Izkrīt mati - vai iemesls uztraukumam?

Sievietes veselība
Sigita Āboltiņa
5. janvāris
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock
Pajautā sievietei, kas ir viņas skaistākā rota, un lielākoties saņemsi atbildi – mati. Diemžēl daba tā iekārtojusi, ka arī dāmām tie mēdz izkrist. Daudz un kušķiem, bet dažkārt pat līdz plikpaurībai. Konsultē Dr. JEKATERINA PUDOVA, dermatoloģe, matu problēmu speciāliste Veselības centra 4 skaistuma klīnikā 4. dimensija.

Aug, atpūšas un…

Pati par sevi matu izkrišana ir dabisks process – savu mūžu nokalpojuši, vecie izkrīt un vietā ataug jauni. Daktere Jekaterina Pudova stāsta, ka astoņdesmit pieci procenti un pat vairāk matu dzīvo augšanas fāzē, viens procents atpūtas fāzē, bet pārējie ir gatavi izkrist. Kas tās par fāzēm?

Mata saknīte atrodas dziļākajā ādas slānī jeb dermā. Augšanas fāzē mats pie galvas turas stingri un izkritīs tikai tad, ja to izraus ar spēku. Nākamā ir atpūtas fāze, kur mats nonāk tad, kad viņa misija beigusies (tas var būt ģenētiski noteikts, kad jābeidzas augšanas fāzei, vai tas notiek izejvielu trūkuma dēļ). Pavelkot stingrāk, snaudošo matu izdosies izvilkt, taču arī tas būs mazliet sāpīgāk nekā tad, ja mats atrastos pēdējā – izkrišanas – fāzē.

Droši vien esi pamanījusi izkrituša mata galā tādu kā mazu baltu sīpoliņu. Lielākā daļa maldīgi to uzskata par saknīti, taču patiesībā mata sakne ir melna, smalka un ļurīga kā lupatiņa. Baltais veidojums mata galā nozīmē, ka saknīte novecojusi un zaudējusi jebkādas dzīvības pazīmes, tāpēc mats atradās izkrišanas fāzē.

Tāds ir mata dzīvības cikls. Skaidrs ir viens, ka, atrodoties pēdējā fāzē, matu izkrišana ir neizbēgama un normāla parādība, pret kuru uzsākt cīņu nav vērts un arī nevajag, jo jaunajiem, dīgt sākušajiem matiņiem arī vajadzīga vieta uz galvas. Norma ir jau daudz dzirdētie skaitļi – no trīsdesmit līdz simts matiņiem dienā. Ja sācies īsts matkritis un tie birst gluži vai saujām, tas ir signāls, ka organismā radusies problēma.

Nešpetnā sēnīte

Jekaterina Pudova kā vienu no sarežģītākajām matu problēmām min rētaino alopēciju jeb matu izkrišanu, kas atstāj rētas. Šī kaite gan ir salīdzinoši reta, un to izraisa tādas nopietnas slimība kā vilkēde, sklerodermija, dziļi strutaini un sēnīšu iekaisumi, kuru dēļ veidojas rētas, un – tur, kur rēta, mati izkrīt un vairs neataug.

«Tāpēc, ja cilvēks pamana kaut ko aizdomīgu, piemēram, galvas ādas zvīņošanos, iesaku uzreiz vērsties pie dermatologa vai trihologa jeb matu speciālista, jo sīpolu mizas vai citi tautas līdzekļi nepalīdzēs. Mata sīpoliņš iet bojā neatgriezeniski, un tad atliek tikai kosmetoloģisks risinājums – ja rēta ir neliela, šo laukumiņu izgriež un sašuj kopā, bet tā jau ir plastiskā ķirurģija. Iesaku neielaist infekciju tik dziļi,» uzsver daktere.

Nākamā lielā grupa ir nerētainā alopēcija, ko iedala trijās grupās. Pirmā no tām – perēkļveida matu izkrišana. Tas nozīmē, ka mati krīt ārā kušķiem, un tam par iemeslu var būt gan sēnīšu infekcija, gan autoimūna slimība, kad organisms neatpazīst pats savas struktūras un tās saēd.

Protams, tik dramatiska situācija var rasties tikai tad, ja organisms piedzīvojis pamatīgu satricinājumu. Piemēram, lielu pārdzīvojumu, operāciju vai kādu citu nopietnu slimību.

Arī šajos gadījumos vecmāmiņas ieteikumi pret matu izkrišanu nepalīdzēs un vislabāk uzreiz doties pie ārsta.

Pirmkārt, speciālists noteiks, vai matos nav ieperinājusies sēnīte. Tā dzīvo uz mata ārpuses, kur noēd kutikulu jeb ārējo, zvīņām klāto slāni, un mati aplūst. Ja infekcija nav tikusi dziļāk, dakteris nozīmē ārīgi lietojamus pretsēnīšu līdzekļus (šampūni, speciāli pilieni, arī maskas), un mati pēc tam ataug. Taču nereti infekcija tomēr nokļūst dziļāk, un tad jāķeras pie nopietnāka pretsēnīšu arsenāla. Tās gan nav antibiotikas, kā daudzi uzskata, bet specifiski pretsēnīšu preparāti. Tie ir salīdzinoši stipri, un šos līdzekļus pareizi būtu izvēlēties pēc jutības noteikšanas jeb – noskaidrojot sēnes vārdu un uzvārdu. Tad arī ir skaidrs, kurš no preparātiem iedarbosies efektīvāk.

Otrkārt, dakteris ar dermaskopu pārbaudīs nolūzušos vai izkritušos matus, iegūstot daudz dažādas un ļoti noderīgas informācijas, kas arī palīdzēs izvēlēties vispiemērotāko ārstēšanu.

Kad vainīga diēta vai gavēnis

Nākamā grupa ir difūza matu izkrišana. Tas nozīmē, ka tie krīt nevis kušķiem, bet vienmērīgi pa visu galvu, un – daudz. Šo grupu iedala akūtajā (mati pār mēru izkrīt līdz trim četriem mēnešiem) un hroniskā (ilgāk par pusgadu). Ar akūto matu izkrišanu parasti saskaras jaunās māmiņas aptuveni trīs mēnešus pēc dzemdībām, arī dāmas, sasniedzot menopauzes vecumu, vai sievietes vairākus mēnešus pēc tam, kad ievērojušas stingru, bet nesabalansētu diētu.

«Protams, akūta jeb pastiprināta matu izkrišana var būt pēc jau pieminētajiem pārdzīvojumiem, slimībām, tostarp gripas vai saaukstēšanās, kad lietoti nopietni medikamenti, pēc operācijām un tamlīdzīgiem pārbaudījumiem organismam, bet ļoti bieži pie vainas ir arī nepareiza gavēņa vai diētas ievērošana.

Parasti cilvēki saka, ka mati vairāk izkrīt tad, kad mainās gadalaiki, taču mēs neesam zvēri, kas maina kažoku.

Patiesībā pie vainas lielākoties ir pieminētās diētas vai gavēnis. To, ka organisms nav saņēmis visas tam vajadzīgās barības vielas, neredz nākamajā dienā. Pāreja no augšanas fāzes uz atpūtas un izkrišanas fāzi notiek divus trīs mēnešus. Tāpēc, piemēram, pēc decembra gavēņa sākas pavasara matu izkrišana,» skaidro Jekaterina Pudova.

Viņa norāda, ka pirmajā mēnesī skats patiešām nav no patīkamākajiem un prasa daudz nervu, jo tas ir patiesi īsts matkritis. Pakāpeniski šis process samazinās līdz apstājas pavisam. Nu, ne gluži tā, ka vispār neviens matiņš nekritīs, taču pieļaujamo normu nepārsniegs gan. Pēc šādas ķibeles parasti ataug jaunie matiņi, jo sīpoliņi ir dzīvi.

Ja vien ir vēlme, vari tos palutināt ar speciālajiem matiem paredzētajiem vitamīniem vai galvas ādas veselībai domātiem līdzekļiem. Aptiekās un veikalos nopērkamas arī ampulas ar matiem paredzētu līdzekli, losjoni, kas stiprina un pabaro matus. Tikai atceries, ka tie domāti gadījumiem, kad nepieciešams atbalstīt mata saknīti. Šie līdzekļi neārstē nevienu no infekcijām un nerisina citas ar galvas ādu vai matiem saistītas problēmas.  

Ja matu izkrišana nemitējas četrus līdz sešus mēnešus pēc biruma sākuma, tā jau uzskatāma par hronisku.

Šādos gadījumos vainīgi var būt gan hormoni (noteikti jāpārbauda vairogdziedzeris), gan dzelzs trūkums organismā, gan kādu citu vielu uzsūkšanās problēmas organismā. Novēršot tās, mitējas arī matu izkrišana, pat neko īpaši nedarot matiem. Sekas – viscaur plānāki mati – arī ar laiku atrisināsies, jo vietā ataugs jauni un veseli matiņi.

Jāmazgā un jāķemmē

Patiesībā hronisku matu izkrišanu ļoti grūti atšķirt no androgēnās alopēcijas jeb plikpaurības sievietēm. Vienīgi, skatoties dermaskopā, redzams, ka mati kļūst manāmi plānāki galvas augšdaļā, bet pakauša daļā tie jūtas ļoti labi. Parasti gan tik striktu diagnozi – androgēnā alopēcija – nosaka pēc pamatīgākām pārbaudēm. Vispirms analīzēs nosaka hormonu darbību, vēl hroniskai matu izkrišanai raksturīga pastiprināta galvas ādas taukošanās un kā blakne tai arī iekaisumi.

Ja diagnoze apstiprinās, diemžēl risinājums nav viegls, taču gluži pašplūsmā problēmu neatstāj. Ierastais cīņas ierocis pret to ir minoksidils. Ķīmiska viela, kas jālieto nepārtraukti. Pretējā gadījumā pēc diviem trim mēnešiem problēma atjaunosies.

Tās arī ir galvenās problēmas, kuru dēļ mēdzam pat liet gaužas asaras. Kā saka daktere, var lietot eļļiņas, placentu un citus līdzekļus, ja sāk izkrist mati, taču vairumā gadījumā šī problēma mitējas pati par sevi.

Turklāt – matus, kas aizgājuši atpūtas fāzē, vairs nenoturēs uz galvas pat visdārgākie līdzekļi.

«Baiļu dēļ cilvēki bieži pārstāj mazgāt matus tik bieži kā parasti, un arī ķemmē daudz retāk. Kad beidzot viņi tomēr tos ķemmē un mazgā, izkrīt lērums matu, un cilvēkam ir šoks, lai gan patiesībā nekādas pārmērības nav notikušas,» uzsver Jekaterina Pudova.

Sarunas beigās viņa vēl piebilst, ka sievietēm menopauzes vecumā matu izkrišanu ļoti labi regulē hormonālie preparāti, kurus, protams, pēc rūpīgas pārbaudes un analīžu veikšanas izraksta ārsts, taču, ja negribas, tos var aizstāt ar fitohormoniem. Palīdz arī matiem paredzētie vitamīni, kurus dzer kursa veidā, bet galvenais – veselīga un uzturvielām bagātīga maltīte. 

Dakteris var ieteikt procedūru…

  • Mezoterapija – viscaur galvas ādā apmēram pa pieciem mililitriem injicē speciālu medicīnisku kokteili. Procedūra nav no patīkamajām, tā ir jāatkārto, un tas ir salīdzinoši dārgs prieks. Visbiežāk mezoterapiju izmanto plikpaurības problēmas risināšanai.
  • Darsonvalizācija – fizioterapeitiska procedūra, ko veic ar aparātu, kas savukārt pārvada galvanisko strāvu. Citiem vārdiem sakot, speciālists ar ķemmes veida aparātu sukā matus. Procedūra uzlabo asinsriti un dezinficē, kas ir svarīgi kādas infekcijas vai iekaisuma gadījumā. Šo procedūru visbiežāk iesaka, ja ir asinsrites problēmas galvā, īpaši – mikrocirkulācija.
  • Matu pārstādīšana jeb transplantācija – Latvijā tādu neveic, taču ārzemēs, īpaši Vācijā un ASV, gan. Dārga metode, kura pēc noteikta laika jāatkārto, jo savi uz operācijas brīdi esošie mati arī beigs savu dzīves ciklu un izkritīs. Kā notiek transplantācija? Lielākoties mati uz mūsu galvas aug tādos kā kušķīšos – no viena sīpoliņa vairāki stiebriņi. Vienu šādu kušķīti izgriež, matiņus sadala un iestāda tukšajos laukumos. Ja tie iedzīvojas, tad aug, un vairumā gadījumu tā arī notiek.

Kas vajadzīga matam

Mats ir olbaltumviela, kas sastāv no aminoskābēm – procentuāli visvairāk no cisteīna un metionīna. Tās ir galvenās sastāvdaļas, no kurām veidojas keratīns. Matiem vajadzīgi arī B grupas vitamīni, vēl nozīmīgs ir selēns, dzelzs, silīcijs un citi mikro un makro elementi.

Triju dienu tests

Vai tiešām par matu izkrišanu jāsatraucas, vai tās tikai tavas iedomas?

  1. Dienu pirms testa uzsākšanas rūpīgi izķemmē un izmazgā matus, pēc tam vēlreiz izķemmē tos un visus izkritušos izmet miskastē.
  2. Nākamajā dienā, ja vien iespējams, saņem matus astē un visu, ko dienas laikā izķemmē, saliec aploksnītē. To pašu atkārto arī otrajā un trešajā dienā.
  3. Ja pēdējā testa dienā matus mazgā, aploksnē liec arī tos, kas izkrīt mazgājot.
  4. Tagad visu saskaiti. Pirmajā dienā pēc mazgāšanas būs salīdzinoši maz izkritušo matu, otrajā nedaudz vairāk, bet trešajā – vēl lielāks skaits. Izrēķini aritmētiski vidējo ciparu, un tas arī būs īstais, pēc kura spriest, cik tad matu dienā tev izkrīt.

 

Īstiem blondīniem mati ir smalkāki un izkrīt dienā ap simts matu, pārējiem – no trīsdesmit līdz astoņdesmit. Tas nav nekas, ja ņem vērā, ka uz galvas ādas ir ap simts, simt piecdesmit tūkstošiem matu.

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

 

 

Veselība

Vairāk

Receptes

Vairāk

Privātā Dzīve

Vairāk

Ieva

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+