Rīga 0°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Stāsta Sanita Reinberga
- Puķkope, kopā ar vīru Raivi saimnieko savā stādaudzētavā Puķu lauki.
- Daudzas Latvijā aizmirstas ziemcietes padara par modes puķēm – māca saskatīt to unikalitāti un novērtēt.
- Zināšanas guvusi Bulduru dārzkopības vidusskolā, strādājot Kokaudzētavā Baltezers un dārzniecībā Vācijā.
Roze, kas nav roze
Jā, sniegroze ir burvīga! Papildus visām citām labajām īpašībām es novērtēju arī tās ilgmūžīgumu – manā dārzā aug sniegroze vēl no vecmāmiņas. Tai ir vairāk nekā divdesmit gadu, īsta relikvija.
Patiesību sakot, botāniski pareizi sniegrozi būtu saukt par ziemziedi – tā to dēvē arī literatūrā, taču, teikšu godīgi, man šis oficiālais nosaukums šķiet neskanīgs un auksts. Turpretim sniegroze – tas skan vilinoši, mazliet neticami un tāpēc jo vairāk iekārojami.
Tāds nosaukums radies, jo augs zied netipiski aukstā laikā un – ir tik ļoti graciozs un krāšņs. Tiesa, jāatceras, ka sniegrozēm nav nekāda sakara ar rozēm no rožu (Rosaceae) dzimtas.
Tās pārstāv gundegu (Ranunculaceae) dzimtu un ziemziežu (Helleborus) ģinti. Pasaulē ir vairāk nekā 20 ziemziežu sugu un pasugu, daudzas no tām sastopamas savvaļā, bet arvien jaunus hibrīdus rada arī selekcionāri – ziemziežu entuziasti.
Raksta turpinājumā lasiet, kā audzēt šo skaisto puķi un kur nopirkt stādus!
