Rīga +4°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Kariņš šodien pēc tikšanās ar koalīcijas pārstāvjiem žurnālistiem atzina, ka rīt, 3.novembrī, viņš ir sasaucis valdības un Krīzes vadības padomes ārkārtas sēdi, kur uzklausīs ekspertus no Veselības ministrijas un nozares, kā arī plānots lemt par turpmākajiem soļiem.
«Vēroju, ka slimnīcu kapacitāte lēnām un pakāpeniski pārkarst. Ja situācija nemainīsies, tad mums var draudēt tas, ka veselības aprūpes sistēmas pakalpojumi var tikt traucēti pandēmijas dēļ. Šī iemesla dēļ un pozitīvo testu īpatsvaram stabili pārsniedzot 4%, kas atzīts par līmeni, kad slimība izplatās nekontrolēti, domāju, ka mums pienācis laiks izsvērt ārkārtējas situācijas izsludināšanu,» teica premjers.
Kariņš uzsvēra, ka tas būtu nepieciešams, lai varētu izsvērt mērus, ko esošais likumdošanas tvērums neatļauj pandēmijas savaldīšanai.
«Tas nebūs vienpersonisks lēmums, bet mans viedoklis ir, ka mums nav vairs laika – ik dienu palielinās stacionēto pacientu skaits. Lai mēs nenonāktu situācijā, kur pandēmija pilnīgi nekontrolēti pārņem visu, mums savlaicīgi jāpieņem šāds lēmums – iet straujākus soļus, lai situāciju pārvaldītu,» uzsvēra valdības vadītājs.
Premjers skaidroja, ka, ja valdība virzītos uz ārkārtējo situāciju un stingrākiem drošības pasākumiem, tad būtu jādomā par atbalsta sistēmas izstrādi.
«Ja ejam to soli, tad tam noteikti jāiet ar piedāvājumu par risinājumiem ekonomikas jomā, kā atbalstīt iedzīvotājus un uzņēmumus,» teica Kariņš.
Kariņš skaidroja, ka, ja valdība izlemtu virzīties uz ārkārtējo situāciju, tas nozīmētu nonākt stratēģijā paredzētajā «sarkanajā zonā», no kā izrietētu arī iespējamie papildu ierobežojumi.
Viņš uzsvēra, ka valdībai patlaban nepietiek pilnvaru situācijā, ja tā vēlētos vēl vairāk ierobežot aktivitātes. «Lēmums par ārkārtējo situāciju būtu balstīts apsvērumā, ko esošais likums mums ļauj vai neļauj darīt. Ja ieietu ceturtajā jeb sarkanajā riska zonā, tad esošā likuma ietvarā nepietiktu,» skaidroja Kariņš.
Valdības vadītājs gan pieļāva, ka, iespējams, atsevišķās niansēs ierobežojumi varētu atšķirties no tiem, kas ietverti stratēģijas «sarkanajā zonā», tomēr par to būšot diskusijas.
«Ja redzam, ka nāk klāt stacionēto pacientu skaits un redzam, ka veselības aprūpes kapacitātei ir ārējā robeža, ja esošajiem drošības pasākumiem un ierobežojumiem nepietiek, lai samazinātu saslimušo skaitu, tad, manuprāt, jāiet straujāku soli uz priekšu, lai nenonāktu situācijā, ka veselības aprūpes sistēma netiek galā vairs,» teica premjers.
Viņš akcentēja, ka Latvijā nav tik daudz mediķu, lai valdība un valsts varētu atļauties pieļaut tik lielu saslimušo skaitu, kāds piedzīvots Rietumeiropā, kur valstīs ir labāk finansēta veselības aprūpes sistēma.
«Mēs redzam, ka kapacitāte, kas pēdējo gadu laikā ir būtiski uzlabota, tiek ļoti nopietnā veidā izaicināta. Mums jādomā par to, kā arī par iedzīvotāju veselību un labklājību. Pavasarī kā valdība ļoti ātri noreaģējām, tad tagad, šajā uzliesmojuma posmā, redzam, ka daudzas Eiropas valstis ir vilcinājušās iet uz stingrākiem drošības pasākumiem, domājot, ka, iespējams, slimība pazudīs. Redzam, ka tas nenotiek. Arī mūsu valstī. Tāpēc mums būtu apsteidzoši jāiet uz priekšu, vienlaikus domājot par ekonomiku,» sacīja Kariņš.
