēcīgāks augums un lielāki ziedi.
Kā balstīt
Tev savam mežvītenim būs jāpalīdz noturēt tā garo un vijīgo augumu. Pats vienkāršākais variants – tikko stādītam augam veido balstu no trim bambusa mietiņiem, pie kuriem augu piesien ar aukliņu. Tie nopērkami būvmateriālu un dārza preču veikalos, ir ļoti izturīgi un ilgmūžīgi – rudenī liek noliktavā un pavasarī nes atpakaļ dārzā.
Mežvītenim patiks koka balsts, taču to vajag impregnēt, lai šis materiāls ilgāk saglabātos nebojāts un izskatīgs.
Balstiem var izmantot arī uz Jāņiem cirstas atlapotas bērzu meijas, taču tās zemē ātri vien sapūs. Visizturīgākie būs metāla balsti, taču tiem piemīt arī trūkums – metāls saulē stipri sakarst un atdziest, kas augiem nav vēlams. Ērta ir metāla konstrukcija, kurai augšā un apakšā piestiprināti rāmīši un apkārt visā garumā nostiepts zvejas tīkls – kaprona linums ar 20 × 20 cm lielām acīm. Tas ir ļoti stingrs, izturīgs, nestaipās un kalpo vismaz 10 gadu. Neiesaku režģī iesiet tikai vertikālās auklas, jo tad dzinumi, kļuvuši smagāki, slīdēs pa tām uz leju.
Mežvīteņiem patīk viss, kas ir zīmuļa resnumā vai mazliet tievāks – auklas, metāla stieples, pašu dzinumi vai kaimiņauga zari. Lielākā daļa mežvīteņu ar lapu kātiņiem aptinas balstam un pie tā stingri turas. Taču zini – mežvīteņi nekad paši nepieķersies pie sienas, kā to dara mežvīni, efejas vai Fortina segliņi.
Ne vienmēr optimāls balsts ir vertikāls režģis. Nereti savdabīgāk izskatīsies horizontāli vai uz leju virzītas augu daļas.
Kas ir atragēnes?
Arī mežvīteņi. Sīkziedu mežvīteņu atragēņu grupa – Clematis alpina, Clematis macropetala, Clematis sibirica – kļūst arvien iecienītāka. To dzinumi ir salizturīgi, labi pārziemo un sāk ziedēt jau maijā. Šo mežvīteņu ziedi mēdz būt gan klaji, gan puspildīti, gan pildīti. Atrageņu pievienotā vērtība ir dekoratīvās pūkaini sudrabainās sēklkopas, kas saglabājas vīteņa zaros pēc noziedēšanas vai līdz pat nākamajam pavasarim. Vasaras otrajā pusē ir sagaidāms nedaudz atziedu.
Tā kā atragēnēm ziedi veidojas no iepriekšējā gada ieriestajiem pumpuriem lapu žāklēs, tās bez īpašas vajadzības nav jāapgriež. Katra vītne ar lapu kātiņiem sevi piesien pie balsta uz daudziem gadiem, un to nevar pat atraut, ja jālabo režģojums. Atragēnes mēdz sasniegt piecu un pat vairāku metru augstumu vai, tikušas līdz režģa virsai, brīvi nokarājas kā ziedu vītnes.
Apgriezt vai ne?
1. Vasaras sākumā ziedošās šķirnes, kuras zied uz iepriekšējā gada dzinumiem un nav jāapgriež, – ‘Miss Bateman’, ‘Barbara Dibley’, ‘Doctor Ruppel’. Arī visas atragēņu grupas šķirnes un sugas.
2. Mežvīteņi, kuriem dzinumus var droši nogriezt tuvu zemei rudenī vai arī pavasarī, kad tie būs pilnīgi atmiruši, – Clematis viticella, Clematis integrifolia, Clematis heracleifolia, Clematis recta, Clematis mandshurica, Clematis texensis sugu šķirnes.
Vai drīkst stādīt pie mājas?
Uzskats, ka mežvītenis bojā ēkas sienu, ir aplams. Lai augam būtu, kur vīties, pie sienas var piestiprināt zvejas tīklu ar 20 × 20 cm lielām acīm. Režģi vēlams veidot 15–20 cm attālumā no sienas, lai augam būtu vairāk gaismas. Bet neaizmirsti, ka pie ēku pamatiem ir vissausākā vieta dārzā – it īpaši, ja ir plata jumta pārkare! Tāpēc mežvīteni vajadzēs bieži laistīt.
Kur iegādāties stādus
- Latvijas Valsts mežu stādaudzētavās.
- Nacionālajā botāniskajā dārzā Salaspilī.
- Kokaudzētavā Robežnieki Talsu novada Strazdes pagastā.
- Kokaudzētavā Bulduri Babītes pagastā.
- Zaļenieku kokaudzētavā Jelgavas novada Zaļenieku pagastā.
- Stādaudzētavā Ķikši Siguldā.
- Stādaudzētavā Dimzas Jelgavas novada Platones pagastā.
- Stādaudzētavā Blīdene Brocēnu novada Blīdenes pagastā.
- Stādaudzētavā Meža Rasas Krustpils novada Vīpes pagastā.
- Stādaudzētavā Sakstagals Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
- Stādaudzētavā Rožlejas Lielvārdes novada Jumpravas pagastā.
- Mārupes stādu centrā Mārupē.
