Zobu implantu vai tiltu?

– Zobu tilts taču ir lētāks variants nekā implants… 
– Viss atkarīgs no materiāla izvēles. Ja mēs runājam par zelta standartu – metālkeramikas restaurācijas tiltu (metāla karkasam pa virsu balta keramika), jā, tam ir nedaudz zemāka cena. Bet – nāksies maksāt vēl citu cenu! Proti, lai tiltu nofiksētu, vienmēr vajag noslīpēt divus veselos blakus zobus. Turklāt, ja laika gaitā rodas bojājums kādā no noslīpētajiem zobiem, ārstēšanai nepieciešams noņemt visu protezēšanas konstrukciju.

Savukārt zobu atjaunošana ar zobu implantu, piekrītu, prasa lielākus ieguldījumus, taču – pirmkārt, blakus zobi nav jāslīpē, tie paliek neskarti. Otrkārt, implanti kalpo ilgāk. Treškārt, implants palīdz saglabāt žokļa kaulu, kas ir svarīgi blakus esošajiem zobiem. Proti, kad izrauj zobu, žokļa kauls ar laiku var atrofēties, zaudēt savu apjomu, jo tam vairs nav darba, bet žokļa kauls grib strādāt. Tāpēc, ja ieliek implantu, kauls atkal ir priecīgs, ar savu nozīmi – tas atkal kaut ko balsta.

Ceturtkārt, tīrīšana: diegošana implantiem ir vieglāka – lai iztīrītu zem tiltiņa, tas jādara ar speciālu diegu… Tāpēc domāju, ka implants mūsdienās ļoti konkurē ar tiltu.

Citi lasa

Zane Piļka- Karaļeviča

Piemiņa

Viņš nomira manu acu priekšā: Dzīvesbiedre pastāsta, kādas bija aktiera Lūša pēdējās stundas

Gita Vīksne

Slavenības

Šlāgerdziedātāja Aija Legzdiņa dramatiski novājējusi. Viņu vairs nevar atpazīt…

Lauma Lapsa

Skandāls

Atklājas jaunas detaļas par Jelgavas novada mēra Lasmaņa ēverģēlībām darbā. Bijušās darbinieces stāsts

– Tiltam var izvēlēties arī lētāku materiālu, tā atkal ietaupot…
– Ja liek plastmasas, tāds tilts sanāk lēts, bet… plastmasu mēs, zobārsti, saucam par ilg-stošas lietošanas pagaidu kroni. Nav izturīgs, viegli lūstošs, laika gaitā pārkrāsojas un zem tā var veidoties mikrosūce.

Paredzētais plastmasas kroņa vai tilta kalpošanas laiks ir divi gadi. Tātad – divi gadi, un maksā atkal par jaunu tiltu!

Cilvēki plastmasas kroņus, protams, izmanto. Jo metālkeramikai cenas tomēr ir lielas. Ja zobu tiltam vajag trīs vienības un ja visus liek metālkeramikas kroņus, tad lētākais variants sanāk, sākot no 600 eiro. 

– Un implants?
– Viens implants ar metālkeramikas kroni Rīgas klīnikās maksā ap 1200–1350 eiro. Ja ir runa par priekšzoba implantu ar cirkonija kroni – līdzvērtīgs metālam pēc izturības, taču karkass veidots no balta materiāla, tāpēc estētiski labāk izskatās, pārklāts ar keramiku –, tad 
tie būs kādi 1500 eiro.

Šī summa ir par ķirurģisko daļu (implanta ievietošanu) un par restaurāciju (kroņa uzlikšanu). Savukārt implanta tilts – tātad ir divas implanta skrūves, divi implanta kroņi un vēl starpdaļa – veido citu cenu, kādus 3000 eiro. Ilgstošai lietošanai plastmasas kroni uz implanta neliek, tikai kā pagaidu restaurāciju smaganas formas izveidei.

Ir klīnikas, kur politika ir tāda, ka viņi tilta un implanta cenas tur tik līdzīgas, lai cilvēks tomēr izvēlētos nevis lētāko, bet pareizāko variantu.

Nav runa par situācijām, kad ir rekomendēts tilts, kad tukšumam blakus esošie abi zobi ir švaki, kuriem pašiem par sevi vajag kronīti, un tad tilts nerada skādi, bet tieši uzlabo šo zobu prognozi. Vai arī – kad cilvēkam jau bijis tilts. Taču ir situācijas, kad implants tiek ieteikts kā labākais trūkstoša zoba aizvietotājs.  

– Kādas tās ir?
– Pirmā – jāaizvieto viens zobs un blakus esošie zobi ir veseli. Tāpat, ja trūkstošo zobu defekts ir pārāk garš, lai aizvietotu ar tiltveida restaurāciju. Nākamā situācija, kad zaudēti sānu zobi, defekts nav norobežots ar zobiem, nav pēdējā zoba… Tajā brīdī alternatīvs risinājums ir izņemama protēze, kas ir lētākā iespēja tikt pie zobiem, un tomēr mūsdienās tas noteikti nav pats labākais variants. Jo patiesībā izņemamu protēzi reāli valkā tikai 25 procenti cilvēku, kuriem tā tiek izgatavota, – protēze, kā jau svešķermenis mutē, var traucēt, radīt diskomfortu runājot, ēdot…

– Un ja mutē trūkst trīs vai četru zobu pēc kārtas, ko tad? 
– Ja, piemēram, trūkst trīs zobu, tad, pat ja ir zobi defektam abās pusēs, tiltu vairs neiesaka, jo diviem zobiem balstīt piecus zobus ir pārāk liela slodze. Protams, reizēm zobārsti to dara. Bet katrā ziņā es ne, jo nevēlētos riskēt vēl ar diviem zobiem, kurus laika gaitā cilvēks var zaudēt tilta dēļ.

Toties zobu grupu aizvietošana ar implantu ir fantastiska iespēja, ieliekot tikai divus implantus un uz tiem veidojot tiltveida protēzi. Šajā ziņā implants ir ļoti stiprs un var aizvietot četrus zobus – tā ir absolūta norma. 

– Un ja defekts ir vēl lielāks? 
– Tad liek trīs implantus un taisa uz tiem garāku tiltu. Ja ir totāls zobu trūkums, tad uz četriem implantiem var balstīt izņemamu protēzi ar garantiju, ka tā nekustēsies, nešļūkās pa muti. Uz sešiem implantiem pie totāla zobu trūkuma var balstīt neizņemamu protēzi. Tas nozīmē, ka uz sešiem implantiem var izveidot visu zobu loku un cilvēkam zobi ir kā savējie. Forši, skaisti, vienādi.

Implantu iespējas ir fantastiskas. Ar pareizu ārstēšanas plānošanu.

– Ko nozīmē ārstēšanas plānošana?
– Nedrīkst koncentrēties tikai uz vienu implantu – jāizvērtē katrs zobs, katra zoba prognoze.
Piemēram, ja tu galīgi švakam, tādam fifty–fifty zobam blakus ieliec implantu, tā ir nepareiza plānošana. Pareizi būtu ņemt to švako zobu ārā un uzreiz taisīt tiltu uz implantiem. Ilgtermiņā cilvēkam tas sanāks lētāk. Bet, ja viņš taupa savu slikto zobu un negrib to raut ārā, ārsta uzdevums ir viņu brīdināt.

Vajadzētu būt tā, ka implantam nestāv blakus zobs, kuru pēc gada izrausim.  

Tāpat, ja, piemēram, nepieciešama sakodiena celšana, vai arī ja trūkst zobu abās žokļa pusēs, vienmēr ir ērtāk, ja protezēšanu veic uzreiz abās žokļa pusēs, nostiprinot sakodienu. Protams, tas ir arī laika ietaupījums, kas mūsdienās ir diezgan svarīgi. Implanta ievietošana jau nenozīmē – vienreiz atnāc, ieliek, gatavs. Nē, lai uzliktu kronīti uz implanta, vajag vismaz četras vizītes pie ārsta. Bet ar labu plānošanu vienā reizē – tātad pie vienas atbraukšanas un pie vienas anestēzijas – to var izdarīt uzreiz abām žokļa pusēm.

– Izrauj zobu, un tad smagana dzīst… Ja plānots likt tiltiņu, tukšumu mutē aizvieto ar izņemamu pagaidu protēzi. Bet kā ir tad, ja liek implantu? Vai cilvēkam jāņem pusgadu ilgs atvaļinājums, jābēg uz laukiem, lai nerādītos citiem acīs ar defektu mutē?

– Mūsdienu tehnoloģijas medicīnā ļoti attīstās. Pasaulē moderna tendence ir tāda: izrauj zobu un tajā pašā reizē ieliek implantu, un uzliek, ja ne īsto, tad pagaidu kroni. Tas ir iespējams, arī Latvijā ķirurgi veic šo manipulāciju uzreiz.

Un tomēr vairākumam joprojām patīk vecā labā metode ar kaula un smaganas sadzīšanu. Tātad tiek izrauts zobs, tad 4–6 mēnešus nogaida, lai sadzīst, tad liek implantu, atkal gaida 3–6 mēnešus, līdz kauls ir apaudzis ap implantu. Tad smagana tiek atsegta vēlreiz un implantā ievieto smaganu formētāju. Tas veido smaganu kontūru, lai veiksmīgi nodrošinātu pāreju uz zoba kroni.

Smaganu formētājs tiek turēts aptuveni divas nedēļas. Kad smagana ieņēmusi nepieciešamo formu, tiek ņemts nospiedums ar speciālu nospieduma kapi, lai nākamajā vizītē varētu pielaikot implanta kroņa karkasu un abatmentu (tāds kā zoba stumbriņš, uz kā vēlāk uzliks zoba kronīti). Pēc tam tiek veidots īstais kronis.

– Kā jums pašai labāk patīk likt implantus?
– Pārsvarā ar smaganas sadziedēšanu. 

Pagaidu restaurācijas, ko var piedāvāt pacientiem, arī ir pietiekami estētiskas. Ja ir viens trūkstošs zobs, mēs ar stiklšķiedras saitīti piestiprinām, tā teikt, pagaidu zobu pie blakus zobiem, un tas praktiski nav redzams. Cilvēks pierod. Viņš pat aizmirst, ka galu galā jāliek implants! Otrs variants – ja ir vairāki trūkstoši zobi, tad veido izņemamu pagaidu platīti. 

Ļoti bieži tie zobi, kuri jāaizvieto, ir jau sen zaudēti, un pēkšņi cilvēks dzird, ka implants varbūt ir foršs un jāieliek. Tad tie četri mēneši neko nemaina – ja viņš jau desmit, divdesmit gadus bez zoba dzīvojis, šis laiks paskrien nemanot. 

– Kā ir labāk – ja zaudētā zoba sakne ir bijusi izrauta vai arī nav izrauta? Bija laiks, kad teica – visas slimo zobu pārpalikušās saknes obligāti jāizrauj, bet vēlāk viedoklis mainījās: ja sakne vesela, to vajagot saglabāt, lai žokļa kauls neatrofējas.
– Jā, sakne kaulu savā ziņā notur, bet… būsim atklāti, tās saknes mutē tomēr pūst. Ļoti reti gadās, ka saknes ir labas un atstājamas.

Pārsvarā, ja tā ir plika sakne un nav bijis nekādas zoba restaurācijas, tad izveidojies iekaisums un sakne ir vienkārši baktēriju perēklis. Tādu saglabāt nav vērts.

Bet, ja runa ir par zobiem, kas izrauti pirms desmit, divdesmit gadiem… Atkal svarīgi, vai žokļa kaula daudzums ir pietiekams, jo implantam nepieciešams, lai kauls to aptvertu no visām pusēm. Mēs nevaram ielikt kaulā tikai pusi implanta, lai otra puse paliek ārpus kaula.

– Žokļa kauls ar laiku kļūst šaurs?
– Piemēram, ja zobs ir izrauts, žokļa kaulā veidojas gan vertikāls defekts, gan tas samazinās horizontāli uz leju. Tajā brīdī ir nepieciešams 3D rentgens, bez kura mūsdienās ķirurgi implantu ievietošanu praktiski vairs neveic, jo 3D rentgenā redzams kaula biezums, anatomiskās īpatnības, kaula kvalitāte, un līdz ar to implanta ievietošanas plānošana ir daudz ērtāka un drošāka.

Mēs uzreiz saprotam, cik resnu, cik garu implantu drīkstam ievietot. Ja tas zobiņš ir izrauts pirms divdesmit gadiem (īpaši augšžoklī), reizēm mēs nemaz netiekam līdz implanta likšanai, jo kauls ir pārāk smalks un plāns. Tātad vēl jāveic papildu kaula pievienošanas operācijas.

– Smalkai sievietei taču kopš dzimšanas ir mazāki kauli nekā druknam spēcīgam vīrietim! 
– Tā nav, mēs liekam implantus gan vieniem, gan otriem. Svarīgas anatomiskās īpatnības, kurā vietā tas implants tiek likts. Ja priekšzobu rajonā, tad ir diezgan liels risks, ka būs nepieciešama papildu kaula pievienošana, jo augšžoklim no frontālās puses ir pavisam plāns kauliņš.

Ja zobs tiek izrauts, kaulam automātiski vairs nav darba, tam nav vairs, ko turēt, un tas pavisam sakrītas. Priekšzoba sakne ir pietiekami liela, līdz ar to tas defekts momentā kļūst milzīgs.

Un – jo ilgāk zoba vietā netiek ielikts implants, jo lielāka iespēja, ka būs nepieciešams kaulu papildināt mākslīgi.

Savukārt sānos, ja izrauj augšžokļa 6. un 7. zobu, kauls starp mutes un deguna dobumu horizontāli samazinās, līdz ar to mēs nespējam ielikt implantu pietiekamā garumā. 

Apakšžoklī atrodas apakšžokļa nervs, kas var traucēt ielikt implantu. 

– Tātad cilvēkam JAU ir paveicies, ja viņam var ievietot implantu bez papildu darbiem un problēmām?! 
– Tāpēc noderīgs ir trīsdimensiju rentgens. Jo ar 3D rentgenu mēs žokli redzam visās šķautnēs – platumā, resnumā, garumā, tiek parādītas visas anatomiskās īpatnības, kas varētu būt šķēršļi implantēšanai, un vispār, vai iespējams ielikt implantu vai nē.

– 3D rentgena nav visās zobārstniecības klīnikās, kur protezē zobus.
– Bet nav problēma šo rentgenu uztaisīt citur! Ir daudz klīniku, kuras piedāvā šo uzņēmumu veikt un iedod pacientam bildi līdzi diskā. Protams, tas ir maksas pakalpojums.

Bet implants vispār ir ekstra. Tā teikt, pirmos divus zobu komplektus dod Dievs, trešais jāpērk pašam.

– Par sāpēm… 
– Implanta ievietošana ir daudz saudzīgāka nekā zoba raušana, jo kādreiz zoba saknes mēdz būt ļoti nejaukas. Savukārt, ievietojot implantu, ir lokālajā anestēzijā saudzīgi atvērta smagana, implantam žoklī tiek izveidota speciāla vietiņa, kur tas tiek ieskrūvēts. Smaganu aizšuj, un viss.

Ja cilvēkam ir lielas bailes, nomierinošos nolūkos var izmantot smieklu gāzi, kas ir relaksējoša, nevis smīdinoša.

Pacients atrodas vieglā reibonī un vairs nepievērš pastiprinātu uzmanību tam, ko dara viņa mutē. Smieklu gāzei nav nekādu blakusefektu: noņem masku un iedarbība ir beigusies.  

Var veikt arī sedāciju, kad cilvēks ir jau nopietnā zāļu ietekmē – viņš ir pie apziņas, bet jau savā pasaulē, savā eiforijā. Un vēl iespējama pilnā narkoze.

Vairākums pacientu izvēlas lokālo anestēziju, un nav nekādu problēmu. Man ir paciente, kuru četrus gadus mēģināju pierunāt, lai taču aizvieto trūkstošo ceturto zobu – «Ieliekam implantu!» Un, kad beidzot to izdarīja, viņa smiedamās sacīja: «Māra, ja es to būtu zinājusi!» Tagad implantus liek tā, ka cilvēks pat ibumetīnu neiedzer.

Pēc implanta ievietošanas mēs neiesakām uzreiz pirtis, sportošanu – drošības pēc. Ķirurgs izraksta antibiotikas kursu – profilaktiski, lai nerastos iekaisums. 

– Vecumam ir nozīme? Jo sākas taču osteoporoze…
– Implantiem kontrindikācijas ir nekompensētas smagas sistēmas saslimšanas – diabēts, sirds saslimšanas, bet vecums kā tāds noteikti nav šķērslis implantam. Mēs tos liekam gan senioriem cienījamos gados, gan jauniem cilvēkiem.

Atšķirība ir tikai tāda – ja seniors izdomā, ka viņš grib implantu, bet zobs ir sen zaudēts, tad kaula daudzums var būt nepietiekams, un tad gan uz kaula pieaudzēšanu mēs skatāmies ar piesardzību. Jo cilvēkam stipri gados ir pavisam cita dzīšana nekā jaunam. Taču, ja kaulaudu ir pietiekami, tad vecums noteikti nebūs tas, kas ierobežos implanta likšanu.

 – Bet ir taču dzirdēti visādi gadījumi…
 – Ka organisms implantu nepieņem?…

Šīs baumas nāk līdzi no implantu pirmsākumiem, tātad tās ir 30 gadus senas, kad implantiem nebija ne tādas uzbūves kā mūsdienās, ne tāda sterilitāte, ne tik smalkas aparatūras.

Tagad implantu likšana ir izkopta līdz niansēm.

Par nepieņemšanu… Implants tiek veidots no titāna, kas ir absolūti nealerģisks materiāls. Nevar sacīt, ka runas par implantu nepieņemšanu nemaz neatbilst patiesībai, bet šo komplikāciju procents ir tik neliels, ka katrs gadījums jāapskata atsevišķi, kāpēc tā noticis.

Implants mīl tīrību – tāpat kā zobs mīl, ka par to rūpējas. Smēķēšana nepatīk implantiem. Bet, ja hroniskās slimības tiek kompensētas un mute tiek kopta, implants tur jūtas ļoti labi. Tā kā tas ir diezgan novecojis pārmetums par nepieņemšanu. Bet mēs, protams, cīnāmies ar to joprojām. «Kas būs, ja mans organisms nepieņems?» Nu pieņems, un būs taču forši!