Rīga +7°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Speciālists uzsvēra, ka epidemioloģiskā situācija pašvaldībās attīstās dažādi, kas nozīmē, ka atsevišķi slimības uzliesmojumi automātiski nenozīmē vienlīdzīgu epidemioloģiskās situācijas pasliktināšanos visā valsts teritorijā. Līdz ar to vienota kritērija noteikšana tam, kad, piemēram, būtu pārtraucamas klātienes mācības, varētu nebūt efektīva.
«Ir diezgan uzmanīgi jāskatās uz epidemioloģisko situāciju – kur, kas un kad slimo. Ir jābūt rādītājiem, lai pieņemtu lēmumus par izglītības procesa īstenošanu,» pauda Perevoščikovs, piebilstot, ka ikkatrā pozitīva Covid-19 gadījumā epidemiologi tik un tā veiks savu izmeklēšanu un noteiks aizsardzības pasākumus.
Vērtējot Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvājumu par mācību procesa nodrošināšanu jaunajā mācību gadā, Perevoščikovs skaidroja, ka ir jāņem vērā, ka bērnu skaits vienā klasē ir liels, turklāt bērnu kontakti notiek slēgtās telpās.
«Līdz ar to, ja kādam bērnam tiks konstatēta Covid-19, visticamāk, karantīnā būs jāsūta vismaz vesela klase.»
"Savukārt ja kontaktu loks būs plašāks, tad karantīnas nepieciešamība skars vēl lielāku cilvēku skaitu,» pauda speciālists, uzsverot, ka tāpēc ir svarīgi nodrošināt klašu un grupu atdalīšanu, tādējādi nodrošinot infekcijas izplatīšanās ierobežošanu.
«Jo labāk tiks kolektīvi viens no otra izolēti, jo mazāks vīrusu izplatības risks,» uzsvēra speciālists.
Perevoščikovs skaidroja, ka saistībā ar divu metru distances ievērošanu izglītības iestādēs situācija ir sarežģīta, ņemot vērā, ka skolēni ļoti ilgstoši uzturas vienā telpā, atgādinot, ka, piemēram, uz darba kolektīviem jau tagad nav tik stingras prasības par divu metru distances ievērošanu.
Ņemot vērā IZM plānu lemšanu par izglītības procesa nodrošināšanu uzticēt pašvaldībām, Perevoščikovs akcentēja, ka SPKC nevarēs konsultēt katru pašvaldību, ja Covid-19 izplatība skars visu valsti. «Tas nav reāli no kapacitāte viedokļa. Ja slimība koncentrējas atsevišķās pašvaldībās, tad par šīm lietām varam runāt atsevišķi. Bet, ja katrā pašvaldībā būs konstatēts uzliesmojums, tad būs jāpieņem centralizēts lēmums visā valstī,» pauda speciālists.
Viņš arī akcentēja, ka gripas sezonā īpaši svarīgi būs sekot līdzi tam, kāpēc skolēni nav skolā, saprotot, vai saslimušajiem skolēniem nav konstatēta arī Covid-19.
LETA jau ziņoja, ka IZM pašlaik neplāno noteikt konkrētu rādītāju, pie kura mācībām no klātienes režīma būtu jāpāriet daļēji attālinātā vai attālinātā režīmā, jo ministrija to plāno atstāt katras pašvaldības ziņā.
Kā aģentūrai LETA atklāja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga, otrdien ministrija rīkoja sanāksmi, kurā ar dažiem sociālajiem partneriem un nozares ekspertiem tika izskatīts MK noteikumu projekts par mācību procesa organizēšanu, kuram būtu jāstājas spēkā no 1.augusta.
Vanaga uzsvēra, ka arodbiedrība kopā ar Latvijas Pašvaldību savienību vēlējās panākt, lai nacionālā līmenī tiek noteikts, pie kāda saslimstības rādītāja tiek īstenotas daļēji attālinātas vai attālinātas mācības, tomēr IZM lēma to atstāt pašvaldības ziņā – pašvaldībai pašai būs jālemj pie kādas epidemioloģiskās situācijas savā novadā vai noteiktā izglītības iestādē tiks pieņemts lēmums par klātienes mācību pārtraukšanu.
«Šis plāns B ir uzgrūsts uz skolu un pašvaldību pleciem. Viņiem pašiem pat jāizlemj, vai jārealizē plāns B,» pauda Vanaga.
