Rīga +3°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Kafija tiek audzēta vairāk nekā 70 valstīs visā pasaulē – ar kvalitatīvāko lepojas Kolumbija, Gvatemala un Etiopija. Pēdējā tiek uzskatīta par kafijas dzimteni – no Kafas karalistes mūsdienu Etiopijas teritorijā tā pirmo reizi aizceļoja uz arābu zemēm, kur tika izkopta kafijas darīšanas un baudīšanas kultūra. Kā jau var nojaust, dzēriena nosaukums cēlies no tā izcelsmes vietas.
Senākais enerģijas batoniņš
Kafijas izcelšanās meklējumu rezultātā radusies teorija, ka kafija atklāta, vērojot, cik enerģiski kļuva dzīvnieki, kas mielojušies ar kafijas koka ogām. Taču vēl ilgi pirms tika izkopta kafijas dzēriena pagatavošana, pupiņas vienkārši ēda – samaļot un sajaucot ar dzīvnieku taukiem, veidojot ko līdzīgu enerģijas batoniņiem. Kā arī – tās izspieda un raudzēja vīnam radniecīgā dzērienā.
Ziemeļu kafijas kaislības
Visvairāk kafijas dzer – nē, nevis itāļi, bet gan somi! Aplēsts, ka viens soms gadā patērē vidēji 14 kilogramus kafijas pupiņu. Somiem uz papēžiem min zviedri – tos ar kafiju saista ciešas un visai kaislīgas attiecības, kuru traģiskākais punkts bija 18. un 19. gadsimtā.
Šajā laika periodā kafija tika aizliegta veselas piecas reizes – par iemesliem kalpoja gan veselības, gan arī patriotisma un pat politiski apsvērumi.
Karalis Gustavs III esot mēģinājis pierādīt kafijas kaitīgumu, veicot visai neparastu eksperimentu ar diviem notiesātiem dvīņiem – vienam liekot diendienā dzert milzu kafijas daudzumus. Karalis no šīs pasaules atvadījās vēl pirms eksperimenta beigām. Bet cik labi, ka šie laiki ir garām: mūsdienās kafijas pauzes zviedri ievēro ar tādu sirsnību, ka tām pat ir īpašs nosaukums – fīka.
Kad kafija 16. gadsimtā nonāca Anglijā, tā ļaudis tik ļoti apreibināja, ka radīja īstu kultūras apvērsumu. Nepilnu simts gadu laikā Anglijas lielpilsētās bija radies vairāk nekā 3 tūkstoši kafejnīcu – kur ļaudīm, baudot šo uzmundrinošo dzērienu, nevis alu, dzima lieliskas idejas, veidojās dažādas biedrības un politiskās kustības. Kafejnīcu kultūra drīz vien uzplauka arī citviet Eiropā.
Indijas vējos mitrināta kafija
Pasaulē pastāv ļoti daudz neparastu kafijas darīšanas metožu, kuru rezultātā top garšas un smaržas ziņā šķietami pilnīgi nesalīdzināmi dzērieni. Piemēram, Malabaras musonu kafija top Indijā, ārkārtīgi neparastā veidā. Keralas un Karnātakas štati ir pazīstami ar krāšņajām pludmalēm, ko sauc par Malabaras piekrasti, kā arī – ar lietainajām musonu sezonām.
Tad lūk – šajā siltajā, mitrajā, blīvajā gaisā, pludmales vēju glāstītas, tiek noturētas iepriekš novāktas un izžāvētas kafijas pupiņas.
Trīs, četru mēnešu laikā tās piebriest, kļūst mīkstas un maina krāsu no zaļas līdz maigi dzeltenai. Malabaras musonu kafijai piemīt neparasta, vienlaikus sīva, rūgta un saldena garša, kurā – kā runā – var sagaršot Indijas okeāna vēju.
Kā pagatavot mājās?
- Franču prese.
Ātrākais un vienkāršākais paņēmiens. Ieber kafiju, aplej ar ūdeni un uzgaida vidēji 5 minūtes (ne ilgāk kā 7), un tad nospiež. Jo ilgāk kafija tiek noturēta, jo stiprāka tā kļūst, taču vienlaikus tajā uzsūcas dažādas veselībai nevēlamas vielas. Lai iegūtu vislabāko rezultātu, ņem rupji maltas pupiņas. - Mokas kanniņa.
Ideāli piemērota rūgtas un stipras kafijas cienītājiem. Pagatavojot kafiju mokas kanniņā, svarīgākais ir pārlieku nepieblīvēt malto kafiju, lai caur to vieglāk izfiltrējas ūdens, kā arī – gatavot dzērienu uz iespējami lēnas uguns, lai paspēj atvērties pupiņās snaudošais aromāts. Vislabāk der vidēji vai rupji samaltas pupiņas. - Chemex filtrs.
Būs noderīgs tiem, kam patīk viegls, smaržīgs un ne pārāk karsts kafijas dzēriens. Gatavošana caur filtru prasa laiku – vispirms tiek samitrināts filtrs, tad tajā iebērtas samaltās kafijas pupiņas, kas vispirms tiek atdzīvinātas ar nelielu daudzumu ūdens. Un pēc brīža pievieno dzērienam nepieciešamo ūdens daudzumu. Šai tehnikai vislabāk piemērotas rupji maltas pupiņas, kurās lēnais darīšanas process atmodinās bagātīgas aromāta nianses un eļļas. - Turku katliņš.
Stiprai, karstai, aromātiskai, ar baudu pagatavotai kafijai. Katliņā var pagatavot kafiju vienam, augstākais diviem. Vispirms tiek iebērtas samaltas kafijas pupiņas, tad pievienots vēss ūdens, kas tiek lēnām karsēts uz vissīkākās liesmas, nepārtraukti uzmanot un ik pa brīdim apmaisot. Dzēriens ir gatavs, tiklīdz sāk putot – nevis vārīties. Tradicionāli turku kafijas katliņi darināti no vara – un ne velti. Varš ir vislabākais karstuma vadītājs, dzēriens tajā uzvārās ātrāk un vienmērīgāk. Gatavošanai turku kanniņā vislabāk izmantot smalki maltas pupiņas.
Grauzdējuma pakāpes
Galvenais princips – jo ilgāk tiek grauzdēta pupiņa, jo tā kļūst poraināka un ātrāk izšķīst ūdenī. Tas nozīmē: ātrākām kafijas darīšanas tehnikām piemērotākas ilgāk grauzdētas pupiņas un – pretēji – viegli grauzdētas pupiņas vislabāk gatavot lēni. Varētu šķist, ka stiprāk sagrauzdētajā dzērienā būs vairāk kofeīna, bet patiesībā ir tieši pretēji – jo mazāk kafija grauzdēta, jo vairāk uzmundrina!
- Viegla (light roast, blonde roast): skābena garša, svaigs, citrusīgs aromāts. Ideāla pagatavošanai filtrējot.
- Vidējs (medium roast, american roast): viegli rūgtena, pilnmiesīgāka garša. Piemērota pagatavošanai filtrā, franču presē, turku kafijai.
- Vidēji tumšs (medium dark roast, full roast): rūgtāka, aromātiskāka, tumīgāka. Piemērota pagatavošanai franču presē, turku kafijai.
- Tumša (dark roast, French, Italian, Spanish roast): rūgta, melna, spēcīga. Ideāli piemērota espreso pagatavošanai elektriskajā aparātā, kā arī mokas kanniņai.
Cik daudz?
Klasiska proporcija franču presei, chemex filtram, mokas kanniņai vai vienkārši apliešanai krūzītē: 1 daļa kafijas pret 20 daļām ūdens. Uz vienu krūzīti (ap 200 ml) jārēķina 10 g (2 tējkarotes) kafijas.
Turku kafijai: 1 daļa kafijas pret 10 daļām ūdens.
Cik karstu?
Ja kafiju gatavo franču presē vai vienkārši aplejot krūzē, vislabāk maltās pupiņas apliet ar 90 grādu karstu ūdeni – verdošs ūdens pupiņas sadedzina un neļauj pilnībā atvērties kafijas aromātam un ēteriskajām eļļām.
Uzglabā noslēgtā traukā, tumšā, vēlams, vēsā vietā. Vislabāk katru reizi pēc atvēršanas atlikušo kafiju nedaudz sapresēt ar stampiņu, lai nepiekļūst gaiss un kafija ilgāk uzglabājas svaiga.
400 mg kofeīna dienā – tāds ir daudzums, ko pārsniegt nav ieteicams. Tās ir divas lielas vai trīs mazas krūzītes. Aiz šīs robežas mīt atkarība, bezmiegs, sirdsklauves, gremošanas sistēmas traucējumi un citas kaites, kurās negribam iedzīvoties.
Kafija nav slikta!
Pēdējos gados veiktie pētījumi apstiprina – lietota mēreni, kafija ir labs antioksidantu avots, kā arī stiprina aknas un atvaira tādas nopietnas ligas kā depresija, Alcheimera slimība, Pārkinsona slimība, 2. tipa diabēts un citas. Kafija stimulē kuņģa darbību – tātad ieradums sātīgu maltīti pabeigt ar tasi kafijas ir visai veselīgs!
Un vēl – kafija ir lieliska garšviela, ko izmantot daudzās kārdinošās receptēs:
