Lielveikals bez plastmasas maisiņiem?

IEVA dzīvo zaļi
Mairita Lūse
30. augusts
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock
Ir laba ziņa! Skatoties, kā beziepakojuma veikalos veidojas rindas, arī lielveikali sāk plānot, kā samazināt atkritumus!

Šā gada sākumā Lielbritānijā lielveikalu ķēde M&S testa režīmā sāka pārdot dārzeņus un augļus bez plastmasas iepakojuma. Lai gan šim lēmumam nav lielas ietekmes uz kopējo patērētās plastmasas daudzumu, tas veicināja diskusiju par to, cik ļoti mūsu iepirkšanās ir saaugusi ar plastmasu, ja šāda iespēja iegādāties augļus un dārzeņus bez plastmasas ir jāveic testa režīmā.

Tepat Latvijā lielveikals Stockmann jau ir organizējis maisiņu šūšanas nodarbību un piedāvā pircējiem uzpildīt savas ūdens pudeles. Tirdzniecības centrs Rīga Plaza tikmēr sociālajos tīklos aicina pircējus iegādāties ēdienu un dzērienu savos iepakojumos, kā arī informē apmeklētājus par bezatkritumu dzīvesveidu. Vai ar to pietiek?

Diemžēl, par spīti šīm akcijām, veikali joprojām ir pilni ar nepārdomātu, vienreiz lietojamu, lieku un nepārstrādājamu iepakojumu.

Ne viens vien zaļi domājošs cilvēks ir skatījies uz lielveikalu plauktiem un aizdomājies, kāpēc gan tajos atrodamie produkti netiek pārdoti bez iepakojuma vai arī vairākas reizes lietojamā iepakojumā, kuru pircējs varētu atdot atpakaļ ražotājam.

Varu iedomāties, ka lielveikaliem beziepakojuma aktīvisti sagādā galvassāpes. Viss taču ir tik ērti iekārtots. Viss darbojas. Produkti tiek skaisti sakārtoti plauktos, cilvēki tos pērk un nes mājās. Jāapzinās, ka, jo lielāks kuģis, jo grūtāk mainīt tā kustības virzienu.

Lai pagrieztu visu tirdzniecības sistēmu citā virzienā, stūre ir jāgriež lēnām, bet stipri. Lai lielveikalu ķēde izmainītu ierasto tirdzniecības veidu, tam ir nepieciešami neskaitāmi lēmumi un mazas izmaiņas. Ir jāplāno, jāsaskaņo, jāpārbauda un jāanalizē neskaitāmas mazas nianses. Šis, manuprāt, ir lielākais šķērslis izmaiņām – lielais darba daudzums, kas ir nepieciešams, lai pārveidotu ierastos ceļus, un cilvēku nespēja ticēt, ka šādas izmaiņas ir iespējamas.

Mainīt cilvēku paradumus un veidu, kā pērkam un pārdodam pārtiku, ir vieglāk nekā mainīt fizikas likumus, kas saka, ka izmestās lietas nekur nepazūd.

Pusi no visas plastmasas esam saražojuši pēdējo 20 gadu laikā. Izmantotās un saražotās plastmasas daudzums strauji pieaug, bet pārstrādes sistēma vairāku iemeslu dēļ nevar atrisināt visas problēmas.

4 iemesli, kāpēc nē…

Veikali un ražotāji piedāvā dažādus iemeslus, kāpēc pārmaiņas lielajās tirdzniecības telpās notiek tik lēnām. Daļa no šiem iemesliem ir pamatoti, bet daļa no tiem pastāv tikai pircēju un pārdevēju galvās, kas gan to pārvarēšanu nepadara vieglāku. Mums priekšā ir daudz darba, bet arī daudz iespēju mainīt to, kā mēs iepērkamies.

1. Higiēnas prasību bubulis
Rīgas Centrāltirgū man reiz paziņoja, ka plūmes nedrīkstot likt savā maisiņā. To neļaujot kontrole, ar kontroli saprotot Pārtikas un veterināro dienestu. Nākamajā stendā nopirku plūmes savā maisiņā.

Pārtikas un veterinārais dienests apliecina, ka tam nav iebildumu pret produktu pārdošanu bez iepakojuma. Dienestam nevajag piešķirt sliktā policista lomu, jo jau 2010. gadā PVD izstrādāja Labas higiēnas prakses vadlīnijas nefasētas pārtikas (ēdienu) tirdzniecībai, kas skaidro, kādā veidā tirdzniecības vietas drīkst tirgot pārtikas produktus, kas līdz pārdošanai nav iesaiņoti. PVD neiebilst ne pret savu maisiņu, ne trauciņu izmantošanu pat tādiem produktiem kā svaiga gaļa un zivis.

Arī Rimi ir apliecinājis, ka viņiem nav iebildumu ievietot salātus un citus produktus pircēja trauciņā, turklāt pat neņemot taras svaru vērā cenas aprēķinā. Tiesa, tirgotājiem ir tiesības atteikt ielikt produktu pircēja trauciņā, ja tas ir netīrs.

Šeit arī slēpjas lielākās tirgotāju bailes – ja pircējam no ēdiena kļūs slikti, kā lai pierāda, ka vainīgs ir bijis trauks, nevis ēdiens?

Lai gan par gadījumiem, kad cilvēki ir sūdzējušies par sliktu pašsajūtu pēc ēdiena iegādes savā traukā nav dzirdēts, lielveikali apliecina, ka ir gadījumi, kad cilvēki ierodas veikalos ar traukiem, kas neatbilst higiēnas prasībām.

Higiēnas un veselības iemeslu dēļ gan ir ļoti grūti nodrošināt pārtiku bez iepakojuma, piemēram, cilvēkiem ar smagām alerģijām. Nevar garantēt, ka, produktus pārberot, tie nesaskaras ar zemesriekstiem vai citiem alergēniem.

2. Mārketinga guru izmisuma saucieni

Gan pircēji, gan pārdevēji ir pieraduši pie tā, ka veikalos mūs sagaida aizvien krāsaināki un arvien vairāk uzmanību piesaistoši produkti. Pudeles jaunās formās, divas apaļas šokolādes dražejas, sapakotas mazā plastmasas maisiņā ar uzdruku, kas tām liek izskatīties pēc mīlīga dzīvnieciņa. Ko tikai ražotāji neizdomā, lai piesaistītu uzmanību!

Daži uzņēmumi sarunās ar beziepakojuma veikaliem ir teikuši, ka baidās tirgot savu produktu bez iepakojuma, jo tā reklāma nepaliks pircējam atmiņā.

Uzņēmuma Gardais īpašniece Dita Lase, kas savu produkciju fasē vairākas reizēs izmantotās stikla burciņās, kuras pēc tam savāc atpakaļ no pircējiem otrreizējai izmantošanai, stāsta, ka, piedāvājot savas vienkāršās burciņas ar papīra etiķetēm tradicionālajām tirdzniecības vietām, veikalu vadītāji saka, ka šādu produkciju savos plauktos īsti nevarot iedomāties. Pircēji to nepamanīšot.

Tajā pašā laikā aizvien vairāk cilvēku dusmojas par to, ka milzīgā konfekšu kastē ir noslēptas tikai deviņas mazas konfektes. Cilvēki krāsainus iepakojumus vairs neuzskata par kaut ko patīkamu, bet gan par lieku naudas izšķiešanu. Par to visu taču maksājam mēs, pircēji, gan preci pērkot, gan izmetot daudzās iepakojuma kārtas atkritumos. Jau vairāki uzņēmumi ir saņēmuši pircēju kritiku sociālajos tīklos par nepārdomātu iepakojuma izmantošanu īslaicīgas ērtības vārdā.

Mārketinga guru būtu jāseko līdzi laikam un jāiesaka saviem klientiem videi saudzīgākas iespējas ja ne intereses par vidi, tad peļņas un pircēju attieksmes dēļ.

Ražotāji par to sāk aizdomāties. Piemēram, ZS Kaņepītes, kura savu produkciju tirgo arī Rimi Klēts daļā, savus audzētos labumus līdz šim fasēja papīra maisiņos ar plastmasas lodziņiem, lai cilvēki varētu savām acīm redzēt, kas tad īsti iepakojumā slēpjas. Diemžēl šādu iepakojumu ir grūti pārstrādāt. Mazo plastmasas lodziņu ir praktiski neiespējami novirzīt pa pareizo pārstrādes ceļu, bet pircējs mājās ir apjucis – kurā konteinerā tad īsti šo iepakojumu mest – pie papīra vai plastmasas? Tagad uzņēmums ir izlēmis izmantot tikai papīra maisiņus.

3. Spieķi loģistikas riteņos
Viena no lielākajiem problēmām produktu tirgošanai bez iepakojuma ir loģistika. Kā tad lai produktu nogādā no vienas Latvijas vai Eiropas mala otrā? Viena iespēja ir izmantot lielākus iepakojumus un piedāvāt pircējiem tos bez iepakojuma galapunktā. Lai gan tas samazina izmantotā iepakojuma daudzumu, tas var novest pie situācijas, ka iepirkšanās «bez iepakojuma» nozīmē vienkārši radītā iepakojuma pārcelšanu no viena ķēdes posma uz citu.

Ja mēs samazinām gala lietotājam izsniegto iepakojuma daudzumu, cilvēki jutīsies, ka dara labi, bet daba izmaiņas nejutīs.

Lai gan ar prieku iepērkos tirgū ar saviem maisiņiem un trauciņiem, reiz, pastaigājoties tirgus slēgšanas brīdī, apstulbu. Man garām gāja vīrietis, kurš pārveda paletes no viena tirgus gala uz otru. Lai nenoslīdētu no ratiņiem, tās bija dāsni ietītas plēvē. Pēc Eurostat datiem, 2016. gadā Latvijā radīts 233 tūkstoši tonnu iepakojuma materiālu.

Aptuveni 55% no šiem materiāliem ir primārais iepakojums (iepakojums, ko pircēji aiznes mājās), bet pārējais – sekundārais un transporta iepakojums (kastes, paletes, plēves u. tml.). Arī lielveikalos reizēm pārsteigta lūkojos uz, piemēram, ar plēvi apvilktajiem plastmasas tualetes papīra iepakojumiem.

Jā, šādā veidā iepakotus produktus ir ērtāk pārvadāt, bet šis ērtums nav par velti.

Lai gan šādas izmaiņas nav tik acīmredzamas un nerada tik skaistas bildes kā beziepakojuma veikalu beramo produktu stendi, lielajām tirdzniecības vietām un cilvēkiem vajadzētu skatīties ne tikai uz to iepakojumu, ko pircējs aiznes mājās, bet arī uz to iepakojumu, kas tiek izmantots visā tirdzniecības ķēdes garumā.

Iepakojumu var arī izmantot atkārtoti, ja ražotājs apņemas to savākt atpakaļ sava veida depozīta sistēmas ietvaros. Jau tagad beziepakojuma veikalā Turza var iegādāties mērcītes, sulas un dīgstus, kuru iepakojumu var atdot atpakaļ ražotājam atkārtotai lietošanai. Tiesa, šeit sākas problēmas: ja mēs transportējam šādus iepakojumus šurpu turpu lielos attālumos, tad viss vides ieguvums iet zudumā, īpaši, ja šie iepakojumi ir izgatavoti no stikla, kurš ir smags. Šādi var pārdot vietējos produktus, kuri arī būs videi saudzīgāki no transportēšanas radīto izmešu viedokļa.

4. Iepakojums – bruņinieks, kas glābj pārtiku no miskastes
Produktiem bez iepakojuma samazinās derīguma termiņš. Dārzeņi un augļi sažūst, piens saskābst. Varbūt labāk izmantot iepakojumu, tādā veidā samazinot radīto pārtikas atkritumu daudzumu? Varbūt plastmasas plēvē iepakoti gurķi ir labāki videi, jo tie tiek apēsti, nevis nonāk atkritumos?

2018. gadā Zero Waste Europe publicēja pētījumu par ēdiena izšķērdēšanu un iepakojumu. Tas konstatēja, kā ikgadējais plastmasas iepakojuma patēriņš uz vienu iedzīvotāju ir pieaudzis vienlaikus ar pārtikas izšķērdēšanas līmeni. Mēs neizšķērdējam ēdienu tāpēc, ka tas nav iepakots, bet gan tāpēc, ka dzīvojam tik labi, ka to varam atļauties. Mēs neizglābsim pārtiku no miskastes, iepakojot dārzeņus aizvien biezākā plastmasas kārtā.

Jau tagad beziepakojuma veikalos var redzēt jaunus veidus, kā pārdot produktus ar īsu derīguma termiņu bez iepakojuma, – piena produkti metāla kannās, no kuras katrs pircējs var ieliet sev nepieciešamo daudzumu, bet pēc tam tās tiek nogādātas atpakaļ vietējam ražotājam. Tiesa, ir produkti, kurus bez iepakojuma ir grūti uzglabāt un pārdot, piemēram, svaigi salāti un jau sagriezti dārzeņi un augļi, kā arī maize.

Beziepakojuma dzīvesveids veicina īsāku transporta ķēžu un vietējo produktu izmantošanu.

Varbūt labāk nepirkt divās plastmasas kārtās iepakotus kruasānus, kuru derīguma termiņš ir seši mēneši, bet gan iegādāties svaigu kruasānu vietējā beķerejā?

No otras puses, jau tagad ražotāji vēršas pie ķīmiķiem, jautājot, ar ko lai apsmidzina dārzeņus vai arī kādu piedevu piejaukt mīklai, lai pagarinātu derīguma termiņu, neizmantojot iepakojumu. Lai gan šis ceļš uzņēmējiem šķiet ierasts, diez vai kāds šādu pieeju uzskatītu par patērētājiem vai iedzīvotājiem saudzīgu.

 

 

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs