Rīga +9°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Kārdifas Universitātes un rotaļlietu ražotāju Mattel kopīgais pētījums ilga 18 mēnešus. Tā laikā cilvēku attīstības zinātnes centra vecākā lektore, doktore Sāra Gērsone kopā ar kolēģiem pielietoja neiroattēlu tehnoloģiju, lai gūtu pierādījumus par to, kādus ieguvumus rotaļas ar lellēm sniedz smadzeņu līmenī.
Pārbaudot smadzeņu aktivitāti 33 bērniem vecumā no 4 līdz 8 gadiem, kamēr viņi spēlējās ar vairākām lellēm, komanda atklāja, ka rotaļāšanās laikā bērniem aktivizējas deniņu daivas augšējā kroka (pSTS), smadzeņu reģions, ko saista ar sociālās informācijas apstrādi, piemēram, empātiju, arī brīžos, kad bērns spēlējas vienatnē. Šos ieguvumus, ko sniedz rotaļāšanās ar lellēm vienatnē vienlīdz lielā mērā novēroja gan zēniem, gan meitenēm.
Bērnu rotaļas sadalīja dažādos posmos, lai Kārdifas zinātnieku komanda varētu atsevišķi novērtēt smadzeņu aktivitāti, ko izraisa katrs rotaļāšanās veids:
- Spēlēšanās ar lellēm vienatnē;
- Spēlēšanās ar lellēm kopā ar citu personu (palīgu pētnieciskajā darbā);
- Spēļu spēlēšana planšetē vienatnē;
- Spēļu spēlēšana planšetē kopā ar citu personu (palīgu pētnieciskajā darbā).
Izmantoto leļļu vidū bija plašs leļļu un rotaļu komplektu klāsts. Pirms katrs bērns sāka spēlēties, visas lelles un komplektus novietoja sākumpozīcijā, lai nodrošinātu pieredzes konsekvenci. Planšetē tika spēlētas spēles, kas ļauj bērniem atvērti un radoši rotaļāties (nevis spēles, kas balstītas noteikumos, vai orientētas uz mērķi), lai nodrošinātu spēļu pieredzi, kas līdzīga rotaļām ar lellēm.
Pētījuma rezultāti parāda, ka, vienatnē spēlējoties ar lellēm, bērniem novērojama tikpat liela pSTS līmeņu aktivizācija kā spēlējoties ar citiem. Cits atklājums parādīja, ka, vienatnē spēlējot spēles planšetē, bērniem novērojama daudz mazāka pSTS aktivizācija, pat gadījumos, kad spēles ietvēra būtiskus radošos elementus.
Lai izprastu šo neirozinātnisko atklājumu atbilstību, rotaļlietu ražotāji Mattel neatkarīgi veica starptautisku izpēti, kurā aptaujāja vairāk nekā 15 000 bērnu vecākus 22 valstīs. Rezultāti parādīja, ka:
- 91% vecāku uzsvēra empātiju kā svarīgu sociālo prasmi, kas palīdz viņu bērnam attīstīties,
- Tikai 26% apzinājās, ka rotaļas ar lellēm varētu palīdzēt bērniem attīstīt šīs prasmes.
- Vairāk nekā divas trešdaļas (70%) norādīja, ka raizējas par to, kā šī izolācija varētu ietekmēt viņu bērnu un kā viņu bērns mijiedarbojas ar citiem.
- 74% vecāku vairāk mudinātu bērnu spēlēties ar rotaļlietu, ja zinātu, ka ir pierādīta tās spēja attīstīt bērnā sociālās un emocionālās prasmes, piemēram, empātiju.
“Kārdifas Universitātes un Barbie jaunākie zinātniskie atklājumi ir pārsteidzoši un tik atbilstoši laikam, kurā dzīvojam, ņemot vērā ierobežoto sociālo mijiedarbību, ko mūsu bērni piedzīvo. Ir pierādīts, ka bērniem, kuri agrīnā vecumā attīsta empātiju un sociālās prasmes, ir labākas atzīmes, viņi ilgāk paliek skolā un kopumā izdara veselīgākas izvēles. Empātiski bērni arī vairāk iestāsies par un aizstāvēs bērnus, kuriem tiek darīts pāri un centīsies iesaistīties un atrisināt konfliktu. Izpratne par to, ka bērni var attīstīt šīs prasmes, rotaļājoties ar lellēm ir vērā ņemams un noderīgs palīglīdzeklis vecākiem,” uzsver Mattel pārstāve Mišele Borba.
Pētījuma rezultātus publicēti izdevumā Frontiers in Human Neuroscience ar nosaukumu Neirozinātne parāda ieguvumus, ko sniedz rotaļas ar lellēm. Atzīstot, ka šis pētījums ir pirmais solis pretim izpratnei par rotaļāšanās ar lellēm pozitīvo ietekmi, un sākotnējos rezultātus nepieciešams papildināt ar turpmākiem pētījumiem, doktore Sāra Gērsone un Kārdifas Universitātes komanda sadarbībā ar Mattel ir apņēmušies turpināt neirozinātnes pētījumus 2021. gadā.
