Kaulu drupinātāja – osteoporoze

– Patiesībā man ir viens vienīgs jautājums par tā dēvēto trauslo kaulu kaiti, par osteoporozi…

 – …vai tā ir ārstu izdomāta slimība, kā savulaik sacīja kāds ļoti zināms ārsts traumatologs? Kad mēs cīnījāmies, lai arī Latvija osteoporozes medikamentus iekļauj kompensējamo zāļu sarakstā.

Patiesībā osteoporoze ir lēni progresējoša slimība, kas visbiežāk, jā, piemeklē sievietes pēc piecdesmit un vīriešus pēc septiņdesmit gadu vecuma, kad tiešām ievērojami samazinās kaulu minerālais blīvums un izmainās kaulaudu mikroarhitektonika, kauli kļūst poraini un dobumaini, un palielinās trauslo kaulu jeb osteoporotisko lūzumu risks.

Visbiežāk lūst mugurkaula skriemeļi, augšstilba kaula kakliņš un plaukstas pamatne – apakšdelma kauli, bet trausluma dēļ bez īpašas traumas var lūzt arī jebkurš cits kauls.

Pēc septiņdesmit gadu vecuma apmēram katrai piektajai sieviete ir skriemeļu kompresijas jeb saspieduma lūzumi. Viņas augumā saraujas, mugurkauls deformējas, saliecas uz priekšu. Saspiestā krūškurvja dēļ tiek ierobežota elpošana, ir apgrūtināta asinsrite, traucēta gremošanas orgānu darbība, un tas, protams, būtiski ietekmē cilvēka turpmāko dzīvi. Tāpēc arī nelielu kompresijas lūzumu atklāt ir svarīgi, lai laikus uzsāktu ārstēšanos un novērstu smagus skriemeļu vai augšstilba kaula kakliņa lūzumus, kas cilvēku var padarīt par invalīdu. Pats bēdīgākais, ja lūst gūžas kaula kakliņš. Tad nepieciešama ārkārtas operācija un cilvēks var palikt uz gultas.

Traumatoloģijas institūtam agrāk bija ļoti skeptiska nostāja pret osteoporozi, bet šobrīd situācija ir pilnībā mainījusies.

Ļoti daudzi ārsti traumatologi saviem pacientiem saka: «Jā, mēs jums ieliksim mākslīgo locītavu,» – galvenokārt runa ir par gūžu – «bet vai jūs bijāt pie osteoporozes speciālista, vai jums ar kauliem viss kārtībā?» Jo nav jēgas slimo gūžas locītavu nomainīt ar protēzi, kura pēc pusgada kritīs ārā, jo kauli nav veseli. Mākslīgā locītava jāliek stipros kaulos, nevis porainā švammē. Kauls pirms locītavas protezēšanas jāstiprina. Un to var izdarīt, tāpēc ir radītas zāles.

– Tātad, kamēr gaidi rindā pēc valsts apmaksātas endoprotēzes, tu šo laiku vari izmantot lietderīgi – stiprināt savus kaulus?

– Tieši tā. Osteoporozi diagnosticē, veicot kaulu minerālā blīvuma pārbaudi jeb osteodensitometriju (DEX). Tās laikā var atklāt arī osteopēniju – slimības priekšvēstnesi, kad, veselīgi ēdot un kustoties, kā arī papildus lietojot ārsta ieteiktos kalcija un D vit­amīna preparātus, cilvēks var izvairīties no saslimšanas. Pēc Pasaules Veselības organizācijas ieteikuma, jābūt vienpadsmit osteodensitometriem uz miljons iedzīvotājiem. Mēs esam Eiropā izvirzījušies līderos, pārsnieguši normu. Mums osteoporozes kabineti ir Liepājā, Ventspilī, Kuldīgā, Jelgavā, Bauskā, Rīgā, Valmierā un citās pilsētās. Vietu, kur atklāt un konstatēt osteoporozi, ir atliku likām.

Līdz ar to man jāteic, ka situācija, pateicoties daudzām aktivitātēm, pēdējo gadu laikā ir kardināli mainījusies.

Bet, protams, ar ģimenes ārstu izglītošanu – gan par D vitamīnu, gan par kalciju, gan par osteoporozi – iet vissmagāk.

Tā ir ļoti liela problēma Latvijā.  Kāpēc? Man to grūti izskaidrot. Jo ģimenes ārstiem ir visas iespējas nākt uz osteoporozes konferencēm un klausīties, mācīties. Konference ir bez maksas. Vai nāk? No 6000 ārstu ierodas 150. Tad ko jūs gribat?! Laikam jānomainās ārstu paaudzēm, lai rastos sapratne par osteoporozes profilakses jēgu un nozīmīgumu. Ka pacientiem jārūpējas ne tikai par savu asinsspiedienu un vakcinēšanos, bet arī par kauliem. Pagaidām vairumā gadījumu cilvēkiem to nav pateicis ģimenes ārsts – viņi paši to ir izdomājuši, izlasot profesionālus rakstus.

– Kāda paziņa stāstīja, ka viņa slimoja ar plaušu karsoni, uztaisīja plaušu rentgenu. Ārsts, kurš bija skatījies plaušu bildi un to aprakstījis, ar sarkanu bija uzrakstījis «Osteoporoze» un – galā trekna jautājuma zīme.

– Tā var būt. Plaušu bildē ribas taču redz.

 – Viņai ir tikai četrdesmit viens gads!

– Vecums jau nav šķērslis.

 – Viņa ir ļoti slaida.

 – Tipiski. Pie osteoporozes riska faktoriem sievietei pieder: gaiša jeb blonda, smalkas miesas uzbūves (ja ne smalka, tad kārna, ķermeņa svars mazāks par 58 kilogramiem), baltā rase, zila vai pelēka acu krāsa, mātei vai tēvam – tātad pirmās pakāpes radiniekiem – ir bijusi osteoporoze un osteoporotiski lūzumi.

Pie manis uz konsultāciju bija atnākušas divas pacientes – ziemeļpols un dienvidpols, galēji pretējas filozofijas. Pirmajai bija četrdesmit trīs gadi, norūpējusies. Jo mātei bijusi osteoporoze, gūžas lūzums, viņa bija guļoša, kopjama, tāpēc agri nomira, un paciente man saka: «Es negribētu iet mātes sliedēs… Vēlos noskaidrot, vai man draud osteoporoze vai ne.» Uzrakstīju, kādi izmeklējumi viņai vajadzīgi. Tātad nosūtījumu uz kaulu minerālā blīvuma pārbaudi.

Jānosaka asins analīzēs kopējais 25(OH)D vitamīna līmenis, jāprecizē, vai tā nav par maz.

Optimālais D vitamīna līmenis organismā, kas labvēlīgi ietekmē gan sirdi un asinsvadus, gan kaulus, gan aizsargā no dažādām onkoloģiskām slimībām, ir 45–50 ng/ml, bet visiem gados vecākiem pacientiem būtu jāsasniedz vismaz 20 ng/ml rādījums. Jo novērots, ka ar tādu D vitamīna līmeni uzlabojas muskuļu spēks, un kritienu risks samazinās.

Nepieciešamības gadījumā papildus nosaka arī kaulu vielmaiņas marķierus asinīs – kaulu noārdīšanās jeb resorbcijas marķieri un kaulu veidošanās marķieri, osteokalcīnu…

Bet otrai pacientei, kura atnāca, jau ir osteoporoze. Abām dāmām kopīgs tas, ka pirmās pakāpes radiniekiem bija osteoporoze. Ļoti liels riska faktors. Kur atšķirīgais? Pirmā dāma jau laikus sāk domāt, lai viņai osteoporoze neattīstītos, bet otra ir atnākusi pie ārsta tikai tad, kad ir jau finiša taisnē.

– Kas vēl ietekmē osteoporozes attīstību?

– Mēnešreizes sievietēm Latvijā beidzas vidēji ap piecdesmit gadu vecumu, bet vienai otrai, kad, piemēram, izoperē olnīcas, jau trīsdesmit piecos un četrdesmit gados. Tas ir ļoti liels osteoporozes riska faktors. Nākamais – smēķēšana un pastiprināta alkohola lietošana. Nepietiekama kalcija un D vitamīna uzņemšana, nepietiekamas fiziskās aktivitātes. Un, protams, medikamentu glikokortikosteroīdu (piemēram, prednizolona, metilprednizolona vai deksametazona) lietošana citu slimību dēļ ilgāk par trim mēnešiem.

Bet – daudzas slimības taču prasa ārstēšanu gadiem, piemēram, bronhiālā astma, limfoma, dažas ādas slimības, dažas nervu slimības…

Tāpat, ja ilgstoši lieto medikamentus vairogdziedzera pastiprinātas darbības mazināšanai. Protams, šiem cilvēkiem osteoporoze attīstās daudz ātrāk un intensīvāk – temps, kas noved pie kaulu blīvuma zuduma, ir krietni straujāks nekā cilvēkam, kuram šo riska faktoru nav. Arī tiem, kas slimo ar reimatoīdo artrītu, mielomas slimību, nieru un aknu mazspēju, pret savu kaulu veselību jāizturas daudz vērīgāk.

– Bet ar ko tieši jāsāk?

– Osteoporozes profilakse sākas, bērnam piedzimstot, pat pirms tam. Svarīgi, vai grūtniece uzņem kalciju un D vitamīnu pietiekamā daudzumā, lai pietiktu arī topošajam bērnam. Tātad mamma savam bērnam dod starta kapitālu, lai kauli būtu stipri un veseli. Jo mātei augstāks kaulu masas pīķis, un ja viņa uzņem pietiekamā daudzumā kalciju un D vitamīnu, arī bērnam nākotnē, apmēram divdesmit trīs gadu vecumā, kaulu masas pīķis būs maksimālais no iespējamā.

Nākamais svarīgais posms ir bērnība un jaunība – būtiski, lai bērns sauļojas, lai skrien, lec, jo fiziskā aktivitāte veicina kaulu apasiņošanu, un tas vajadzīgs, lai kaulu ķieģelīši veidotos labāk.

Proti, kaulos nemitīgi notiek veco un bojāto kaulaudu šūnu sabrukšana, arī bērnam. Šo procesu sauc par resorbciju un šūnas, kas to veic, – par osteoklastiem, kaulaudu noārdītājiem. Savukārt ar kaulaudu veidošanos nodarbojas osteoblasti un osteocīti, tie rada tīklveida struktūru, ko sauc par kaulu organisko matrici. Matrice savukārt tiek piepildīta ar minerālvielām, lai kauli būtu blīvi un stipri. Bērnībā un jaunībā kauli uzkrāj kalciju, kaula veidošanās ātrums apsteidz kaulu resorbciju – skeleta kauli kļūst lielāki, smagāki, blīvāki, un no 20 līdz 30 gadu vecumam tie sasniedz savu maksimālo lielumu un blīvumu. It sevišķi svarīgi to būtu saprast skolas vecuma bērnu vecākiem.

Uzņemt kalciju un D vitamīnu tik, cik tas nepieciešams katrā vecumā!

Kad es mācījos skolā, mēs tur ēdām pusdienas, bija launags. Bet tagad par skolas bērnu aktualitāti kļuvis tuvākais veikals – kāda bodīte, kur var nopirkt čipsus un limonādi. Ļoti daudzi jauni cilvēki mūsdienās uz tiem izauguši, un viņu kaulu stāvoklis jau sākotnēji ir visai bēdīgs.

Pieauguša cilvēka organismā abas kaulu aprites fāzes – kaulu resorbcija un kaulu veidošanās – ir līdzsvarā: noteiktu noārdīto kaula šūnu daudzumu aizstāj līdzvērtīgs jauna kaula apjoms.

Taču ar laiku, organismam novecojot, resorbcijas ātrums pakāpeniski pieaug un kaulu masa savukārt pakāpeniski samazinās.

Vīriešiem lēnāk, sievietēm ātrāk. Dāmām šis process sākas dažus gadus pirms menopauzes iestāšanās. Šajā laikā notiek fundamentālas izmaiņas tieši kaulu mikroarhitektūras līmenī. Veidojas mazāks jaunā kaula apjoms nekā noārdītā kaula daudzums, jo kaulārdes šūnu osteoklastu aktivitāte un dzīves ilgums pieaug. Plus vēl sākas menopauze, estrogēni vairs labvēlīgi neietekmē kaulus. Līdz ar to sievietēm jau pēc četrdesmit piecu gadu vecuma ļoti intensīvi un mērķtiecīgi jāpiestrādā pie osteoporozes profilakses – pietiekama fiziskā aktivitāte, nesmēķēt, alkohols minimāli, nepārsniedzot nedēļas normu, sauļošanās, pietiekama D vitamīna un kalcija uzņemšana. Bet, kā jau sacīju, ir ļoti svarīgi, cik augstu kaulu masas blīvuma pīķi mēs varam sasniegt jaunībā.

Sakarība ir ļoti vienkārša – jo stiprāki un blīvāki kauli būs brīdī, kad sākas to intensīva noārdīšanās, jo mazāks būs osteoporozes risks.

Protams, ja osteoporoze attīstās, jālieto specifiskie recepšu medikamenti. Tie lielākoties darbojas, lai kauls tik ātri nenoārdītos. Pieņemsim, ir divi strādnieki – viens mūrē ķieģelīšus un veido stingru sienu, otrs to noārda. Svarīgi, kurš ātrāk strādā. Lai pārsvars būtu nevis kaulu noārdošajām šūnām, bet gan kaulu būvējošām šūnām. Sievietei pēc piecdesmit gadu vecuma un vīrietim pēc septiņdesmit gadu vecuma pārsvaru ņem kaulu noārdošās šūnas, veidojas disbalanss, un ar medikamentiem mēs šo disbalansu samazinām.

Mūsdienās pieejamas vairākas medikamentu grupas, kas samazina kaulu noārdīšanos un uzlabo kaulu veidošanos.

Pašreiz visplašāk osteoporozes ārstēšanā izmanto bisfosfonātu grupas preparātus. Tie nomāc kaulu noārdošo šūnu veidošanos un samazina to darbības aktivitāti, tādā veidā samazinās arī kaulu noārdīšanās. Ir medikamenti ar divkāršu jeb duālu darbību un specifiskas cilvēka monoklonālās antivielas. Retāk tiek lietoti tā sauktie anaboliskie jeb kaulu veidošanos stimulējošie medikamenti, piemēram, epitēlijķermenīšu izdalītā paratireoīdā hormona analogi.

– Ārstējot osteoporozi, ir svarīgi, vai cilvēks lieto oriģinālos medikamentus vai to pakaļdarinājumus, tā dēvētos ģenēriskos preparātus, kas, tiesa, ir lētāki?

– Jā, ir. Kompensējamo zaļu sarakstā iekļauti gan vieni, gan otri.

Tas ir tas, kā trūkst Latvijā – ģimenes ārstu sapratnes un arī pacienta sapratnes par rehabilitācijas, vingrošanas milzīgo nozīmi. Viņš domā, ka dzers drapes, un viss… Nē, tā nav. Bet arī rehabilitācijai ir nianses. Vingrošana atšķirsies cilvēkam, kuram ir astoņdesmit gadi, un cilvēkam, kuram ir piecdesmit gadi. Cilvēkam, kuram ir lūzumi, un cilvēkam, kuram nav lūzumu. Cilvēkam, kuram ir lūzums gūžā, un cilvēkam, kuram lūzums ir mugurkaulā, skriemeļos.

Mājaslapā kauluveselība.lv var atrast vingrošanas kompleksus.

Efektīvākie vingrojumi, kas palīdz atjaunot kaulu struktūru un palielināt to blīvumu, ir ķermeņa svara pārnešana vertikālā stāvoklī, kad kauli balsta ķermeņa svaru. Piemēram, lēna skriešana, ātra soļošana, pārgājieni, nūjošana. Un arī muskuļu stiprināšanas vingrinājumi, kas nodarbina lielās muskuļu grupas, piemēram, svaru cilāšana, ķermeņa atspiešanās vingrojumi, espanderu vai trenažieru izmantošana.

Tas ir pats pamats, bet, protams, lai noskaidrotu, kā katram vingrot, cilvēkam jāvēršas pie rehabilitologa vai funkcionālā speciālista.

Ja cilvēks centīgi darījis visu, ko ārsts viņam ieteicis, kaulu brīvums parasti palielinās. Ja vēl nav bijusi osteoporoze, tas var atgriezties pat uz normu. Un, ja pacients lieto medikamentus un ārstējas, pēc pieciem, septiņiem gadiem mēs osteoporozes medikamentus atceļam, tie vairs nav jālieto.

– Par kalcija uzņemšanu…

– Te jāzina, kuri produkti noārda kalciju un izvada to ārā, un ar kuriem kalciju var uzņemt.

– Tātad tradicionālā brokastu kombinācija maize ar sieru plus krūze kafijas, raugoties no osteoporozes profilakses viedokļa, ir tukšs numurs, jo kafija kalciju no organisma izskalo?

 – Kafija ar pienu būtu labāka. Siers var būt divas šķēles. Maize – kā kura. Tam domāts kalcija kalkulators, un tu vari mainīt savus ieradumus, zinot, ka nepieciešama osteoporozes profilakse. Jāpiestrādā pie savas ēdienkartes! Jo vadmotīvs, pamatprincips osteoporozes profilaksē un ārstēšanā ir – pietiekama kalcija uzņemšana ar pārtikas produktiem, nevis ar tabletēm. Ja tu kalciju kaut kādu iemeslu dēļ – slimība, negaršo, kultūra, reliģija, citi ierobežojumi – neuzņem cik vajag, ja ar uzturu neizdodas savākt nepieciešamo kalcija dienas devu, tad, jā, atlikušais jāuzņem papildus, tablešu veidā.

– Kuras izvēlēties?

– Jāskatās, kādā savienojumā kalcijs ir. Latvijas aptiekās vairāk piedāvā kalcija karbonātu un kalcija glikonātu, retāk – kalcija citrāta sāls tabletes kombinācijā ar D vitamīnu, bet tieši kalcija citrāta sāļu uzsūkšanās efektivitāte kuņģa un zarnu traktā ir nedaudz augstāka. Ja kāda iemesla dēļ kalcijs organismā vispār slikti uzsūcas, tad šiem nedaudz varētu būt pat būtiska loma. Parasti kalcija citrāta sāļus kombinē ar kalcija karbonātsāļiem, kas no uzsūkšanās viedokļa ir nākamie labākie. Vissliktāk uzsūcas kalcija glikonāts.

Kalcija preparāti, kas gatavoti no olu čaumalām, koraļļiem, austeru apvalkiem ir kalcija karbonāts.

Nav arī jēgas vienā reizē apēst vairāk tablešu, nekā ieteikts, cerot, ka tā tu organismu labāk apgādāsi ar kalciju – nē, neizdosies, jo kalcijs no kuņģa un zarnu trakta uzsūcas tikai noteiktā daudzumā, parasti tie ir 300 miligrami.

– Par osteodensitometriju… Kur tieši mēra kaula blīvumu?  

– Muguras jostas daļas skriemeļos L1–L4 un abu augšstilba kaulu kakliņos vai abu gūžas kaulu kakliņos, jo šajās vietās ir šūnains kauls, kuru osteoporoze skar vispirms. Izmeklējuma laikā pāri ķermenim virzās skeneris, kas fiksē kaulu stāvokli, bet īpaša datorprogramma aprēķina kaulu minerālo blīvumu. Neilgi pirms osteodensitometrijas nedrīkst veikt kuņģa un zarnu izmeklējumus ar kontrastvielu, jo tad kaulu blīvuma mērījumi var būt neprecīzi.

– Osteodensitometrija ir maksas pakalpojums?

– Nē, valsts apmaksā. Nekādu problēmu! Jāpaprasa ģimenes ārstam norīkojums uz osteodensitometrijas izmeklējumu. Parasti ārsts pacientus sūta ne biežāk kā reizi gadā.

– Runāju ar kolēģēm… Nevienai ģimenes ārsts nav piedāvājis.

– Nu ko lai saku?! Jums pienākas valsts apmaksāts pakalpojums. Ar ģimenes ārsta nosūtījumu par osteodensitometrijas veikšanu jāmaksā tikai pacienta līdzmaksājums.

– Vai valsts apmaksā kaulu blīvuma pārbaudi arī vīriešiem?

– Protams.

– Tas ir subjektīvs izmeklējums. Vai līmenis visur vienāds?

– Nekad nekas nevar būt vienādi labs, veikalā arī maizes atšķiras… bet – ja jums ir slimība, tad jebkurš kabinets dos plus mīnus to pašu atbildi. Atšķirības var būt tikai niansēs. Tikai viens būtisks noteikums…

Atkārtotu osteodensitometriju svarīgi veikt tajā medicīnas iestādē, kur izdarīts pirmais izmeklējums, pretējā gadījumā ārstam nebūs iespējams salīdzināt kaulu blīvuma izmaiņas pirms un pēc terapijas uzsākšanas.

Ja cilvēks centīgi darījis visu, ko ārsts viņam ieteicis, kaulu brīvums parasti palielinās. Ja vēl nav bijusi osteoporoze, tas var atgriezties pat uz normu. Un, ja pacients lieto medikamentus un ārstējas, pēc pieciem, septiņiem gadiem mēs osteoporozes medikamentus atceļam, tie vairs nav jālieto.

– Tas gan iepriecina, ka nav uz mūžu.

– Jā, iedodam medikamentu brīvdienas, jo kaulu blīvums ir labs. Pacients nāk reizi pusotrā gadā pārbaudīties.

Protams, kaulu minerālā blīvuma uzlabošanās process nav tik ātrs kā, piemēram, koriģējot augstu asinsspiedienu.

Atkārtotu osteodensitometriju parasti veic pēc pusotra gada. Taču ātrāk – jau pēc trim četriem mēnešiem, kad lietotas zāles, – var noteikt kaulu vielmaiņas marķierus asinīs, lai pārliecinātos, vai konkrētie medikamenti ir efektīvi.

– Ja jālieto osteoporozes zāles, bet vēl arī medikamenti pret augstu asinsspiedienu, slikto holesterīnu, varbūt cilvēkam vēl ir diabēts. Vesela sauja tablešu!

– Tie cits citam netraucē. Jo vairāk slimību, jo lielāks osteoporozes risks. Jo cilvēks vairāk gados, jo lielāks uzsvars uz to, ka jāārstējas obligāti.

 Un kāpēc tikai tabletes?! Tehnoloģijas attīstās, un medikamentu var ievadīt vēnā ar injekcijas palīdzību vienu vai divas reizes gadā. Arī šīs zāles valsts kompensē. Piemēram, injekcijas izvēlas situācijās, kad cilvēks nevar lietot bisfosfonātu tabletes.

Kad cilvēkam ir nieru nepietiekamība, viņš arī daudz tablešu lietot nevarēs.

Bisfosfonāti tablešu formā kairina kuņģa un zarnu trakta gļotādu, tātad arī tiem, kam dzīves laikā bijusi kuņģa vai divpadsmitpirkstu zarnas čūla, barības vada iekaisums vai barības vada atviļņa slimība, piemērotākas būtu injekcijas.

– Īpaša tēma ir vīriešu osteoporoze. Pirms gadiem trīsdesmit vai četrdesmit apprecēji puisi metru deviņdesmit, bet tagad, skaties, ir tikai metrs septiņdesmit pieci…

 – Svarīgi, cik tam vīram gadu. Piecdesmit gadu vecumā vīrietim nav jāsarūk augumā. Sievietei varbūt, bet viņai, jau teicu, jādara viss, lai tā nenotiktu. No četrdesmit piecu gadu vecuma jāuzsāk intensīva profilakse.

 – Vīrieti nevar dabūt pie ārsta, ja nav kāda redzama iemesla.

 – Bet par profilaksi taču vari ar viņu runāt. Par kalciju, par D vitamīnu, par vingrošanu, fizisko aktivitāti.

 – Vai uz kaulu pārbaudes izmeklējumu arī viņš jādabū?

 – Sešdesmit piecu gadu vecumā kaulu blīvums jānosaka jebkuram vīrietim. Jaunākos gados – tiem, kam ir riska faktori, un pirmām kārtām, ja bijis lūzums.

– Arī avarējot ar auto vai spēlējot volejbolu?

– Nē, te nav runa par traumatiskiem lūzumiem. Svarīgs ir lūzums, kas noticis bez traumas vai minimālas traumas rezultātā. Es grābju lapas, un man ir lūzums. Guļot pagriezos no labajiem sāniem uz kreisajiem, un man ir lūzums. Es paklūpu, un man ir lūzums. Es nokrītu uz ledus – teorētiski varētu arī nebūt lūzuma, bet cilvēkam ir divi vai trīs lūzumi. Spēcīgi nošķaudoties, taču nevajadzētu būt lūzumam, bet mēs rentgenā redzam, ka ir salūzušas ribas.

Tas nozīmē, ka ar kauliem kaut kas nav kārtībā.

Jo – kāpēc gan ribām būtu jālūst, ja tavs vīrs nav kāvies uz ielas ar bokseri?! Ja viņš nav kritis no viesnīcas Latvija desmitā stāva vai viņam nav pārgājis pāri ceļa rullis?! Es tagad, protams, ironizēju, bet domu jūs sapratāt.

Viens no svarīgākajiem osteoporozes cēloņiem, kas raksturīgs tikai vīriešiem, ir dzimumhormonus androgēnus nomācošā terapija, kad atklāts priekšdziedzera jeb prostatas vēzis.

– Un ko jūs sakāt par korsetēm, lai mugurkaulā, kad ir skriemeļu kompresijas lūzumi, nebūtu sāpes…

– Skriemeļi saplacinās, spiež uz nerviem, bet stabilizējoša korsete jeb ortroze muguru atslogo. Tiesa, agrāk izmantotās ortrozes sāpes mazināja, imobilizējot mugurkaulu, tomēr tām bija arī būtisks mīnuss – ilgstoši nēsājot, šīs korsetes veicināja mugurkaulu aptverošās muskulatūras vājumu.

Toties jaunā tipa muguras ortrozes darbojas pretēji un aktivizē paša cilvēka ķermeņa resursus.

Proti, tās stimulē, palielina vēdera un muguras muskulatūras spēku, ļaujot tai noturēt pareizu ķermeņa stāju. Tehniskais ortopēds Agris Briedis lasīja lekciju osteoporozes pacientiem un vismaz tiem, kam ir osteoporotiski skriemeļu lūzumi, ieteica nēsāt specialās ortrozes Spinomed. Tas ir viens no rehabilitācijas novirzieniem. Tāpat kā nūjošana, staigāšana, sauļošanās, peldēšana, fiziskā aktivitātes.

Cita lieta, ka bieži vien, ja cilvēkam sāp mugura, viņš neiedomājas, ka tas varētu būt osteoporozes dēļ, un meklē vainas citur.

Gaidīšanas rindu praktiski nav. Tikai… cilvēki diemžēl joprojām atrodas divu maldu varā. Pirmais, ka osteoporoze ir farmācijas firmu, ārstu un visādu pārējo darboņu inspirēts šovs. Un otrs – par ārstēšanas lietderīgumu. Vai tad osteoporozi var izārstēt?! Atbildu: var izārstēt. Vai var novērst lūzumus? Var novērst, medikamenti ir pietiekami efektīvi. Vai iespējama profilakse? Jā, ir iespējama, tas atkarīgs no cilvēka. Mums Latvijā ir pietiekama jauda osteoporozes diagnostikai un atklāšanai. Tikai cilvēkiem par savas veselības saglabāšanu un uzlabošanu jārūpējas pašiem, pašiem jāmeklē atbildes uz jautājumiem par kaulu veselības saglabāšanu un uzlabošanu un jāmācās, kā to izdarīt, – ģimenes ārsti nav pārāk uzbāzīgi šajā jautājumā.

Dzērieni, kas no produktiem uzņemto kalciju izskalo

• 250 ml melnās tējas – mīnus 303 mg kalcija.
• 250 ml zaļās tējas – mīnus 303 mg kalcija.
• 250 ml maltās kafijas – mīnus 146 mg kalcija.
• 250 ml šķīstošās kafijas – mīnus 16 mg kalcija.

AVOTS: www.kauluveseliba.lv.