Kā rīkoties ārkārtas situācijās?

Evakuācija
Dace Rudzīte
20. septembris, 2018
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock
Konsultē: pulkvežleitnants Ivars Nakurts, VUGD Civilās aizsardzības pārvaldes Civilās aizsardzības sistēmas darbības koordinēšanas nodaļas priekšnieks
  • Ja nepieciešams evakuēties, uzmanīgi klausies paziņojumos par evakuācijas norisi, iegaumē un ievēro evakuācijas virzienu, galamērķi vai pulcēšanās vietu.
  • Ja pastāv plūdu draudi, klausies meteorologu brīdinājumus un seko situācijas attīstībai sava mājokļa tuvumā, sazinies ar kaimiņiem.
  • Noskaidro un savā mobilajā telefonā vai piezīmju grāmatiņā saglabā pašvaldības un operatīvo dienestu tālruņa numurus, uz kuriem zvanīt ārkārtas situācijā.
  • Ja atrodies ugunsgrēka vai plūdu apdraudētā teritorijā, laikus parūpējies par veciem cilvēkiem, bērniem, invalīdiem un slimniekiem, atrodot viņiem šajā laikā drošāku mājvietu pie radiem vai draugiem. Nepieciešamības gadījumā lūdz palīdzību pašvaldībā.
  • Apzini vietu, kur nepieciešamības gadījumā evakuēt mājlopus, mājdzīvniekus un kā tos nodrošināt ar barību. Ja šādas iespējas nav, jau laikus vērsies pēc palīdzības savā pašvaldībā.
  • Lai samazinātu plūdu nodarītos materiālos zaudējumus, pārvieto mantas no pagrabtelpām un pirmajiem stāviem uz augšējiem stāviem vai bēniņiem, nostiprini pagalmā un mājas tuvumā esošus priekšmetus.
  • Sagatavo mantas, ko ņemsi līdzi evakuējoties, jo māja var applūst īsā laika sprīdī. Sagatavo arī evakuācijai izmantojamos transportlīdzekļus (automašīnu, traktoru u. c.) un peldošos līdzekļus (laivu, plostu u. c.).
  • Ja evakuācija plānota īslaicīgi, līdzi ņem personu apliecinošus dokumentus (pasi, ID karti); naudu un bankas kartes; mobilo telefonu un tā lādētāju; noderīgs var būt arī kabatas lukturītis, portatīvais radio ar baterijām.
  • Atstājot māju un saimniecības ēkas, atslēdz elektroenerģijas un gāzes padevi, vietējās apkures ierīces un iekārtas, aizver logus, durvis, lūkas un slēģus.
Bez vajadzības nezvani operatīvajiem dienestiem, lai saņemtu vēl kādu īpašu informāciju par notikušo.
  • Ja nācies pamest mājas un evakuēties, paziņo par to tuviniekiem.

Kā iedzīvotāju informēšana un evakuācija notiek realitātē?

Stāsta Andris Ambainis, Pļaviņu novada domes priekšsēdētāja vietnieks: «Pļaviņu novadā katru gadu lielais notikums ir pavasara plūdi. Pašvaldības un operatīvo dienestu galvenais uzdevums ir brīdināt iedzīvotājus un sagatavot evakuācijas vietas. Pašvaldības policija jau laikus apbraukā iezīmētās applūstošās teritorijas, kas applūst gadu gadiem. Mums ir apzināta pilnīgi visa applūstošā teritorija, ir saraksts ar noteiktu māju skaitu, arī novada nomalē zinām visas mājas un pat iedzīvotāju skaitu, kas gan katru gadu nedaudz pamainās. Pašvaldības policija cilvēkiem nogādā iepriekš sagatavotu informāciju par to, uz kurieni varēs evakuēties, kā labāk rīkoties, kur zvanīt vajadzības gadījumā. Informācijas lapā arī norādām, ko evakuējoties ieteicams ņemt līdzi, – parasti tie ir nepieciešamie dokumenti, kādas personiskās lietas. iesakām ņemt kabatas lukturīšus, uzlādētus tālruņus. Būtībā cilvēkam jābūt gatavībā, jau tad, kad plūdi vēl tikai tuvojas. Pašvaldības galvenais pienākums ir cilvēkus brīdināt, sagatavot vietas, kur viņus izvietot un paēdināt, bet glābšanas darbi ir Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ziņā. Mums ir sagatavotas vietas, uz kurieni plūdu gadījumā pārvietot iedzīvotājus, bet taisnības labad jāsaka, ka cilvēki mājas pamet ārkārtīgi reti. Pļaviņieši ir pieraduši pie plūdiem un ar tiem rēķinās. Izvietošana mums parasti notiek divās vietās – viena ir Aiviekstes pagasta pārvalde, kur ir zāle, otra vieta – Pļaviņu novada ģimnāzijas lielā sporta zāle. taču vajadzība pēc izmitināšanas pēdējo reizi bija 2013. gadā, bet arī tad tie bija tikai divi cilvēki un tikai uz vienu nakti. Ja nepieciešams pārvest lopus, mums ar novada iedzīvotājiem ir sarunātas divas mājas Aiviekstes pagastā, kur tos izmitināt, ja redzams, ka galīgi citādi nevarēs. Speciālas novietnes mājlopiem nav, bet visu sarunā ar pašiem zemniekiem. Mūsu novadā jau nav lielu fermu, bet ir viensētas ar divām trim gotiņām. Parasti, ja vajag uz dienu vai divām aizvest lopus, sarunā ar kaimiņiem. Lopiņus jau var pārvest, bet cilvēki gan no mājām projām neiet, tur tā bēda. Tāpēc viņiem dod parakstīt speciālu veidlapu, ka viņi paši ir atbildīgi par sevi.

Daudzus brīdina, bet reizēm vietējie staigā pa māju līdz ceļgaliem ūdenī, tomēr evakuēties atsakās. Sodu par to neliek, un, ja situācija sasniedz kritisko robežu, arī tie, kuri atteicās evakuēties, zvana tiem pašiem glābējiem, un viņi vienmēr palīdz. atceros, 2013. gada lielajos plūdos glābēji brauca, vilka cilvēkus no mājām pa logiem ārā un veda prom ar laivām.

Ļaudis, kas ilgstoši dzīvo līdzās Daugavai, pierod pie tās spēka un iemācās ar to sadzīvot. Pats 30 gadu nodzīvoju 20 metrus no daugavas – plūdi mums ir normāli, un, kamēr ūdens mutē nesmeļas, neviens no mājām projām neiet. Drīzāk kāds vēl pasmejas: man ūdens istabā tikai līdz potītēm… godīgi sakot, arī pats neko nedarīju – ko tur var izdarīt? Dzīvoju mājā ar augstiem pamatiem, mums plūdi bija vienreiz – 1979. gadā. Toreiz tikai pacēlām mēbeles uz augstāku vietu – parasti visu svarīgo pārceļ augšā uz otro stāvu vai bēniņiem. Citi, kas dzīvo zemākās vietās, reizēm labākās mēbeles aizved pie radiem vai kaimiņiem, bet neko jau nevar izdarīt. Ar plūdiem ir tā – it kā nekas, nekas, bet jau pēc pusstundas māja ir ūdenī. Parasti plūdus gaida dienā, bet tie notiek naktī! Taču palaist garām to nav iespējams – kad Daugava iet, kad ledi lūst un gāžas, tad sprakšķ un krakšķ viss. Gadiem dzīvojot, cilvēki pie tā ir pieraduši, un tas ir iemesls, kāpēc viņi neevakuējas. katrs jau arī daudzmaz zina, cik tālu viņa māja var applūst, vai istabā būs 20 centimetru ūdens vai līdz logam. Iedzīvotāji arī šeit daudz nemainās, kas dzīvoja – tie arī dzīvo. Daļa cilvēku arī baidās, ka tik viņu prombūtnē neapzog māju, lai gan likumsargu, kas dežurē, mums ir diezgan. Reizēm cilvēki savus vieglos auto neliek pie savas mājas, ja tā varētu applūst, bet atstāj augstākā vietā pie draugiem un vismaz tā sevi cenšas pasargāt. Tādi plūdi, kad jābūt paaugstinātā gatavībā, parasti ilgst tikai pāris dienu, un tad jau viss aiziet daudz mierīgākā gultnē.»      

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs