Rīga +2°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
11
-
0
-
1
-
14
-
0
-
0
-
0
-
Tā ir vieta, uz kuru, ja vajadzētu, es pārnāktu kājām
Tagad Maija ir liepājniece. Un arī te – viss ir viens un viens ir viss. Jo Maija ir Liepāja. Un Liepāja ir Maija. Nesaraujami un neatdalāmi. Liepājā pirmo reizi Maija nokļuva bērnībā, kad ģimene brauca atpūsties pie jūras. Jau toreiz mazajai meitenei licies, ka Liepāja ir tāda izredzēta vieta.
Kad studijas Rīgā nevainagojas ar cerēto, kādā brīdī sev tiek uzdots svarīgais jautājums: ko un kā tālāk? Maijai nāk nešaubīga apjausma – uz Liepāju.
Pēc studiju mēģinājuma Liepājā Maija uz kādu laiku atkal atstāj pilsētu, līdz kādu dienu kopā ar mazo dēlēnu atgriežas te uz palikšanu. Par tālaika izvēli un ticēšanu tieši šai izvēlei Maija saka: «Bez nojausmas, ko šeit iesāksim, bet bija pārliecība, ka šī ir tā vieta, kura ir ne tikai ir fizisks lielums – vieta, bet kas daudz vairāk. Kādam ir jāierauga Roma, man tā bija Liepāja. Un kopš tā laika – esmu liepājniece. Un šo vietu turpinoši uztveru kā dzīvu būtni. Ar Liepāju esmu piedzīvojusi visu attiecību spektru, dažādas kaislības, un šobrīd nonākusi tādās brīnumainās beznosacījuma mīlestības attiecībās.»
Par to liecina visa turpmākā Maijas darbība, arī vērienīgais koncertuzvedums Es esmu Liepāja 2015. gadā. Un tas ir tikai viens no Maijas kā režisores veikumiem, kurus jaunajā meitenē atvēra režisors no Bulgārijas Georgs Vrabčevs, kad Maija studēja Latvijas Kultūras darbinieku tehnikumā.
Maijas vadīto notikumu skaitā ir arī studentu teātris Rikošets gandrīz desmit gadu garumā. Tiek veidotas izrādes, kuru dramaturģija nav atrodama nevienā grāmatā. Izrāžu pamatam Maija pati veido stāstus, kurus teātra trupa stāsta, visbiežāk neizmantojot tekstus. Mūzika, ritms, etīdes un ķermeņa valoda ir tie izteiksmes līdzekļi, ar kuriem Rikošeta dalībnieki runā par sev svarīgo.
Maija, atceroties laikus, kad vadīja studentu teātri, stāsta: «Tā bija iespēja paņemt ģitāru un parādīt teātrim savas un citu autoru dziesmas, kuras neskan iekš radio un televīzijas. Cilvēki, kas apgalvoja, ka tiem nav muzikālās dzirdes vai balss, – ieskanējās tā, ka vienā brīdī attapāmies – mūs aicina koncertēt –, un tā mēs iekusām arī Latvijas dziesminieku pasaulē.»
Intervijas turpinājums:
