Ko Latvijai sola klimata izmaiņas?

IEVA dzīvo zaļi
Mairita Lūse
25. oktobris
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Reizēm cilvēki netic tam, ka klimats mainās, uzskatot, ka prognozes ir vien šausmu stāsti, jo mēs taču nevaram paredzēt laikapstākļus pat nākamajai nedēļai, kur nu vēl desmitgadēm uz priekšu! Jo mazāk slēpsim galvu smiltīs un tērēsim laiku, runājot par to, vai klimats mainās, jo labāk spēsim pielāgoties šīm pārmaiņām.

Lai gan pirmajā brīdī šķiet neticami, ka varam paredzēt tik tālu nākotni, klimata prognozēšanas modeļi nav zīlēšana vai minēšana uz dullo. Tā ir dažādu dabas procesu un faktoru sasvstarpējo attiecību analīze, piemēram, CO2 gāzes izmešu koncentrācijas, mākoņu daudzuma, gaisa plūsmu un gaisa mitruma. Mēs nevaram uzminēt, vai nākamais rezultāts monētas mešanā būs ģerbonis vai cipars, bet mēs varam diezgan pārliecināti sacīt, ka, metot monētu 100 reižu, apmēram 50 reižu mums uzkritīs ģerbonis, bet apmēram 50 reižu – cipars. Tas ir arī tas, ko var pateikt klimata modeļi, – kādas dienas un naktis gadīsies biežāk, bet kādus notikumus redzēsim retāk, nekā ierasts. Klimata modeļi nepateiks, kuri gadi būs karstāki un kuri vēsāki, bet diezgan droši pateiks, kurās planētas vietās vidēji līs vairāk vai mazāk, izmainīsies vidējā temperatūra.

2019. gada jūlijā Ministru kabinets pieņēma LATVIJAS PIELĀGOŠANĀS KLIMATA PĀRMAIŅĀM plānu laika posmam līdz 2030. gadam. Šajā plānā ir sniegts klimata pārmaiņu Latvijā raksturojums, apkopoti klimata pārmaiņu riski un iespējamie ieguvumi, kā arī noteikti pielāgošanās klimata pārmaiņām mērķi un rīcības virzieni. Kam tad īsti ir jāgatavojas gan Latvijai, gan katram no mums?

Vēl viens iemesls, kāpēc pievērst uzmanību klimata paredzēšanas modeļiem, ir tas, ka jau var novērtēt to precizitāti. Salīdzinot izveidotos modeļus un reālos temperatūras datus, var secināt, ka prognozes darbojas pietiekami labi. Turklāt realitāte pat nereti pārspēj paredzēto pārmaiņu straujumu. Novērotās temperatūras līnijas sliecas uz augšu, samazinās ledāji, gluži kā tas paredzēts. Ja mūs pārsteidz biežie karstuma viļņi un plūdi, klimata pētnieki māj ar galvu, jo tas ir tieši tas, ko viņi ir paredzējuši! Ja pirmajos gados, kad runāju par klimata pārmaiņām, atsaucos uz to, ko lasīju pētījumos, tad nu jau arī lauksaimnieki un citi cilvēki, kuri vēro dabas procesus, saka, ka laiks vairs nav tāds, kā bija. Putni atlido un aizlido dīvainos laikos. Raža tiek ievākta aizvien agrāk.
Mums jāsāk gatavoties tam, ka nākamajās desmitgadēs laikapstākļi gan Latvijā, gan citviet pasaulē atšķirsies no ierastajiem, kuriem esam pielāgojušies mēs, mūsu pilsētas un mūsu lauksaimniecība un daba. Tiesa, mūsu apģērbs un ēdiens lielākoties nāk no citām pasaules malām. Uzņēmumi, par kuriem lepojamies un kuru darbinieki maksā lielākos nodokļus, tirgo savus produktus ārpus Latvijas. Mēs varam paredzēt, kuros reģionos līs vairāk un kuros būs tik karsts, ka cilvēkiem nāksies pamest savas mājas. Mēs nevaram paredzēt, cik veiksmīgi un laikus uz šiem notikumiem reaģēsim mēs un citas pasaules valstis. Nemieri, nespēja tikt galā ar klimata pārmaiņu sekām, klimata bēgļi, jau tā trauslu valstu sabrukums, sliktas ražas gadi un globāls pārtikas cenu pieaugums var mūs ietekmēt vairāk nekā vietējā klimata izmaiņas. Tāpēc arī pastāv teiciens: domā globāli, rīkojies lokāli – šajā klimata pārmaiņu seku virpulī tiksim ierauti mēs visi.
Lai gan pielāgošanās plāns to nemin, viena no labākajām lietām, ko varam darīt, lai pielāgotos klimata pārmaiņām, ir kopt mūsu attiecību drošības tīklu. Jo stiprākas būs mūsu saites ar kaimiņiem, ģimeni un draugiem, jo labāk mēs spēsim cits citam palīdzēt.
Klimata pārmaiņas, krīze un sabrukums ir baiss. Nenoliegšu, ka, rakstot par šo tēmu, bieži vēlos izslēgt datora monitoru, iziet pastaigāties vai arī apēst kaut ko garšīgu. Vislabākais veids, kā šo paralīzi pārvarēt, ir sākt rīkoties, piemēram, mainīt savus paradumus, runāt par klimata krīzi ar citiem cilvēkiem, pārtraucot tā dēvēto klimata klusumu, vai arī piedalīties un iesaistīties Klimata gājienu organizēšanā.

Kad ielas kļūst par upēm

Klimata pārmaiņas ietekmēs mūsu mājas, ceļus un citu infrastruktūru. Lai gan samazināsies pavasara plūdi, jo ziemas būs īsākas un maigākas, uzplūdu radīto bojājumu pieaugums ēkām jūras piekrastē un upju grīvas pilsētās pieaugs stipro nokrišņu pieauguma dēļ. Visās jūras piekrastes pilsētās Latvijā uzplūdu radīto bojājumu ikgadējais zaudējumu pieaugums ēkām laika periodā no 2040. līdz 2070. gadam varētu būt ap 1,5 milj. eiro gadā, bet periodā no 2070. līdz 2100. gadam varētu sasniegt 3 milj. eiro gadā.
Jau šogad ziņās redzējām ainas no Jelgavas un Rīgas ielām, kuras bija pārvērtušās par upēm un dīķiem, bet nākotnē šīs ainas kļūs vēl biežākas. Pēc šāgada jūlija lietavām Rīgas dome informēja medijus, ka vairākās vietās Rīgā peļķes veidojas tāpēc, ka vēsturiski tur nav izveidotas lietus ūdens novades sistēmas. Tāpat peļķes veidojas tāpēc, ka vairums no lietus ūdens kanalizācijas tīkliem ir būvēti pagājušā gadsimta 70.–80. gados, izmantojot sliktas kvalitātes cauruļvadus un būvdarbus veicot nepietiekamā vai pat zemā kvalitātē. Jau tuvāko gadu laikā Rīgai būs jāstrādā pie tā, lai stipra lietus gadījumos pilsētas dzīve neapstātos.
Papildus plūdiem kā citus riskus ēkām un infrastruktūrai plāns izceļ elektroenerģijas pieprasījuma pieaugumu vasarā, enerģijas pieprasījuma samazināšanos ziemā un iekštelpu pārkaršanu vasarā, kā arī sadales tīklu bojājumu vēja brāzmu pieauguma dēļ atsevišķos Latvijas reģionos.

Neveselā klimatā nevesela miesa

Šobrīd temperatūra paceļas virs +25 grādiem 18 dienu gadā, par 3 dienām vairāk nekā laika periodā no 1961. līdz 1990. gadam, taču līdz gadsimta beigām šo dienu skaits var pieaugt līdz pat 68. Karsto vasaras dienu pieaugums nesīs ne tikai iespēju biežāk uzvilkt peldkostīmu, bet arī palielinās karstuma dūrienu biežumu un hronisko slimību, piemēram, sirds un asinsvadu slimību, saasinājumu un nāves gadījumu skaitu. Pastāvēs arī lielāka iespēja noķert kādu akūtu zarnu infekcijas slimību, jeb vēdera vīrusu, jo ēdiens karstā laikā ātrāk bojājas. Tāpat Latvijā var parādīties jauni infekcijas slimību pārnēsātāji.
Protams, veseli cilvēki, kas strādā birojos ar gaisa kondicionieriem, šīs izmaiņas jutīs mazāk. Visvairāk pieaugumu karsto dienu skaitā izjutīs sociāli mazāk aizsargātās sabiedrības grupas, piemēram, vecāka gadagājuma cilvēki, cilvēki ar hroniskām slimībām, kā arī trūcīgi un maznodrošināti iedzīvotāji. Vides aktīvisti aizvien biežāk aicina rūpēties par to, lai gan mēģinājumi kļūt zaļākiem, gan vides problēmu sekas neradītu lieku slogu tieši šādām grupām. Arī Latvijai būs jādomā, kā parūpēties, lai visi Latvijas iedzīvotāji, ne tikai veseli un turīgi pilsētnieki, varētu paciest karstumu.

Kas augs sabrūkoša klimata dārzos?

Lauksaimniecībā klimata pārmaiņas nesīs lielākoties negatīvas, bet arī dažas pozitīvas sekas. Kā tās samērosim un kā pielāgosimies pārmaiņām, ir atkarīgs no mums. Skaidrs, ka aizvien biežāk varēsim lasīt ziņas par lauksaimniekiem, kuri lūdz kompensācijas sausuma vai plūdu dēļ. Tas ir viens no klimata pārmaiņu paradoksiem – reizē cietīsim gan no karstuma un sausuma, jo palielināsies vidējā gaisa temperatūra, gan arī no plūdiem, jo aizvien biežāk lietus līs strauju lietusgāžu veidā, applūdinot laukus. Tāpat siltās ziemas un karstās vasaras var padarīt Latviju par piemērotu dzīvesvietu jauniem kaitēkļiem un slimībām. Mežistrādē, papildus jauniem kaitēkļiem un slimībām problēmas var radīt sasaluma trūkums.
No otras puses, pat par 49 dienām ilgāks veģetācijas periods un īsāki sala periodi var paaugstināt lauksaimniecības un mežistrādes ražīgumu, kā arī dot iespēju kultivēt jaunas kultūras. Jau tagad Latvijā ir vieglāk izaudzēt aprikozes, persikus un citus siltāku zemju augļus. Iespēja ilgāk barot dzīvniekus ar svaigu lopbarību varētu samazinātu piena un citu lopkopības produktu pašizmaksu, kā arī uzlabotu to kvalitāti.
Ilgtspējas pētnieks Elgars Felcis lūdz pārlieku nepriecāties par vasaras dienu pieaugumu un uzsver, ka šādas straujas izmaiņas apdraudētu Latvijas lauksaimniecības funkcionēšanu un, otrkārt, ar šādu pieaugumu liela daļa Zemes teritoriju kļūtu cilvēkiem neapdzīvojamas un lauksaimniecībai nepiemērotas, radot katastrofālas sekas.

Meži, meži, tumšie meži

Valdības plāns saka, ka šobrīd ir grūti izvērtēt klimata pārmaiņu ietekmi uz bioloģisko daudzveidību – to, cik daudz un dažādus augus, dzīvniekus un kukaiņus redzēsim sev apkārt, datu nepietiekamības dēļ. Šobrīd zinām to, kas ir tas, ko nezinām, kas jau ir solis pareizajā virzienā. Situācija būtu krietni smagāka, ja mēs nezinātu, kas tieši ir jāpēta. Nepieciešams pastiprināti pētīt jaunu sugu ienākšanu Latvijā, īpašu uzmanību pievēršot agresīvajām svešzemju sugām – tādam, kuras var strauji izstumt citas sugas no viņu ierastās dzīvesvietas. Jāpēta sugas, kuras Latvijā atrodas uz izplatības robežas, lai mēs varētu piefiksēt, kurām ziemeļu sugām pie mums kļūst par karstu, bet kuras sugas sāk ienākt no dienvidiem. Tāpat svarīgi pastiprināti veikt augiem kaitīgo organismu, kas raksturīgi siltāka klimata reģionos, vērošanu, kas tieši var ietekmēt bioloģisko daudzveidību. Labs pamats šiem novērojumiem būs Dabas aizsardzības pārvaldes veiktās Dabas skaitīšanas rezultāti.
Visvairāk mums būtu jāuztraucas par ūdensteču, ūdenstilpju piesārņojumu, kā arī ūdens temperatūras paaugstināšanos, kā rezultātā, peldes jūrā vai padzeršanās no avotiņa vairs nebūs tik vienkārša un veselībai draudzīga, kā tas vēl ir pašlaik.

Nu jau arī lauksaimnieki un cilvēki, kuri vēro dabas procesus, saka, ka laiks vairs nav, kāds bija. Putni atlido un aizlido dīvainos laikos. Raža tiek ievākta aizvien agrāk.

Lielākās gaidāmās izmaiņas Latvijas klimatā

Klimatiskais parametrs

 

 

Līdzšinējā klimatiskā

vērtība (1961.–1990.

g.)

 

Līdzšinējās izmaiņas (1981.-

2010. g. attiecībā pret 1961.-

1990. g)

 

Izmaiņas nākotnē (2071.–

2100. g. attiecībā pret 1961.–

1990. g)

 

 

RCP4,5 (maksimālo emisiju daudzumu sasniedzam 2040. gadā)

RCP8,5

(Emisijas turpina pieaugt līdz gadsimta beigām)

Dienas ar stipriem nokrišņiem (dienu skaits gadā, kad diennakts nokrišņu daudzums ir virs 10 mm)

15 dienas

↑ +2 dienas

 ↑ +3 dienas

↑ +5 dienas

Dienas ar ļoti stipriem nokrišņiem (dienu skaits gadā, kad diennakts nokrišņu daudzums ir virs 20 mm)

3 dienas

 

 

↑ +1 diena

↑ +1 diena

 ↑ +2 dienas

Sala dienas (dienu skaits gadā, kad minimālā gaisa temperatūra ir zem 0°C)

134 dienas

↓ –9 dienas

↓ –52 dienas

↓ –81 dienas

Dienas bez atkušņa (dienu skaits gadā, kad maksimālā gaisa temperatūra ir zem 0°C)

62 dienas

↓ –9 dienas

↓ –32 dienas

↓ –46 dienas

Veģetācijas perioda ilgums (dienu skaits gadā starp periodiem, kad pirmo un pēdējo reizi novērota diennakts vidējā gaisa temperatūra ir virs +5 °C vismaz sešas dienas pēc kārtas)

195 dienas

↑ +2 dienas

↑ +27 dienas

↑ +49 dienas

Vasaras dienas (dienas, kad maksimālā gaisa temperatūra pārsniedz +25 °C)

15 dienas

↑ +3 dienas

+31 diena ↑

↑ +53 dienas

 

Latvijai būtiskākie klimata riski ar lielāko iestāšanās varbūtību:

  • sezonu, arī ražas laika izmaiņas;
  • ugunsgrēki;
  • kaitēkļu savairošanās, koku slimības, vietējo sugu izstumšana, jaunu sugu ienākšana;
  • elpošanas slimību izplatība;
  • infekcijas slimības, karstuma dūrieni;
  • nokrišņu izraisīti plūdi;
  • elektropadeves traucējumi;
  • noteces palielināšanās, hidroenerģijas svārstības;
  • sasaluma mazināšanās, kailsals, izkalšana;
  • eitrofikācija (piemēram, ūdens aizaugšana ar zilaļģēm);
  • aprīkojuma pārkaršana;
  • ūdens noteces samazināšanās vasaras sezonā.

Eksperta viedoklis

«Sekas būs ļoti dramatiskas, var zinātniski pamatoti apgalvot – apokaliptiskas.»

Ilgtspējas pētnieks Elgars Felcis:

«Tā kā cilvēces radītās straujās klimata pārmaiņas un sabrukuma riski ir globāls fenomens, visas klimata pārmaiņu sekas un pielāgošanās stratēģijas ir jāskata plašākā kontekstā. Kā minēts, izmaiņas, kas sola daudz karstākas temperatūras un veģetācijas sezonas pieaugumu līdz pat 50 dienām Latvijā saistās ar katastrofiskām sekām planētas klimatiskajai un ekosistēmu funkcionēšanai. Tie ir scenāriji, kuru pārējās sekas uz sabiedrības eksistenci ir ļoti dramatiskas un būtu pat zinātniski pamatoti apgalvot – apokaliptiskas.

Starptautiskās ANO bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu platformas (IPBES) ziņojums 2019. gada maijā secināja neapskaužamo realitāti, ka līdz pat 1 miljonam no 8 miljoniem zināmo kukaiņu, augu un dzīvnieku sugām draud izmiršana, ja turpināsies pašreizējās tendences ar klimata sabrukumu un vides degradāciju. Saistībā ar zemes izmantošanas degradējošām sekām šīs bažas apstiprina arī 2019. gada augustā ANO klimata pārmaiņu paneļa (IPCC) pēdējais speciālais ziņojums par zemes izmantošanu un klimata pārmaiņām.

Tādēļ Latvijas pozīcijai adaptācijā klimata pārmaiņām jābūt daudz ambiciozākai un radikālākai, lai varētu nodrošināt valsts labklājību ilgtermiņā. Piemēram, tas nozīmētu valstisku mērķu izvirzīšanu pētot bioloģisko lauksaimniekošanu, lai aizstātu industriālās lauksaimniecības prakses, kas kaitē videi.

Godprātīga un zinātniski pamatota problēmu mēroga atzīšana būtu svarīgi pirmie soļi, kas nebūtu tikai formalitātes pēc radīts dokuments, bet gan uzlabotu Latvijas valsts noturību un drošību arvien nestabilākā klimatā.»

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs