Mājās ierodas klavieres – kā tās kopt?

Klavieres gan ir liels un smags, bet reizē arī trausls un vērtīgs instruments, tāpēc tās mājās jāuzņem atbildīgi. Noskaidrojam svarīgāko! Konsultē ARNIS MŪRMANIS, amata meistars, LAK Klavieru būves un restaurācijas tehniķis un restaurators, Steinway&Sons sertificēts klavieru skaņotājs.
Klavieres
Ilze Klapere
4. novembris, 2018

Saglabāt

Foto: Shutterstock

Kāds mikroklimats būs klavierēm vislabākais?

Klavierēm ir līdzīgi kā vairumam telpaugu – vispiemērotākā gaisa temperatūra ir 16–25 grādi. Tām nepatīk krasas temperatūras un mikroklimata maiņas, caurvējš un liela siltuma avota tuvums (krāsns, radiatori u. tml.). Bet pats svarīgākais klavierēm ir relatīvais gaisa mitrums telpās – optimāli 40–60%. Mums Latvijā ir četri gana atšķirīgi gadalaiki, tāpēc jāpaseko, kā mikroklimats mājās mainās pa sezonām. Piemēram, ziemā daudzās mājās ir izteikti sauss gaiss, kas klavierēm tā ne pārāk, – tiesa, tas gan vairāk attiecas uz dzīvokļu īpašniekiem, bet arī mājas ir dažādas. Mājās ar malkas apkuri lielākoties gaisa mitruma procents ir normāls, klavierēm labvēlīgs, problemātiskāk ar vēlamo gaisa mitrumu ir tajās mājās, kur ir PVC logi, centrālapkure, siltās grīdas. Savukārt senāk celtās lauku mājās klimats nereti ir mazliet par mitru, un jādomā, kā gaisu sausināt. Tomēr pārmērīgs sausums klavierēm ir labvēlīgāks nekā pārlieks gaisa mitrums.

Kokam ir divas dabas – mitrumā tas piebriest, bet sausumā saraujas, kalst, tāpēc tā īsti saprast, kā klavieres jūtas konkrētajā ēkā un telpā, var tikai pēc kāda laiciņa.

Turklāt, ja par klavierēm laikus rūpējas, regulāri parāda meistaram un veic apkopi, telpu problēma atkāpjas otrajā plānā, un arī sausās vai mitrākās telpās klavieres var itin labi stāvēt – nekādas vainas.

Kas vēl var bojāt klavieres?

Šķidrumi. Tas, ka uz klavierēm nedrīkst likt puķu vāzes, dzērienu krūzes un glāzes, nav nekāds mīts! Ja klavierēm kaut kas uzlīst, šķidrums satek iekšā, un sekas var būt visai nepatīkamas. Un dārgas!

Kodes. Jā, kodes klavieres nesmādē, tur ir, ko apēst! Nemaz nevajag sausu vai pārāk mitru mikroklimatu mājās, lai klavieres sabojātu – to klusiņām un centīgi var paveikt arī kodes.

Tieši saules stari un tumsa. Ja klavieres pakļautas tiešu saules staru ietekmei, tas nelabvēlīgi atsaucas uz skaņojumu – klavieres strauji sasilst, tad atkal atdziest. Tumsa gan attiecas uz kaula taustiņiem, kam dzeltēšanu rada dienasgaismas trūkums – ja taustiņus paturēs saulainā dienā laukā, tie atgūs baltumu! Tiesa, ir arī dažādas ķīmijas, bet kaulam tas par labu nenāk, jo materiāls kļūst trauslāks.

Kaķis. Meistars teic, ka, atverot klavieres, viņam ir skaidrs, ka mājās dzīvo kaķis, dzīvnieku pat vēl neredzot! Jo spalvas ir visur, tās krājas zem taustiņiem un vēl visās iespējamās vietās. Starp citu, ir arī tādi kaķi, kuri laikam noskatījušies slaveno animācijas filmu Toms un Džerijs un mēdz klavieres piečurāt… Un vēl kaķi pret klavieru sāniem var sagribēt asināt nagus.

Peles. Īpaši lauku mājās raksturīgi, ka mazie grauzēji labprāt ieperinās tieši klavierēs. Kāpēc? Jo var labi noslēpties un ir pieejami izcili materiāli migas būvēšanai!

Kas jāņem vērā, klavieres pārvedot uz jaunām mājām?

Ja klavieres pārved no sausākas uz mitrāku telpu, tas instrumentam ir labāk nekā otrādi – piemēram, no lauku mājām uz Rīgas centra dzīvokli ar centrālapkuri. It īpaši tad, ja klavieres laukos stāvējušas ilgāku laiku, vairākus gadus. Vecāka gadagājuma instrumentiem detaļas līmētas ar kaulu līmi, kas mitrumā piebriest, bet sausumā kalst, un viss līmējas vaļā. Ja viss pārkalst, tad lielākoties klavieres vairs netur skaņojumu. Gaisa mitruma procentu telpās, kur paredzēts glabāt klavieres, vajadzētu izmērīt, lai zinātu, kas darāms un ko labāk nedarīt. Piemēram, tautā runā, ka mājās ar pārmērīgi sausu gaisu klavierēs iekšā jāsavieto burkas ar ūdeni, lai kaut kāds mitrums vismaz no tām iztvaikotu. Bet, ja gaisa mitrums ir normāls, šāda burku likšana būs veltīga un nevajadzīga. Vērtīgāk būtu burku likšanas vietā iegādāties klimata kontroles aparātu.

Kad klavieres pārved uz jaunām mājām, instrumentam jāļauj aklimatizēties, proti, vismaz nedēļu, divas nostāvēt mierā, un tikai pēc tam var saukt klavieru skaņotāju.

Tāpēc, pirms organizēt vecu, ilgi dīkā stāvējušu klavieru pārvešanu (nopietns pasākums!), it īpaši, ja braucams tāls ceļš, labāk sameklēt kādu meistaru uz vietas, kurš klavieres apskatītu un pateiktu, vai tās vispār ir remontējamas, un tikai tad organizēt pārvešanu.

Cik maksā klavieru skaņošana?

Vai cilvēks pats var ieskatīties klavieru iekšpusē un novērtēt instrumenta stāvokli? Kaut ko jau novērot var, piemēram, ja gaisa mitrums ir par lielu, klavierēm nereti sprūst taustiņi, āmuriņi neiet savu parasto gaitu utt. Bet problēmu novērst bez attiecīgām zināšanām un pieredzes nevarēs vis! Tāpat arī meistars nevarēs pa telefonu jau iepriekš pateikt, cik maksās klavieru savešana kārtībā. tikai klātienē meistars var novērtēt, vai klavieres ir tīrītas vai nav, tur vai netur skaņojumu (cik stingri savās vietās turas tapiņas, uz kurām uztītas stīgas), novērtēt mehānikas nolietojumu, konstatēt kādas nevajadzīgas brīvkustības, kas rada trokšņus un klakšķus, kādiem normāli nevajadzētu būt, utt.

Katrs gadījums ir individuāls – var būt divas pat vienā gadā ražotas klavieres, bet viss atkarīgs no tā, kā saimnieks par tām rūpējies. Vienas pat pēc daudzu gadu stāvēšanas var būt teju pilnīgā kārtībā, otras saimnieks turējis garāžā vai pagrabā… un tad nu – paši saprotiet...

Izmaksas ir ļoti atkarīgas no klavieru stāvokļa – cik ilgi tās nav skaņotas, cik sen ir tīrītas, kādas detaļas jāmaina. Klavieru skaņošana vidēji aizņem trīs stundas, tas nav nekāds joks, turklāt nav iepriekš paredzams, kādas problēmas atklāsies, kad meistars instrumentā ieskatīsies. Mūsdienās detaļas lielākoties jāpasūta no ārzemēm, un iepriekš nevar zināt, vai un kuras no tām būs nepieciešams nomainīt. Tāpēc atturēsimies minēt konkrētu summu – tādu meistari spēj nosaukt tikai jau zināmām, regulāri lietotām klavierēm, kā tas ir, piemēram, koncertzālēs.

Praktiski padomi klavieru īpašniekam

  • Ieteicams klavieres skaņot divas reizes gadā un reizi gadā veikt mehānikas regulēšanu un tīrīšanu. Mazākais intervāls, kad klavieres vajadzētu skaņot, ir gads, bet kopumā tas ir atkarīgs no klavieru noslodzes. Piemēram, ja bērns tikko sācis gaitas mūzikas skolā un gada garumā piesēdīsies pie klavierēm tikai nedaudz, ar reizi gadā arī varētu pietikt. Savukārt profesionālam pianistam, kurš regulāri vingrinās un uzstājas, meistars klavieres skaņo pat divreiz dienā – pirms mēģinājuma un pirms koncerta.
  • Ja klavieres stāv hallē vai viesistabā, jāskatās, vai tuvumā nav kamīns vai krāsns – no tiem gan klavieres jāliek nostāk. Tāpat arī klavierēm nepatīk siltās grīdas, īpaši vecāka gadagājuma instrumentiem.
  • Klavieru taustiņi jātīra saudzīgi, ar pavisam viegli samitrinātu lupatiņu, nekādā gadījumā tā nedrīkst būt slapja. Labi noder, piemēram, logu tīrīšanai paredzētās mitrās salvetes, kas nav abrazīvas un kuru sastāvā ir arī spirts efektīvākai netīrumu noņemšanai.
  • Jo vecāks instruments, jo lielāka varbūtība, ka klavieres neturēs skaņojumu – proti, tām iestājies materiāla nogurums. Visai biežs iemesls ir, piemēram, tāds, ka tapiņas, uz kurām uztītas stīgas, ir pavisam izkaltušas un vaļīgas.
  • Kamēr neviens nespēlē, klavieru vāku labāk turēt ciet, lai instruments nepieput. Ātrāk pieput klavieres tādā telpā, kur ir paklājs, nevis, piemēram, dēļu grīda.

Novērtē rakstu

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Ievas Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

Auto Bild

Ievas Māja

Ievas Receptes

Ievas Dārzs