Līdzšinējo 119 pašvaldību vietā 36 — valdība dod zaļo gaismu teritoriālās reformas turpināšanai

Neraugoties uz vairāku pašvaldību izteiktajiem iebildumiem, valdība otrdien pēc dažu stundu ilgām diskusijām atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvājumu līdzšinējo 119 vietvaru vietā izveidot 36 pašvaldības un ļāva ministrijai turpināt nepieciešamos darbus administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai.
Reģioni
Ziņu aģentūra LETA
17. septembris

Drukāt

Saglabāt

Foto: LETA

Neskatoties uz Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) iebildumiem, valdība akceptēja ministrijas konceptuālo ziņojumu «Par administratīvi teritoriālo iedalījumu» un tajā iekļauto risinājumu, kas paredz izveidot 36 pašvaldības, nosakot VARAM par atbildīgo šī ziņojuma īstenošanā.

Vienlaikus ministrijai uzdots sagatavot un līdz šī gada 21.novembrim iesniegt valdībā likumprojektu par administratīvi teritoriālo iedalījumu. Saskaņā ar Saeimas lēmumu likumprojekts izskatīšanai parlamentā jāiesniedz līdz 1.decembrim.

Diskusiju laikā virkne pašvaldību pārstāvju kritizēja VARAM izstrādāto informatīvo ziņojumu. Piemēram, Rūjienas novada pašvaldības un uzņēmēju pārstāvji kritizēja ideju pievienot Rūjienu Valkai, nevis Valmierai, ar ko Rūjienai esot ciešākas ekonomiskās attiecības. 

Iecavas novada domes pārstāvis pauda kritiku, ka Iecava tiks pievienota Bauskas novadam, kas neesot tik ekonomiski attīstīts kā Iecava.

Priekules novada domes pārstāve aicināja nepievienot novadu Liepājai, bet dot apvienošanās procesam pārejas periodu, ņemot vērā Liepājas un pārējo novadu atšķirīgo infrastruktūru.

LPS pārstāvis Māris Pūķis pauda, ka ministrijas sagatavotais risinājums ir neapmierinošs, jo tajā nav skaidrots iedzīvotāju viedoklis par reformu. Tāpat tiekot ignorēti iedzīvotājiem svarīgi jautājumi, piemēram, par skolām, bērnudārziem, sabiedrisko transportu, tāpat nav paredzēti mehānismi, kas šos jautājumus risina.

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) uzsvēra, ka gadījumā, ja šī valdība nesāks administratīvi teritoriālo reformu tagad, tad tā tiks atlikta vēl uz 20 gadiem. Ministrs aicināja «nemuļļāties», bet sākt reformu, savukārt pašvaldības tiek aicinātas nākt klajā ar ierosinājumiem, ko tās varētu uzlabot savā darbā jaunās reformas ietvaros.

Premjers Krišjānis Kariņš (JV) pateicās pašvaldību lietu ministram Jurim Pūcem (AP) par sagatavoto ziņojumu, jo tas neesot bijis vienkāršs uzdevums.

Savukārt Pūce pateicās visiem partneriem, kas piedalījušies reformas izstrādes procesā. Viņš uzsvēra, ka administratīvi teritoriālās reformas izstrādes process bijis atvērts – uzklausīti visi argumenti un redzējumi, kā arī atbildēts uz visiem jautājumiem.

Ministrs arī informēja, ka mēneša laikā plānots izstrādāt administratīvi teritoriālās reformas likumprojektu.

Pēc Pūces paustā, konceptuālā ziņojuma apstiprināšana ir nozīmīgs apliecinājums, ka ministrija ar augstu atbildību pildījusi valdības un Saeimas doto uzdevumu un piedāvājusi tādu administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli, kur visas pašvaldības arī pēc desmit gadiem spēs pildīt savas funkcijas. 

«Esam konsultējušies ar pašvaldībām, sabiedrību un sociālajiem partneriem. Esam ņēmuši vērā argumentētus ierosinājumus un datus, lai izveidotu tādu teritoriālā iedalījuma modeli, kas mazinās šobrīd pastāvošo nevienlīdzību pašvaldību starpā, turklāt pašvaldībām būs kapacitāte īstenot projektus, kas vērsti uz attīstību, piedāvājot labākus pašvaldību pakalpojumus Latvijas iedzīvotājiem. Mēs raugāmies ilgtermiņā un reforma ir Latvijas iespēja,» sacīja ministrs.

VARAM atgādina, ka patlaban 59 no 119 pašvaldībām neatbilst likumā «Par pašvaldībām» noteiktajiem kritērijiem un prasībām.

Ministrija norāda, ka, neraugoties uz iedzīvotāju skaitu, funkcijas visām pašvaldībām ir vienādas, taču daudzas mazās pašvaldības nespēj izpildīt visas likumos noteiktās funkcijas un līdz ar to nevienlīdzība pašvaldību starpā turpina pieaugt. Proti, administratīvās izmaksas vien pašvaldībās svārstās no 50 līdz 200 eiro uz vienu iedzīvotāju un tikai 28 pašvaldībās tās ir mazāk nekā 7% no pašvaldības budžeta. 

104 no 119 pašvaldībām saņem dotācijas no pašvaldību izlīdzināšanas fonda un tikai 57 pašvaldības spēj nodrošināt ar darbavietām vairāk nekā 40% tās darbspējas vecuma iedzīvotāju, aplēsusi ministrija.

Plānots, ka, īstenojot administratīvi teritoriālo reformu, šī nevienlīdzība tiktu mazināta un uzlabotos iedzīvotāju pieejamība pakalpojumiem, kā arī pašvaldību kapacitāte piesaistīt investīcijas infrastruktūras un uzņēmējdarbības attīstībai.

VARAM uzsver, ka jaunā administratīvā modeļa izveide notikusi, gan izvērtējot iedzīvotāju skaita dinamiku, mobilitātes un pakalpojumu izmantošanas paradumus, gan arī saņemot datos balstītus priekšlikumus pēc konsultācijām ar pašvaldībām. Saņemtie priekšlikumi, kas bija atbilstoši apstiprinātajiem uzdevuma kritērijiem, tika ņemti vērā konceptuālā ziņojuma izstrādē, norāda ministrijā.

No maija līdz augusta sākumam Pūce kopā ar piesaistītajiem ekspertiem ticies ar deputātiem no 114 pašvaldībām, pēc tām notikušas vēl aptuveni 50 tikšanās ar vietējām kopienām, iedzīvotājiem, uzņēmēju organizācijām, citām nevalstiskajām organizācijām un sociālajiem partneriem, skaidro VARAM.

Vienlaikus ministrija turpina arī sabiedrības informēšanas un līdzdalības pasākumus. Tikšanās ar iedzīvotājiem turpināsies līdz nākamā gada maijam visā Latvijā, lai skaidrotu pašvaldību reformu un uzklausītu viedokļus.

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs