Rīga +21°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Kas ir šie cilvēki?
Tik tiešām – daži savu profesiju nav mainījuši kopš padomju laikiem, vienam otram kabatzaglim jau ir pāri 70. Ja cilvēks pusi mūža ar to nodarbojies un pensijas nav, tad viņš joprojām staigā pa Rīgas centrāltirgu šurpu turpu un, ieraugot kādu vecmāmiņu vai jauno māmiņu, kurai maks nevērīgi ielikts somā, liek lietā savas prasmes. Tiesa, tādu ir maz, varbūt kādi pieci, un policijas redzeslokā viņi nonāk reti.
Gados jaunāki kabatzagļi ir vecumā ap 20 un 30 gadiem – viņi lielākoties ir narkomāni un ar šo rūpalu nodarbojas, lai iegūtu naudu heroīnam.
Darbojas arī organizētas kabatzagļu grupas, pārsvarā tie ir cilvēki ap 30 un 40 gadiem, kas meklē turīgus klientus. Kaut kādā veidā viņi iegūst informāciju, kuram cilvēkam pastāvīgi kabatā ir tūkstoš un vairāk eiro. Viņi vēro, kurš staigā pa restorāniem un diezgan nevērīgi izturas pret savu maku, apsēžas pie galda, bet maku atstāj jakas kabatā. Un tad, kamēr cilvēks pusdieno vai vakariņo, maks tiek no kabatas izvilkts. Un tad ir vēl viena grupa – romu tautības cilvēki, kas regulāri ar to nodarbojas un no tā pārtiek.
Citi lasa
Kabatzagļi pārsvarā zog makus, retāk mobilos telefonus, jo tie vairs neskaitās luksusa prece, kā tas bija pirms 20 gadiem. Tagad mobilais telefons ir katram un to notirgot ir grūti. Vienīgie, kas vēl pieprasīti, ir – iPhone, kas tālāk aiziet detaļām.
Jāatzīst, ka kabatzagļi bijuši visos laikos – kopš parādījās nauda, parādījās arī tie, kas to mēģina nozagt. Kabatzādzību nodaļa Latvijā tika izveidota jau 1946. gadā, tātad – gandrīz uzreiz pēc Otrā pasaules kara beigām.
Padomju Savienības laikā kabatzaglis bija ļoti prestiža profesija. Cietumnieku aprindās autoritāte bija īsts zaglis, nevis laupītājs vai slepkava.
Kā strādā kabatzagļi?
Septembra beigās tunelī pretim Origo tika aizturēta romu tautības cilvēku grupa. Tajā darbojās novērotāji, kas stāv un skatās, vai netuvojas policijas darbinieki. Savukārt sievietes, kas zog, tunelī vaktēja, kad garām iet kāds mazāk piesardzīgs cilvēks. Vai nu ar mugursomu vai maku redzamā vietā. Viņas sāka sekot un, kad cilvēks kāpa augšup pa trepēm, maku izvilka. Policija viņus aizturēja nozieguma brīdī.
«Mēs savus kabatzagļus lielākoties zinām – mums ir kartotēka ar tiem, kas regulāri ar to nodarbojas. Taču mūsu darba taktiku gan negribētos atklāt. Varu pateikt vien to, ka mēs zinām, kas notiek pilsētas tunelī un kā zagļi tur darbojas,» stāsta Valsts policijas pārstāvis Ēriks Locs. «Maks ir jāsargā. Ir jāpadomā, kur likt maku un kā uzmanīt savu somu. Ja cilvēks somu tur priekšā, neviens kabatzaglis klāt nenāks. Standarta situācijās viņi meklē upurus, kuri paši – tā teikt – atļauj sevi apzagt.
Ja maku tur džinsu kabatā vai soma ir vaļā un maks virspusē, kabatzaglim tas ir viegls mērķis.
Agrāk pat bija tādi, kas maku varēja izvilkt no krekla krūšu kabatas. Tagad sen tādi nav manīti,» stāsta Valsts policijas pārstāvis Ēriks Locs.
Atklāti arī gadījumi, kur zagļi, lai tiktu pie kārotā, savus upurus bija noskatījuši pie lielveikaliem, kas atrodas ārpus Rīgas šoseju malā. Shēma darbojās šādi: cilvēks atbrauc uz lielveikalu, novieto stāvvietā auto un iet iepirkties. Un, kamēr iepērkas, pa to laiku viņa auto tiek pārdurta kreisā priekšējā riepa.
Cilvēks, neko nenojauzdams, iznāk no veikala, iesēžas auto un sāk braukt. Pēc pāris kilometriem jūt, ka kaut kas noticis ar automašīnas vadāmību. Kad apstājas, konstatē, ka kreisā priekšējā riepa ir mīksta. Pie stūres šādos gadījumos visbiežāk ir vīrietis, jo skaidrs, ka viņš notikušo pamanīs, kāps laukā no mašīnas un sāks darboties. Soma, kā likums, tiek atstāta auto salonā, bet durvis automašīnai arī paliek vaļā. Tikmēr no meža izskrien ļaundaris, klusām atver labajā pusē durvis, paņem somu un nozūd atpakaļ mežā.
Kad kabatzaglis izvelk maku un tajā ir skaidra nauda, tad tā tiek tūliņ pat no maka izņemta un maks izmests.
Citreiz pat kaut kur netālu miskastē vai krūmos. Kabatzagļi, kas regulāri nodarbojas ar kabatzādzībām, bankas kartes neņem, – viņi tam ir gājuši cauri un zina, ka, izmantojot karti, viņus atradīs. Gadās, ka kāds nevis nozog, bet atrod maku ar karti un nolemj ar to aiziet uz veikalu. Lielākā daļā veikalu tomēr ir novērošanas kameras, un banka policijai paziņo, kurā vietā transakcija veikta.
Cik bieži nonākam garnadžu nagos?
Noskaidrot, cik daudz cilvēku cietuši no kabatzagļiem, nav iespējams. Ja cilvēkam makā nav bijusi liela summa, viņš par zādzību policijai, visticamāk, pat neziņo. Taču, ja nozog maku, kurā bijusi ID karte, autovadītāja apliecība un citi dokumenti, tie ir jāatjauno. Šādos gadījumos cilvēkam gribot negribot jāvēršas policijā un par zādzību jāziņo.
Citi tā arī saka – braucu 15. trolejbusā, kad izkāpu, soma bija vaļā. Bet ir arī tādi, kas paši nozaudē maku kāda cilvēciskā faktora dēļ un tikai paziņo, ka maks ir nozagts. Līdz ar to nav iespējams pateikt, cik daudz cilvēku reāli cieš no kabatzagļu uzbrukuma. Policija no Rīgas reģiona iedzīvotājiem saņem vidēji 100 iesniegumu gadā.
Uzmanot kabatzagļu iecienītās vietas, policija mēnesī aiztur vienu divus kabatzagļus, gadā atklājot līdz 20 kabatzādzībām. Tas nozīmē – policija bijusi klāt brīdī, kad zaglis velk no somas ārā maku.
«Pēdējos gados nav tādu gadījumu, ka paši cilvēku būtu kādu kabatzagli aizturējuši. Agrāk bija arī tā. Bet es nevienam to neieteiktu, jo aizturēt kabatzagli – tas ir mūsu darbs. Apkārtējie var pievērst zaglim uzmanību, pabrīdināt pašu cilvēku, ka viņu gatavojas apzagt vai jau apzog – kabatzagli tas nobiedēs,» iesaka Ēriks Locs. «Neviens nav pasargāts no kabatzagļiem – vienreiz gadā šauj arī tukša plinte. Pats galvenais, ka cilvēks paliek dzīvs un vesels un nolaupīts ir maks, nevis dzīvība.»
7 svarīgi jautājumi par kabatzagļiem
- Kuras vietas kabatzagļi Rīgā iecienījuši?
Pārsvarā tas ir Rīgas centrs – Centrālās dzelzceļa stacijas apkārtne, stacijas gājēju tuneļi, sabiedriskais transports. Jo īpaši jāuzmanās, iekāpjot sabiedriskajā transportā.
Vēl jāņem vērā, ka ir kabatzagļi, kas siro pa restorāniem, tāpēc savas mantas vienmēr ir jāpieskata un maku nevajadzētu atstāt kopā ar mēteli karājamies uz pakaramā. - Vai ir jāziņo policijai, ka no somas vai kabatas izvilkts maks?
Visbiežāk cilvēks to, ka somā nav maka, pamana tikai pēc laika. Tad nav vērts zvanīt policijai, bet ir jādodas uz Valsts policijas tuvāko iecirkni un jāraksta iesniegums. Tas ir jādara arī gadījumos, kad līdz ar maku tiek nozaudēti dokumenti. - Kas jāievēro, lai nekļūtu par upuri garnadžiem?
Sabiedriskās vietās jābūt īpaši piesardzīgiem, maks un citas vērtīgas lietas ir jāglabā somas iekškabatās, nevis ārkabatās. Tāpat maku nevajadzētu turēt mugursomā. Rokas un plecu somas ir jānēsā priekšpusē un pēc iespējas jāpietur ar roku. Jo īpaši, iekāpjot sabiedriskajā transportā vai ejot cauri tunelim. Maku noteikti nevajadzētu likt arī apģērba ārkabatās. - Kas visbiežāk cieš no kabatzagļiem?
Tūrisma sezonā tie noteikti ir tūristi, jo īpaši seniori no Itālijas un Vācijas. Saistībā ar Covid-19 šovasar Latvijā vairāk ciemojās cilvēki no Igaunijas un Lietuvas, un daudzi no viņiem kļuva par mērķi kabatzagļiem. Taču kabatzagļi vienmēr vēro, cik uzmanīgs un piesardzīgs ir cilvēks, – neuzmanīgākie tad arī kļūst par upuriem. Apzog gan jaunākus cilvēkus, jo īpaši, ja maks ir ielikts bikšu aizmugurējā kabatā, gan arī seniorus. - Kādu sodu saņem kabatzaglis?
Sods ir atkarīgs no zaudējuma apmēra. Ja nozagts naudas maks, kurā bijuši daži desmiti eiro, tiek piemērots Krimināllikuma pants par zādzību nelielā apmērā, un tas paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai arī īslaicīgu brīvības atņemšanu, piespiedu darbu vai naudas sodu. Ja nodarījums ir lielāks, tiek uzsākts kriminālprocess par zādzību, un tad sods var būt brīvības atņemšana uz laiku līdz diviem gadiem.
Daudziem tas ir dzīvesveids, un viņi tiek notverti un sodīti atkārtoti. - Vai ir kādas pazīmes, pēc kurām var saprast, ka brauc vienā trolejbusā ar kabatzagli?
Piemēram, vasarā kabatzagļus var atšķirt pēc tā, ka ir silts laiks, bet cilvēkam – jaka, kurā viņš var paslēpt guvumu. Parasti cilvēki, braucot sabiedriskajā transportā, ir ieslīguši savās domās vai savos telefonos, klausās kaut ko austiņās vai lasa grāmatu. Savukārt kabatzagļi diezgan intensīvi skatās uz cilvēkiem, skatās uz somiņām, vēro. - Ko darīt, ja es redzu, ka manā acu priekšā tiek apzagts cilvēks?
Policija neiesaka censties aizturēt zagli saviem spēkiem, taču aicina tomēr vienaldzīgi nenoskatīties. Ja kāds redz, ka cilvēks ir iebāzis roku otra somā vai kabatā, būtu vēlams tam pievērst uzmanību, skaļi komentējot notiekošo ar domu, lai upuris to pamana. Un tad gan nekavējoties jāzvana policijai pa tālruni 110.
