Rīga +12°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
5
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Zāļu virca ir šķidrums, kas rodas, augu zaļajai masai izrūgstot ūdenī. Rezultātā sanāk labs organiskais mēslojums, kuru var lietot jebkurā dārzā un par kura ekoloģisko sastāvu īpaši priecājas tie dārznieki, kuriem tuva bioloģiskā saimniekošana. Zāļu vircu var lietot visiem dārza zaļajiem augiem – vispopulārāk to izmantot tomātiem siltumnīcā, bet droši var lietot arī dārzeņiem, puķēm, krūmiem un pat kokiem.
Turklāt zāļu virca der ne tikai kā barojošs šķīdums, laistot augus, – izkāstu un atšķaidītu šķidrumu var miglot arī uz lapām, lai atbaidītu dažādus kaitēkļus. Tātad zāļu virca ir lielisks, viegli un bez naudiskiem ieguldījumiem pagatavojams papildu mēslojums ar funkciju divi vienā – gan baro, gan aizsargā!
Kāds labums no zāļu vircas?
Kad zāles un nezāles ierūgst, norūgst un pārtop vircā, tiek iegūts mēslojums, kas satur lielu daļu no augos esošajām minerālvielām, galvenokārt slāpekli un kāliju. Tiesa, zāļu vircā nav gluži visu augiem vajadzīgo barības vielu, taču tā ir vērtīgs papildu mēslojums, kas apvienojumā ar citām bioloģiskās saimniekošanas metodēm (pareizu augu seku, organisko un zaļmēslojumu) veicina augu augšanu un zināmā mērā arī vairo izturību.
Ņemot vērā, ka slāpeklis veicina zaļās masas pieaugumu un augšanu, jāatceras: zāļu vircas vispareizāk ir lietot līdz jūnija beigām, pēc tam vairs ne, jo vēlāk augiem ir svarīgāk stimulēt nobriešanas un augļu veidošanās procesus, nevis lapu augšanu.
Nātres – vislabākās!
Zāļu vircu var gatavot no dažādiem zaļajiem augiem – gan no nopļautās zāles, gan dažādām nezālēm (balandām, pieneņu lapām, virzas un citām) – galvenais, lai tām būtu gana daudz zaļās masas, tāpēc, piemēram, pasausas smilgas īsti nederēs. Un tomēr – ja vien ir iespēja tikt pie raženām nātrēm, vislabāk raudzējumam izmantot tās!
Laima Hercberga novērojusi, ka nātres ir visefektīvākās raudzēšanai un to virca dod visvairāk slāpekļa. Ja dārzā šo vērtīgo nezāļu nav, ir vērts atrast citur kādu nātru plantāciju un sagriezt pāris klēpju.
Var gatavot arī jauktu zāļu un nezāļu vircu, pievienojot nātrēm, piemēram, tomātu pazares un citu augu lakstus – protams, ja vien tie nav kādu slimību apsēsti.
Kā gatavot?
Parasti uz vienu kilogramu lakstu nepieciešami 10 litri ūdens – labi, ja var izmantot lietus ūdeni, bet derēs arī parasts, remdens ūdens. Zaļo augu masu liek mucā, vanniņā vai kādā citā piemērotā traukā, ņemot vērā, ka augu un ūdens attiecībām jābūt aptuveni 1:3.
Vizbuļu saimnieces Laimas Hercbergas recepte
- Ņem 200 litru tilpuma mucu un trešdaļu piepilda ar nātrēm, kuras pirms tam sakapātas smalkāk.
- Pielej ūdeni līdz mucas augšai un atstāj raudzēt. Lai rūgšanas procesi ritētu raitāk, trauku ar topošo vircu novieto siltumā, piemēram, siltumnīcā vai tādā dārza vietā, kur mucu vismaz daļu dienas apspīd saule.
- Apmēram nedēļu vai pusotras šķidrums rūgst, un tas ir gan saožams, gan labi redzams – rūgšanas procesā šķidrumā rodas burbulīši. Kad rūgšana beigusies, zāļu masa ir pārvērtusies tādā kā tumšzaļā putrā, un tad vēl ir jānogaida, lai rūgšanas process beidzas.
- Rūgšanas laikā ir svarīgi trauku nosegt ar vāku, lai pārlieku neizplatītos rūgšanas smaka un traukā nesakristu kukaiņi un citas nepiederošas būtnes. Bet! Vākam jābūt pietiekami vaļīgam, jo rūgšanas procesā izdalās dažādas gāzes, kas vēlas tikt brīvībā, nevis radīt spiedienu hermētiski noslēgtā traukā.
Kā lietot?
Virca jālieto uzmanīgi, kā jau visi koncentrēti mēslojumi. Vārīgākiem augiem tā var būt par stipru, tāpēc pamatlikumi lietošanā ir: atšķaidīt ar ūdeni un nelaistīt ar vircu karstā laikā, lai izvairītos no augu apdedzināšanas.
- Laistīšanai uz saknēm. Tā kā virca ir pašdarināts šķidrums, kurā var atšķirties ieliktie augi un arī to brieduma pakāpe, nav precīzas receptes visiem gadījumiem. Tomēr tradicionāli pieņemts, ka gatavo vircu pirms lietošanas atšķaida ar ūdeni attiecībās 1:2, 1:3 vai jutīgākiem augiem vēl vairāk. Ar zāļu vircu laista augus reizi nedēļā apmēram līdz Jāņiem.
- Miglošanai uz lapām (der pret kaitēkļiem!). Ja vēlas vircu izmantot kaitēkļu apkarošanai, piemēram, siltumnīcā, tā jāatšķaida ar ūdeni attiecībā 1:10. Vizbuļu saimniece savā saimniecībā secinājusi, ka šim nolūkam vislabāk der īsā raudzēšanas versija – proti, nātrēm ļauj mērcēties ūdenī tikai 24 stundas, tad šķidrumu izkāš un smidzina siltumnīcā uz tomātu lapu apakšpusēm (tur kaitēkļi dzīvojas visbiežāk).
Kas te tik nelāgi ož?!
Tiesa kas tiesa – vircai piemīt diezgan specifisks aromāts, taču labā ziņa ir tā, ka tā kārtīgi virca smird tikai rūgšanas periodā. Kad rūgšanas process beidzies, atkal var uzelpot!
Lai pēc iespējas izvairītos no smakas, rūpīgi jāizmeklē vieta, kur vircas trauks dārzā stāvēs. Protams, vislabāk kaut kur maliņā, vēlams, vējainā vietā, bet ne tādā, kur vējš smaku regulāri nesīs uz atpūtas terases pusi… Turklāt, kā jau ar visām smakām, arī ar šo jāievēro padoms – nevajag vircas trauku lieki kustināt, tad arī mazāk odīs.
Laistīšanu ar vircu labāk ieplānot vakarpusē, lai no rīta gaiss atkal būtu patīkams.
Kad virca norūgusi, tā savas barības vielas saglabā pietiekami ilgi – var lietot nesteidzoties.
Pamēģini Laimas Hercbergas sīpolu vircu!
Ja nebaida visai baismīgā smaka, pret kaitēkļiem labi palīdz smidzināšana ar sīpolu vircu. Ņem sīpolus (der gan tikai bumbuļi, gan ar visiem lokiem) sakapā, liek traukā, pielej ūdeni un ļauj norūgt (rūgst ilgāk nekā zāļu virca). Tad izkāš, atšķaida un ar miglotāju smidzina zem lapām.
