Rīga -1°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Dzejnieki esot zaudētāji
Dzejas katedras dibināšanas atbalstītāji norāda, ka Latvijas dzejnieki gadiem ilgi cietuši no vēsturiskas netaisnības – nav piemērotas augstākās izglītības piedāvājuma, un dzeju atliek vien apgūt pašmācības ceļā, bez atbalsta un starptautiskas karjeras iespējām.
Jau pirms 100 gadiem dzejnieki Rainis un Eižens Bergs iestājās par šādas katedras izveidi Latvijas Mākslas akadēmijā (LMA), bet tolaik ieceri noraidīja. Šogad, atzīmējot Mākslas akadēmijas simtgadi, dzejnieki uzrunāja rektoru Kristapu Zariņu par starpdisciplināras katedras izveidi. Zariņš ideju atbalsta un redz to kā iederīgu papildinājumu LMA Humanitāro zinātņu katedrā līdzās filozofijai, svešvalodām, semiotikai, ētikai un estētikai. «Viss ir iespējams. Kad doma no garīgās matērijas pārvēršas materiālajā, tad visādi var notikt.
Pašreizējā laikmetā rodas dažādas neformālas un reizē pārsteidzošas idejas un domas. Droši vien tas ir jauno garīgo prātu risinājums, lai aktualizētu dzeju un sekmētu sabiedrības vēlēšanos domāt par dzeju un kultūru,» aģentūrai LETA sacīja Zariņš.
Septembra beigās ar lekcijām LMA viesosies mūsdienu dzejnieki: Henriks Eliass Zēgners, Ivars Šteilbergs, Agnese Krivade un Raimonds Ķirķis. «Lai arī mūs ieaicināja pa sētas durvīm, tomēr deva zaļo gaismu un praktiska darbība drīz sāksies,» ir pārliecināts Dzejas katedras izveides aktīvists Ķirķis. «Esam apņēmības pilni visu izdarīt, lai arī cik daudz laika tas prasītu. Atpakaļceļa vairs nav.
Kultūrai un dzejai nevajadzētu būt pabērna lomā. Nevajadzētu būt tai, kurai atlicina naudu tikai tad, kad pārējās jomas ir nodrošinātas.
Ir sabiedrības daļa, kurai dzeja ir nepieciešama. Noteikti ir arī veidi, kā rast līdzekļus brīvpusdienām skolās, skolotāju algu celšanai un dzejai akadēmiskā vidē,» uzskata viņš.
Ne visi to vēlas
Dzejnieks un interneta žurnāla Satori galvenais redaktors Henriks Eliass Zēgners piebilst – literātu vidū jau pusgadu virmo runas par Dzejas katedras izveidi un iespēju studēt radošo rakstniecību, kā tas notiek Amerikā. Zēgners gan neslēpj – neformālās sarunās ministriju pārstāvji ideju atbalsta, tomēr pašu literātu vidū netrūkst tās kritizētāju.
«Daudzi apšauba šo vajadzību. Uzskata, ka dzeja ir pārlieku nepieradināma, lai to skatītu akadēmiski. Domāju, tā ir tāda bailīga domāšana.»
«Man ir sajūta, ka cilvēki, kas riņķo ap Dzejas katedras ideju, ir pietiekami profesionāli, radoši un aizrautīgi, lai spētu visu darīt jēgpilni,» viņš saka.
Viens no iespējamās katedras mācībspēkiem tiek minēts dzejnieks Kārlis Vērdiņš. «Beidzot pienācis laiks aktualizēt šo tēmu. Mēs visi no tā tikai iegūsim. Domāju, šis projekts būs interesants LMA audzēkņiem, jo dzeja un māksla šodien ir tuvāka nekā jebkad agrāk,» viņš uzsver.
Zālīte atbalstīs tikai morāli
Slavenā dzejniece Māra Zālīte uzskata, ka no viņas gan nekāda Dzejas katedras pasniedzēja nesanāktu. «Es to neprastu. Neesmu piemērota dzejnieku audzināšanai. Tas prasītu lielu sagatavošanās darbu,» viņa saka. Tomēr viņa priecājas par aktīvistu vēlmi izcīnīt dzejai tiesības uz vietu akadēmiskajā vidē. «Tas ir vērtīgs ierosinājums, jo Latvijā visām mākslām, izņemot dzeju, ir oficiālas izglītības iestādes. Būtu kolosāli, ja būtu iestāde, kas mācītu dzeju, pat ja šie studenti nekad nekļūtu par dzejniekiem. Dažkārt domā – kas tur ko neuzrakstīt dzejoli? Jēdzienu dzejnieks gan cilvēkam piemēro sabiedrība, ne viņš pats. Tomēr tas nenozīmē, ka nevajag mācīties,» uzskata Zālīte.
«Īsti nezinu, šī katedra domāta nopietni vai arī tā ir poētiska akcija par labu dzejai. Grūti spriest, vai šī ideja realizēsies. Ir ļoti jauki sapņot par šādu katedru, un es pat negribu uzskaitīt šķēršļus, kas būs tās ceļā… Te ienāks tādi briesmoņi un murgu elementi kā budžets, plānošana, Kultūras ministrija,» spriež dzejniece. Pati gan aktīvi šādas katedras izveidē Zālīte neiesaistīsies.
«Lai paši tiek galā. Esmu savulaik jau izcīnījusi savas cīņas.»
«Bet, ja baļķi tievajā gala vajadzēs nest, es palīdzēšu,» sola viņa.
