• Holandes skaistākie dārzi ar Ansi Birznieku

    Dārzs
    Gunta Šenberga
    Gunta Šenberga
    29. decembris, 2019
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: no Anša Birznieka personiskā arhīva
    Foto: no Anša Birznieka personiskā arhīva
    Dārznieks un uzņēmuma Galantus saimnieks ANSIS BIRZNIEKS ar kolēģiem vasarā apceļoja Holandes skaistākos dārzus. Ziemā viņš arī IEVAS Dārza lasītājiem rādīs un stāstīs, par ko tur sajūsminājušies un ko arī mums noderīgu iemācījušies.

    JAKOBSTUIN: Jakobsteina – Jāpa aizkulišu dārzs

     

    Īpašais šajā dārzā

    Ziemciešu un graudzāļu stādījumi, kas nedaudz papildināti ar vasaras puķēm, izkārtoti kā teātra kulises – aiz katras no tām paveras citāds skats, kuru var baudīt, sēžot daudzās atpūtas vietās.

     

    Kas ir Dutch Wave?

    Dutch Wave – Holandes vilnis jeb holandiešu dārzu izpratnes stils, kam raksturīgi bagātīgi, bet pietiekami viegli kopjami ziemciešu un graudzāļu stādījumi. Stila aizsākumi meklējami 20. gadsimta sākumā Vācijā, bet īsteni aizrautīgi to izkopuši holandieši – ainavu un dārzu arhitekte Mīna Reisa (Mien Ruys, 1904–1999) un Pīts Audolfs (Piet Oudolf, 1944), kura projektētie dārzi sajūsmina cilvēkus ne tikai Holandē, bet visā pasaulē – Vācijā, Lielbritānijā, Zviedrijā, ASV un citur. Lai gan Dutch Wave dārzi ir cilvēku roku veidoti, rūpīgi plānoti, stādīti un organizēti, nereti tie izskatās ļoti dabiski – kā ziedoša puķu pļava.

     

    Iespēja apskatīt

    Dārzs apmeklētājiem atvērts no jūlija līdz septembrim ceturtdienās no pulksten 11 līdz 17. Ieejas maksa vienam cilvēkam – 3,50 eiro. Ekskursijas – vismaz desmit cilvēku grupām jāpiesaka iepriekš, maksa par ekskursiju (ar tēju vai kafiju) – 5 eiro no cilvēka.

    Mājaslapa: www.decoulisse.nl

     

    Jakobstuin jeb, tulkojot no holandiešu valodas, Jēkaba dārzs atrodas Holandes ziemeļos, pārdesmit kilometru uz rietumiem no Groningenas. Dārzs nosaukumu ieguvis no saimnieka vārda. Pirms pievērsties dārzu mākslai, saimnieks Jakobs jeb Jāps de Vrīss (Jaap de Vries), dzīvojis pilsētā un strādājis teātrī par dekoratoru. Kad teātra posmu karjerā beidzis, nopircis lauku īpašumu un iekārtojis tur B&B (Bed and Breakfest) – naktsmājas ceļotājiem ar gultu un brokastīm. Un iepriekšējās dzīves piemiņai nosaucis to par De Coulisse – Aiz kulisēm.

    Pie mājas bijusi 3000 kvadrātmetru liela taisnstūrveida pļaviņa. Pļāva to vienu gadu, otru, bet tas šķita kaut kā bezjēdzīgi. Tad Jāpa rokās nonācis dārzu žurnāls, kur rakstīts par Dutch Wave kustību. Pēc tam viņš sapirkās un izstudēja grāmatas par šo tēmu, sēdās mašīnā un iepazina dārzus klātienē.

    Holandiešu dārzu kultūra balstās uz izpratni, ka bauda ir atrasties dārzā, pastaigāties, atklājot arvien jaunus un jaunus stūrīšus – katru citādu. Pie mums vēl daudzos dārzos saglabājies septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados liktais pamats: dārzu stāda pa teritorijas perimetru gar sētu, un tas ir pilnībā pārskatāms – ienākot pa vārtiem, izejot uz terases vai paskatoties pa logu. Tas nevedina cilvēku iet dārzā kaut ko atklāt. Turpretī Jāpa, bijušā teātra dekoratora, dārzā, ir daudz visādu stūrīšu, kurus izpētīt un apskatīt. Ja paiet dažus metrus uz vienu vai otru pusi, skats jau ir pavisam cits. Un tas ir pats jaukākais. Saimnieks dārzā darbojas no visas sirds. Tas ir viņa hobijs un kaislība. Dārzs ir tikai septiņus gadus vecs. Tas pierāda, cik īsā laikā ziemciešu dārzs jau ir gatavs un baudāms, un var kļūt pat slavens. Jo pēdējos gados ciemiņi arī no ārzemēm brauc pie Jāpa nevis vienkārši pārnakšņot, bet izvēlas šo vietu tieši tāpēc, ka tajā ir dārzs – tas jau ir kļuvis par dārza tūrisma mērķi. Sevišķi jūlijā, augustā un septembrī, kad dārzs ir pilnziedā, naktsmājas jārezervē jau vairākus mēnešus iepriekš.

     

    Ierīkojis un kopj pats saimnieks

    • Celiņi iezīmēti ar pļaujmašīnu. Dārza plānošana un dizains sākās… ar pļaujmašīnu. Kad zāle pļaviņā nedaudz paaugās, tajā izpļāva centrālo taku uz māju un šķērsām tai mazākas pastaigu takas. Pirmais variants īsti nepatika, tāpēc, kad zāle atauga, takas izpļāva citur. Un tā – līdz beidzot saimnieks bija apmierināts. Neviena no takām un dobēm starp tām nav gluži taisna, bet gan ar visādiem noslēpumainiem ielokiem un līkumiem.
    • Lai iznāktu lētāk, saimnieks pirka nedaudz stādu – pa trim vai pieciem – un pavairoja tos pats. Pēc gada jau lielāko daļu ziemciešu varēja dalīt divās daļās, pēc diviem gadiem – četrās un tā tālāk. Tā pāris gados sastādīts viss dārzs.
    • Dārza kopšanai sezonā Jāps tērē aptuveni divas stundas dienā, ieskaitot ravēšanu. Turklāt jāņem vērā, ka viņš pa dārzu ņemas pat vairāk nekā Dutch Wave dārzā būtu nepieciešams. Starp ziemcietēm un graudzālēm šur un tur kā akcentus stāda arī vasaras puķes un neļauj ieaugt nezālēm. Parasti ziemciešu dārzā, ja tas ir labi un pareizi ierīkots, ziemciešu ir tik daudz, ka nezālēm grūti caur tām izspraukties. Un, pat ja kāda izlien, ir grūti saprast, ka tā ir nezāle un nevietā.
    • Saimnieks gandrīz katru dienu fotografē dārzu un vienu bildi publicē feisbukā, un arī cilvēki no malas var vērot, kā dārzs mainās gadalaikos. Reizēm fotografē sešos no rīta, citreiz astoņos vakarā, kad līst lietus, kad spīd saule, kad dārzu sedz sarma un ietin migla… Vērojot un fotografējot dārzu, nepārtraukti rodas idejas, ko darīt citādi un labāk, pārkārtot, pārstādīt: «Skaties! Liekas, ka sarkano brūnvālīšu (Sanguisorba) gar galveno taku uz māju jau ir mazliet par daudz. Ja pieliec galvu un skatās no zemāka skatpunkta, redz tikai sarkano krāsu. Skaidrs, ka pavasarī jādala un jāpārstāda citur.»

     

    Idejas, ko aizņemties

    • Starp ziemcietēm jāstāda sīpolpuķes. Ziemciešu dārza kritiskais brīdis ir pavasaris, jo lielākā daļa no tām virs zemes parādās, sāk augt, veidot dekoratīvus cerus diezgan vēlu – maijā un jūnijā –, bet uzzied vēl vēlāk. Jo sevišķi lēnīgas ir graudzāles. Tāpēc labā dārzā starp ziemcietēm un graudzālēm jāstāda arī augi, kas agri uzzied, bet pēc ziedēšanas pazūd līdz ar lapām. Ļoti noderīgas šajā ziņā ir pavasara sīpolpuķes – krokusi, sniegpulkstenītes, tulpes un citas.
      • Dārzā ir daudz sēdvietu, kas vedina atpūsties un baudīt. Varbūt tajās neviens neapsēžas pat gadu. Tomēr, ja vieta, kur apsēsties ir, visticamāk, ka tu tajā arī apsēdīsies – iedzersi kafiju, palasīsi grāmatu, paskatīsies zvaigznēs, ieklausīsies putnu balsīs vai piepilsētas dunā. Taču, ja šādas vietas nav, tad uz dārzu pat neaiziesi, ja tur nekas nav jāpļauj vai jāravē, un paša radīto skaistumu neizbaudīsi.
        • Prasme norobežoties. Tā kā Holandē zeme ir dārga un tās ir maz, ļoti noder prasme vienkāršā, asprātīgā veidā norobežoties, piemēram, no kaimiņa kukurūzas lauka, kas sākas turpat līdzās tavam dārzam un šķūnītim.
          • Taupīga, cieņas pilna attieksme pret lietām. Nevajag baidīties no tā, ka krēsls ir nosūbējis vai sarūsējis – varbūt tas palicis no vectēva. Arī galdiņš nav pirkts veikalā par divsimt eiro, bet paša saskrūvēts no veciem terases dēļiem, kas palikuši pāri. Un uz galda – skārda vanniņa, kādu arī mēs itin labi pazīstam. Arī izzāģētos krūmu zarus var nevis sadedzināt, bet salikt no tiem nosacītu psiholoģisku žogu, kas kalpos pāris gadu.

           

          Augi

          Šādam ziemciešu dārzam ir piemēroti augi, kas ir pietiekami izturīgi, lai augtu diezgan nežēlīgas konkurences apstākļos, jo stādījums ir visai blīvs, tāpēc tie nereti ir radniecīgi mūsu pļavu augiem – zeltslotiņas, sūrenes, pēterpogas, vējmietiņi, krastkaņepes, graudzāles uz daudzi citi. Tomēr tie arī nedrīkst būt agresīvi, patvaļīgi izsēties un pamest sev ierādīto vietu. Vēlams, lai tie izskatītos glīti arī pēc noziedēšanas, lai varētu palikt dārzā arī pa ziemu un tiktu nogriezti tikai martā, kad no zemes jau sāk spraukties sīpolpuķes. Tāpēc tās nav vienkāršas pļavu puķes, bet speciāli audzētas šķirnes. Stāda arī tradicionālas dobju puķes – flokšus, ziemasteres, brūnactiņas, astilbes un citas, taču parasti tām ziedi ir mazāki, nekā ierasts. Protams, daudz kas atkarīgs arī no augšanas apstākļiem. Vislabākā šādam dārzam ir gaiša un saulaina vieta.

           

           

          Zeltslotiņas šķirne ar laima zaļiem pumpuriem un ziediem – augumā mazāka par to, kas pārņēmusi mūsu pļavas, pēc noziedēšanas nebrūnē un neizsējas.

           

          Stepju līga (Stipa) – tik smalka graudzāle kā mati. Latvijā lielākoties tā paliekot zaļa, tikai ļoti siltos gados septembrī nobriest tā kā Holandē augustā. Stepju līgai pa starpu iestādītās liatres izskatās fantastiski, jo neredz stublājus, tikai košās ziedu sveces.

           

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē