Jauno uzņēmēju lielā iespēja — startapu straujā attīstība Latvijā

«No parasta uzņēmuma startaps atšķiras ar mērogojamību un inovāciju. Mērogojamība nozīmē, ka tas var vienkārši un ātri izplesties. Piemēram, lai izplestos ēdināšanas uzņēmums, nepieciešams atvērt vēl vienu kafejnīcu, iegādāties iekārtas, izejvielas, atrast jaunus darbiniekus, bet startaps uztaisa vienu tehnoloģiju un pēc tam izplešas salīdzinoši vienkārši. Pārdodot servisu, viņiem nav nepieciešams kaut ko pirkt no jauna – neaptvertā tirgū viņi pārdod to pašu. Parasti uzskata, ka inovācija ir kaut kas jauns un pasaulē nebijis, bet jaunieviesums var būt arī pieejā, ne tikai tehnoloģijā. Piemēram, Uber vai Taxify inovācija ir veidā, kā viņi risina problēmu.

Nereti par startapiem sevi dēvē uzņēmumi, kas īsti par tādiem vairs nekvalificējas, jo viņiem ir virs 50 darbiniekiem un pēc savas struktūras tie jau atgādina lielāku uzņēmumu. Startaps ir mazāka izmēra uzņēmumus, bet, protams, mērķis vienā brīdī ir izaugt par lielāku. Arī problēmas šādiem uzņēmumiem ir atšķirīgas.

Mazais startaps galvenokārt domā par to, kā atrast naudu, bet, uzņēmumam izaugot, parādās citas problēmas, piemēram, kā attīstīties.

Citi lasa

Santa.lv

Padomi

Sāp ceļgali? Lūk, 4 vienkārši vingrojumi sāpju mazināšanai

Marta Kalniņa

Slavenības

Agatai Muceniecei Krievijā parādījies jauns kavalieris. Kas viņš ir?

Daina Lapiņa

Siera kūkas

Rabarberu siera kūka – sezonas hits!

Vai Infogr.am ir startaps? Kopš to iegādājās Prezi, tas jau ir nopirkts startaps. Līdz tam Infogr.am bija uz robežas, bet tagad vairs nav. Tas, ka uzņēmumu iegādājas, savā ziņā ir robežšķirtne tam, ka tas vairs nav startaps. Ir arī startapi, kas netiek pārdoti, bet paši izaug par lieliem uzņēmumiem. Taču bieži vien pārdošana ir galvenais mērķis. Infogr.am tam ir labs piemērs – izveido startapu, pārdod to, gūsti peļņu un dibini jaunu uzņēmumu vai arī investē citos. Igauņi tādā ziņā ir veiksmīgāki, jo viņiem bija Skype, pēc kura pārdošanas Igaunijā bija daudz cilvēku ar līdzekļiem un zināšanām šajā jomā. Viņi atgriezās startapu ekosistēmā, jo zināja, kā tā darbojas. Daudzi kļuva par biznesa eņģeļiem jeb privātajiem investoriem.

2017. gada sākumā četrus mēnešus dzīvoju Tallinā, kur strādāju igauņu dibinātā uzņēmumā, kas tagad ir arī Latvijā – B2B (bizness biznesam) akseleratorā Startup Wise Guys. Tur sapratu, ka Igaunijas startapu ekosistēma nav stipri atšķirīga no Latvijas, bet viņi ir izteikti labāki mārketingā un PR. Lai arī daudz kas notiek līdzīgi, viņi to ļoti labi prot pasniegt uz āru. Braucot uz ārzemēm, igauņi daudz piemin, no kurienes viņi nāk. Latvijas PR nav tik labā līmenī, bet mēs uz to ejam. Labs piemērs ir startaps Anatomy Next, kas medicīnas studentiem palīdz apgūt cilvēka anatomiju. Tā dibinātāji ir no Latvijas, bet darbojas ASV. Viņi ļoti lepojas ar savu izcelsmi.

Visi startapi pārsvarā grib kļūt par vienradžiem – uzņēmumiem, kas novērtēti virs miljarda ASV dolāru. Taču par tādu kļūst viens no ļoti, ļoti daudziem.  Mūsu reģiona startapiem tik ļoti nevajadzētu koncentrēties uz kļūšanu par vienradžiem. Ir vēl viens jēdziens – prusaki, tie ir startapi, kas cīnās, izdzīvo un izaug par pelnošu uzņēmumu. Viņi nav vienradži, bet ir labi prusaki – tie pārdzīvos pat atomkaru.

Jaunuzņēmēji drīzāk ir sprinteri nekā maratonisti, bet ne visi. Startapam ir jābūt ļoti fleksiblam un jāspēj ātri pielāgoties – tie ir vairāki sprinti, kas beigās veido maratonu. Startapi nedrīkst iestrēgt. Tagad tas vairs nav tik izteikti, bet kādreiz startapiem mūsu reģionā un latviešiem īpaši bija grūti pieņemt, ka ir pieļauta kļūda un ka kaut kas nav sanācis. Ir klasiskais teiciens fail fast (no angļu val. – izgāzies ātri) – labāk agrāk saproti, ka kaut kas nedarbojas, un sāc strādāt pie kā cita. Startapiem pielāgoties jaunai situācijai arī ir daudz vienkāršāk nekā klasiskam biznesam, piemēram, jau minētajai kafejnīcai.

Mūsu reģions ir bagāts ar tehnisko talantu, bet neesam tik labi attīstīti mārketingā un PR.

Parasti ir tieksme uztaisīt perfekto produktu un tikai tad mēģināt to pārdot. Cilvēkiem nereti šķiet – kā tad es pārdošu kaut ko, kas nav gatavs un pašam neliekas perfekts? Tas ļoti kontrastē ar ASV, kur ir otrādāk – viņi vispirms mēģina pārdot, un produktu reāli uztaisa tikai tad, ja kāds ir gatavs pirkt. Vispareizākais noteikti ir vidusceļš, tādēļ mēs startapiem parasti iesakām – nevajag produktu par ilgu turēt pie sevis. Ja esi izdomājis, kā tam jāizskatās, vajag pavaicāt cilvēkiem, vai viņiem vispār to vajag. Ja notestē un jūt, ka atsaucība ir, var darboties tālāk. Taču, ja atsaucības nav, jāmeklē kas cits.

Tagad tas ir mazāk izteikti, bet kādreiz cilvēkiem bija bail atklāt savas idejas, jo domāja, ka kāds tās nozags. No tā nav jābaidās, jo inovācija lielākoties ir pieejā, nevis tajā, ka nekas tāds pirms tam nav eksistējis. Startapam var būt lieliskas idejas, bet, ja nebūs lielisku cilvēku, kas tās īsteno, ideja nebūs neko vērta. Idejas nereti ir līdzīgas, un bieži uzvar tas, kurš visveiksmīgāk un ātrāk to īsteno. Startapā vajag gan ideju ģeneratorus, gan darītājus.

Latvijā sāk veidoties laba startapu ekosistēma, kas varētu piesaistīt cilvēkus no citām valstīm. Pēdējos gados ir notikušas vairākas labas konferences, ieviests regulējums – Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums, ko pieņēma 2017. gadā. Diemžēl, kā mēs smejamies, likums ir īsts startapa produkts – prototips palaists, īsti labi nav sanācis, tāpēc tagad to mainām. Mēs kā maza valsts nevaram atļauties darboties tikai savās robežās, tādēļ mērķis ir Latviju veidot par vietu, kur ikviens var mēģināt veidot startapu. Mums ir salīdzinoši eiropeiska kultūra, zemas izmaksas un laba infrastruktūra – lidosta ir daudz labāka nekā igauņiem.

Ja startaps iegūst investīcijas, viņi grib ieguldīt biznesā, nevis apmaksāt uzturēšanos Londonā. Startup Wise Guys katru gadu uz Latviju uz trim mēnešiem atved vismaz desmit uzņēmumus, kuriem piedāvā iespēju šeit reģistrēties.

Diemžēl lielākā daļa Latvijā nepaliek, un arī vairums no Latvijas izvēlas reģistrēties Igaunijā, jo tur process ir vienkāršāks.

Latvijā Uzņēmumu reģistrs ir ļoti labs un piereģistrēties ir vienkārši tad, ja tu runā latviski. Latvijā ir reģistrējušies divi jaunuzņēmumi – no Meksikas un Ēģiptes. Ir arī cilvēks no Ukrainas, kas pirms tam strādāja lielā kompānijā Latvijā, bet tad nodibināja savu uzņēmumu un nu uz šejieni ir pārcēlies ar visu ģimeni.

Domāju, ka nākotnē startapi savos apmēros nostāsies līdzās klasiskajai uzņēmējdarbībai. ASV tas notiek jau daudz lielākā mērogā, jo tur pirmie startapi parādījās krietni agrāk, kamēr Latvijā tie radās pirms sešiem septiņiem gadiem. Attīstoties startapiem, būs arvien vairāk cilvēku, kas ir zinoši šajā jomā. Piemēram, finanšu tehnoloģiju jomā aktīvi mēģina ieviest inovācijas. Parasti vaicā, vai startapi aizstās bankas? Domāju, ka tuvāko desmit divdesmit gadu laikā tā nebūs, bet startapi bankām var palīdzēt padarīt efektīvākas ikdienas darbības un tas notiek jau tagad.

Latvijas startapu piesaistītās investīcijas

2017. gads –  62 215 623 EUR

2016. gads – 44 134 107 EUR

2015. gads – 31 885 883 EUR

2014. gads – 51 146 943 EUR

2013. gads – 6 134 000 EUR

Daudzsološi Latvijas startapi

• Anatomy Next – veido precīzu 3D anatomijas modeļus un apmācības programmas medicīnas studentiem.
• Sonarworks – piedāvā austiņu kalibrācijas programmatūru.
• Nordigen – radījuši risinājumu, kas ļauj automatizēt kredītņēmēju bankas konta izdruku analīzi.
• DigiPulse – piedāvā pakalpojumu kriptovalūtu vai jebkādu citu digitālo vērtību (tiešsaistes un datu mākoņa failu glabātuvju, e-pastu kontu un sociālo profilu) lietotājiem, kas ļauj šifrēt un automātiski nodot tālāk privātu informāciju un datus, izmantojot blokķēdes tehnoloģiju.
• Edurio – piedāvā efektīvu un mūsdienīgu veidu atgriezeniskās saites iegūšanai izglītībā.

Materiāls publicēts žurnālā KLUBS 2018. gada martā.