Rīga +6°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Iesaka
Monta Priede
Satura veidotāja
Instagram: @monta_priede
Pāvilosta un Rietumu piekraste
Šajā Baltijas jūras piekrastē ir vairākas elpu aizraujošas vietas, pludmales, kuras izstaigāt un kurās kārtīgi pabūt. Tomēr, ja man vajadzētu nosaukt vienu, tā ir Pāvilosta. Turp jābrauc vasaras sezonā, kad šeit ir īpaša atmosfēra. Iesaku izbaudīt ko vairāk par restorānu un pastaigu pa molu. Pavadiet Pāvilostā divas pilnas dienas. Var izmēģināt sērfošanu, supošanu, izbraucienu ar motorlaivu. Ir vairāki āra bāri, kuros nereti var dabūt uz uguns gatavotu plovu un klausīties dzīvo mūziku. Neaizmirstiet iegādāties jūras rotas. Izstaigājiet visas mazās ieliņas un apskatiet piejūras tipiskās koka dzīvojamās mājiņas. Lieliska pieredze būs nakšņošana hotelī Otto, kurā ir gards ēdiens un baseins ar pirtīm.
Pārgājiens no Siguldas līdz Līgatnei
26 km
Šī ir daļa no Mežtakas posma, kas ved gar Gauju. Taka ir marķēta, bet ir iespējams lejup≠ielādēt Mežtakas karti, lai redzētu, kur šis posms sākas un beidzas. Ļoti ainavisks pārgājiens ar daudzām atpūtas vietām, kurās ir iespēja arī palikt pa nakti teltīs vai hamakos, ja tiek ievērota droša un kārtīga nakšņošanas kultūra. Brīdinu, ka naktī var dzirdēt visus Līgatnes dabas parkā mītošos dzīvniekus (īpaši, ja dosies turp vasaras beigās vai rudenī). Ar suņiem šajā teritorijā drīkst iet, tikai turot tos pavadā. Šis bezgala skaistais gājiens gar Gauju neatstāja mani vienaldzīgu. Ja labi pacenšas, to var noiet vienā dienā, bet, ja vēlies no sirds izbaudīt dabas tuvumu, iesaku nakšņot, šo posmu sadalot divos relatīvi vieglos gājienos. Noteikti iesaku iet ar kompāniju, kur ir divas mašīnas, lai vienu no tām atstātu Līgatnē, bet ar otru dotos uz sākumu Siguldā. Taka nav apļveida, un šādi pēc pārgājiena ērti varēsiet nokļūt pie auto.
Ogre
Lielisks brīvdienu galamērķis ar daudzām iespējām! Dabas mīļotājiem noteikti jāizstaigā Ogres Zilie kalni, no Ogres ledus halles līdz pat Dubkalnu karjeram. Šeit iespējams īrēt elektriskos riteņus, ar kuriem ērti apbraukāt tuvāko apkārtni. Var uzkāpt skatu tornī un pavērot koku galotnes vai sarīkot pikniku pie karjera vienā no speciāli ierīkotajām vietām. Pilsētas centrā kādā no restorāniem vai kafejnīcām var baudīt gardu ēdienu un pēcāk doties pastaigā pa Ogres upes promenādi. Šeit ir ļoti skaista bibliotēka, kurā ir telpa arī pašiem mazākajiem apmeklētājiem, lai viņi netraucēti varētu rotaļāties. Asāku izjūtu cienītājiem noteikti jāizmēģina klinšu kāpšana nesen izveidotajā klinšu sienā uz ūdens torņa – tā ir augstākā klinšu siena Baltijā. Ogre ir draudzīgs galamērķis gan ar suņiem, gan bērniem.
Iesaka
Marta Selecka
Producente
Instagram: @martaselecka
Laukezers
Jēkabpils novada Kūku pagastā
Viens no mūsu dzidrākajiem ezeriem un mans bērnības ezers, kurš man pašai šķiet visskaistākais Latvijā. Cilvēki, kurus aizvedu parādīt šo vietu, netic, ka pie mums var būt tik dzidrs ezers. Vasarā peldoties, var redzēt, kā zem tevis uz visām pusēm pasprūk zivis. Ieskatoties var manīt arī pa kādam vēzim, kas nozīmē – ezerā ir tīrs ūdens. Ezera gultnē ir baltas smiltis, tāpēc, pat iepeldot dziļāk, var redzēt ezera dibenu.
Šeit ir publiskās peldvietas, līdz ezeram ved koka taka, bet pats ezers atrodas aizsargājamā teritorijā.
Kuldīga un pastaigu taka gar Ventu
Ar savu arhitektūru un auru Kuldīga ieņem īpašu vietu manā sirdī. Laba vieta, kur izjust pilsētas vēsturisko garu. Mēs varam lepoties, ka mums ir pilsēta bez neviena plastmasas loga.
Gar Ventu izveidota dabas taka, kas vijas līdz pat Kuldīgas jaunajam tiltam, pa kuru iespējams mierīgi pastaigāties gan vienatnē, gan ar ģimeni un bērnu ratiem. Taka vienā virzienā ir 2,4 km gara, un tajā iespējams doties arī tumšākā laikā, jo tā ir izgaismota.
Pavasarī uz Kuldīgu jābrauc skatīties, kā Ventas rumbā vimbas lec.
Jūrkalne, Užava, Sārnate
No Kolkas uz leju, kur sākas mūsu dižjūra, šķiet, pazūd civilizācija: tu izej smilšu pludmalē, paej uz priekšu un esi viens pats. Es nezinu, vai kaut kur pasaulē vēl tā ir. Atrodoties šeit, es novērtēju, cik labi ir dzīvot Latvijā un ka šeit nav pārapdzīvotības. Šī pludmale ir ekskluzīva iespēja pazust no cilvēkiem un savā nodabā paklejot.
Iesaka
Kristīne Garklāva
TV personība un aktīva dabā gājēja
Instagram: @kristine.garklava
Māļu baznīca un Galgauskas baznīca
Šīs ir divas pamestas baznīcas Vidzemes pusē. Uz Māļu baznīcu agrāk centos aizbraukt katru ziemu. Galgauskas baznīca ir pavisam pamesta, bet Māļu baznīcā ir neliela dzīvība.
Neesmu dziļi ticīgs cilvēks, bet katru reizi, ieejot Māļu baznīcā, mani pārņem īpašas sajūtas, es pat teiktu, skumjas, par vērtībām, kas mums ir apkārt, bet grimst nebūtībā. Tajā pašā laikā – arī gaišums, jo redzu, ka par šo vietu kāds rūpējas. Starp citu, baznīcas arhitekts ir Jānis Frīdrihs Baumanis, kurš projektējis arī Rīgas cirka ēku.
Galgauskas baznīca atrodas meža vidū – šeit mēs reiz gājām pārgājienā un pustumsā tai uzdūrāmies. Vakarā tā izskatās īpaši spokaina, un baznīcas iekšpusē dega svecīte.
Šīs baznīcas ir pierādījums, ka, braucot pa lauku ceļiem, bieži vien var atrast iespaidīgas pērles.
Stiglovas atsegumi un Stiglavas dabas taka
Biju šeit vasaras pilnbriedā, un mani pārņēma sajūta, ka esmu džungļos. Vasarā te viss ir zaļš, krāšņs, ar milzīgām, leknām papardēm. Vietējie zina teikt, ka šeit vērts doties pēc lietavām, tad ir ļoti slidens, bet visur tek ūdens tērcītes, kas paspilgtina džungļu sajūtu. Es negribu cilvēkiem likt vilties, jo katrs te brauks ar savām gaidām un iekšējo sajūtu, bet mani Stiglovas grava tiešām ļoti uzrunāja. Pati taka ir viegli un ātri izejama – 2,4 km gara.
Dunikas dabas lieguma skābaržu audze
Man patīk dažādu koku faktūras, šī skābaržu audze ir vienīgā Latvijā un vairāk nekā 100 gadu veca. Manuprāt, unikāla vērtība, kuru baudīt dažādos gadalaikos. Vienu reizi te biju agrā pavasarī, kad kokiem nav daudz lapu. Tad ļoti izceļas koku īpatnējie stumbri.
Pie skābaržu audzes var nokļūt, ejot pa Dunikas purva laipu, kas ir viena no garākajām purva laipām Eiropā – 5 km vienā virzienā.
Iesaka
Ieva Smilga
Žurnāliste
Instagram: @ieva_smilga
Pārgājiens apkārt Rāznas ezeram
Aptuveni 40 km
Esmu apgājusi apkārt vairākiem Latvijas ezeriem, bet gājiens ap Rāznas ezeru bija viens no skaistākajiem un sirdi pildošākajiem. Gājienu var sākt pie Zosnas baznīcas, kura, izrādās, ir mazākā baznīca Latvijā. Tālākais ceļš vijas cauri lielākiem un mazākiem Latgales ciematiem, pa grants un pa ļoti laba asfalta ceļiem. Blakus visu laiku ir ezers, un tajā iespējams atveldzēties. Un Latgales daba! Pārgājienu var sadalīt divās daļās un palikt kādā no neskaitāmajiem kempingiem vai viesnīcām, kas atrodas ezera krastā. Mēs palikām hamakos, starp pamestām un laika sagrauztām kempinga mājiņām. Noteikti viens no labākajiem vasaras piedzīvojumiem! Starp citu, šo maršrutu iespējams veikt arī ar velosipēdu.
Brīvdienu mājiņas «Spārītes» Geramiņovā
Vēl viens pieturas punkts Latgalē – gleznaina brīvdienu māja. Šai vietai nav sava Instagram konta, un to nereklamē satura veidotāji, bet velti. Esmu šeit bijusi divas reizes – tik bargā ziemā, ka dīķī nevarēja izcirst āliņģi, jo tas uzreiz sala ciet. Apkārt esošie ezeri bija aizsaluši, un tiem pāri varēja slēpot. Otro reizi šeit paliku pavasarī, kad apgāju apkārt Rušona ezeram. Spirgtā aprīļa vakarā pēc nogurdinoša divu dienu pārgājiena sēdējām baļļā un dzērām proseko ar skatu uz Latgales dabu. Daba šeit ir tik tuvu, ka naktī var dzirdēt dzīvniekus skrabināmies un staigājam ap mājiņu.
Mājiņā pieejamas arī divu veidu pirtis, un tajā var sagulēt pat seši cilvēki. Cena ir daudz draudzīgāka nekā lielākajā daļā instagramīgo kempingu. Vasarā šeit došos atkal, lai ietu pārgājienā, brauktu ar laivu, sauļotos un varbūt pat makšķerētu.
Pārgājiens gar (vai pa) Rauni
Ap 16 km (attālumu var variēt)
Raunis ir neliela, bet ļoti līkumaina un strauja upe Gaujas Nacionālajā parkā. Stāvo un grūti pieejamo smilšakmens atsegumu dēļ Rauni uzskata par vienu no Latvijas skaistākajām upītēm. Gāju šeit agrā pavasarī, kad ļoti labi bija redzami klinšu atsegumi. Izteiksmīgākie atsegumi ir posmā no Vaives dzirnavām līdz P30 šosejai (tieši šī posma garums varētu būt 14–16 km). Vasarā klintis, iespējams, sakuplojušu koku lapu dēļ varēs redzēt sliktāk, bet siltajam gadalaikam ir savi plusi – maršrutu iespējams mērot pa pašu Rauni. Jā, pa upīti. Uzvelc kājās vieglas botiņas (vislabāk – bez membrānas) vai neoprēna čībiņas un dodies ceļā. Iešana būs grūtāka, jo būs jātiek pāri kritušiem kokiem, bet redzēsi dabu no cita skatpunkta.
Gar upi ved taka, taču reizēm tā pazūd mežā un nākas improvizēt, jo taka nav marķēta. Noteikti jāizvairās iet pa vietām, kur taka iemīta tieši pāri atsegumiem. Tas ir gan bīstami, gan kaitnieciski.
