Rīga +2°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Savukārt daļā par AS Tīrīga pieteikumu tiesvedība izbeigta, tiesai atzīstot, ka Tīrīga nebija subjektīvo tiesību iesniegt šādu pieteikumu par KP lēmuma atcelšanu, jo tā nav lēmuma adresāte.
Apgabaltiesa secinājusi, ka pašvaldība un SIA Getliņi EKO atrodas dominējošā stāvoklī konkrētajā tirgū. Turklāt uzņēmums atrodas arī dominējošā stāvoklī atkritumu apglabāšanas tirgū Rīgas un Pierīgas reģionā.
Tiesa piekrita KP secinājumiem, ka Tīrīgas spēja pārņemt visu klientu atkritumu savākšanas un pārvadāšanas tirgū panākta, pašvaldībai un Getliņi EKO izmantojot likumā noteiktās funkcijas konkurenci izslēdzošā veidā.
Apgabaltiesa arī atzina par pareiziem KP secinājumus, ka pašvaldības un Getliņi EKO darbības ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm nešķiroto un dalīto sadzīves atkritumu savākšanas un pārvadāšanas tirgū, aptverot būtisku Latvijas un Eiropas Savienības iekšējā tirgus daļu. Tādējādi uz lietu ir attiecināms Līguma par Eiropas Savienības (ES) darbību 102.pantā paredzētais dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizliegums.
Apgabaltiesa lietā noskaidrotajos apstākļos piekrita KP, ka lietā iespējamais ES konkurences tiesību pārkāpums, tā neizbeigšanas gadījumā, radīs būtisku un neatgriezenisku kaitējumu konkurencei. Proti, Tīrīga uzsāka klientu līgumu pārslēgšanu mēneša laikā no Koncesijas līguma noslēgšanas brīža, bet faktisko darbību plānoja uzsākt no 2019.gada 15.septembra.
Tiesā skaidroja, ka, uzsākot līgumu pārslēgšanu, tiek uzsākts process, kura rezultātā šobrīd tirgū esošie tirgus dalībnieki būs spiesti pamest konkrēto tirgu pašvaldības un Getliņi EKO rīcības rezultātā, turklāt šāda situācija saglabāsies uz vismaz turpmākajiem 20 gadiem, liedzot iespēju jauniem tirgus dalībniekiem ienākt šajā tirgū. Šāda dominējošā stāvokļa izveide tirgū, kurā līdz tam ir pastāvējuši konkurences apstākļi, ir būtiskas tirgus struktūras ietekmēšana, pilnībā likvidējot jebkādu konkurenci konkrētajā tirgū.
Tādējādi iespējamā pārkāpuma neizbeigšanas rezultātā radīsies būtisks un neatgriezenisks kaitējums konkurencei, kas prasa pagaidu noregulējuma piemērošanu.
Tiesā arī piebilda, ka no lietas materiāliem ir redzams, ka KP jau 2017.gada 14.februārī, 17.martā un 28.aprīlī vērsās pie pašvaldības ar vēstulēm un sniedza viedokli, ka pastāv pamatotas bažas par plānotajā publiskās un privātās partnerības līgumā paredzēto tā termiņu, kā arī izvēli veidot kopsabiedrību ar tikai vienu atkritumu apsaimniekotāju, veidojot tikai vienu atkritumu apsaimniekošanas zonu, kā rezultātā sadzīves atkritumu apsaimniekošanas tirgus Rīgā tiks uz 20 gadiem slēgts konkurencei. KP šajās vēstulē lūdza pašvaldību pirms plānotās publiskās un privātās partnerības tālākas virzības rūpīgi izvērtēt pieņemamā lēmuma iespējamo ietekmi uz konkurenci, tirgu un patērētājiem ilgtermiņā.
Pašvaldība minētās vēstules nav ņēmusi vērā, kaut varēja atbilstoši padomes norādītajiem apstākļiem apsvērt citu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas modeli.
Lēmums nav pārsūdzams un tas stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi.
Tikmēr Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) paziņojusi, ka ir sagatavojusi grozījumus Atkritumu apsaimniekošanas likumā, kas paredz, ka Rīgas domei atkritumu apsaimniekošana būs jānodrošina vairākās zonās, aģentūru LETA informēja ministrijā.
Valdības izsludinātā ārkārtas situācija ilgs ne ilgāk kā līdz 11.decembrim un, lai Rīgā nodrošinātu sadzīves atkritumu savākšanas pakalpojumu nepārtrauktību, VARAM izstrādātie grozījumi paredz pienākumu pašvaldībai ne ilgāk kā sešu mēnešu laikā pēc ārkārtējās situācijas termiņa beigām nodrošināt Rīgas administratīvās teritorijas dalījumu vairākās zonās, kā arī atkritumu apsaimniekotāju izvēli katrā no zonām un līgumu noslēgšanu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu.
Savukārt iedzīvotājiem līdz ārkārtējās situācijas termiņa beigām – 11.decembrim – ir jānoslēdz līgums ar pašreizējo atkritumu apsaimniekotāju.
Kā aģentūrai LETA skaidroja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP), izstrādātie grozījumi otrdien tiks izsūtīti saskaņošanai iesaistītajām pusēm un tie varētu tikt pieņemti aptuveni trīs nedēļu laikā.
Pēc Pūces teiktā, pēc grozījumu pieņemšanas visiem Rīgas iedzīvotājiem būs jāpārslēdz līgumi ar pašreizējiem atkritumu apsaimniekotājiem. Turklāt, pēc viņa teiktā, pārslēdzot līgumus, iedzīvotājiem saglabāsies esošie līgumu noteikumi.
Šie līgumi zaudēs spēku triju mēnešu laikā no dienas, kad pašvaldība noslēgs līgumus par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu ar jaunajiem izvēlētajiem operatoriem atbilstoši jaunajai VARAM rosinātajai kārtībai. Pēc viņa teiktā, to, cik zonās pilsētu sadalīt, pašvaldība varēs noteikt pati.
Savukārt Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas vadītājs Vjačeslavs Stepaņenko (GKR) aģentūrai LETA sacīja, ka dome par tālāko rīcību atkritumu apsaimniekošanā lems pēc 7.oktobrī gaidāmās tikšanās ar VARAM, KP un citu institūciju pārstāvjiem. Viņš teica, ka dome plāno organizēt jaunu iepirkumu, tomēr pagaidām nevarēja komentēt, uz cik ilgu laiku un ar kādiem nosacījumiem iepirkums tiks sludināts.
Viņš arī teica, ka domes Juridiskajai pārvaldei ir uzdots izvērtēt, vai šajos apstākļos noslēgto līgumu ar AS Tīrīga ir nepieciešams lauzt vai arī to var uz laiku apturēt, kamēr KP pārkāpuma lietu būs izskatījusi pilnībā.
Jau ziņots, ka Rīgas pilsētas pašvaldība un SIA Getliņi EKO ir noslēdzis 686,3 miljonu eiro vērtā Rīgas pilsētas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas publiskās-privātās partnerības procedūru un par konkursa uzvarētāju atzinis SIA CREB Rīga, ko izveidojuši divi vides pakalpojumu sniedzēji – Clean R un Eco Baltia vide.
Atbilstoši publiskās-privātās partnerības procesam konkursa uzvarētājam no 15.septembra bija jānodrošina Rīgas sadzīves atkritumu apsaimniekošanu un investīcijas turpmākos 20 gadus. Jūnija sākumā Getliņi EKO un CREB Rīga reģistrēja kopsabiedrību Rīgas vides pakalpojumi, taču vēlāk uzņēmums mainīja nosaukumu, pārtopot par Tīrīga.
Savukārt KP, pamatojoties uz aizdomām par iespējamu līguma par Eiropas Savienības darbību 102.pantā noteiktā dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizlieguma pārkāpumu, ierosināja pārkāpuma lietu pret Rīgas pilsētas pašvaldību un Getliņi EKO. Lai lietas izpētes laikā atkritumu apsaimniekošanas tirgū Rīgā saglabātu konkurenci, KP pieņēma lēmumu noteikt pagaidu noregulējumu, kas tostarp aptur noslēgto koncesijas līgumu.
KP arī piemērojusi pagaidu noregulējumu, kas aizTīrīgaliedz slēgt līgumus ar iedzīvotājiem par atkritumu apsaimniekošanu pēc 15.septembra.
11.septembrī valdība izsludināja ārkārtas situāciju atkritumu apsaimniekošanas jomā Rīgā un Saeima šo lēmumu atzina par pamatotu.
Ņemot vērā valdības rīkojumu, Rīgas dome organizēja sarunu procedūru, kuras laikā trīs no četriem līdzšinējiem atkritumu apsaimniekošanas operatoriem – Clean R, Eco Baltia vide un Lautus - piekrita turpināt nodrošināt pakalpojumu sniegšanu
Attiecīgi kopš 15.septembra Rīgā atkritumus izved pēc ārkārtas situācijas pagaidu plāna.
