Rīga 0°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Kas ir bērna vadīta ēšana?
Vai varat iedomāties, ka jau pusgadu vecs bērns ņem rokās veselus dārzeņu un pat gaļas gabaliņus, nevis ēd sablendētus biezenīšus? Bērna vadītas ēšanas būtība ir tāda, ka vecāki ļauj bērnam mācīties ēst pašam, nevis iebaro ēdienu ar karoti. Parasti arī mazais bērns kopā ar ģimeni sēž pie galda, pats izvēlas, ko ēdīs un cik daudz ēdīs, ņem rokās veselus ēdiena gabaliņus – tādus, ko viņam viegli satvert. Pašā sākumā pat nav svarīgi, vai mazajam vispār izdodas ko apēst, tomēr daudz būtiskāk ir iepazīties ar ēšanu un ēšanas procesu. Tā bērna arī pats nosaka, cik daudz ēdīs, un regulē ēdiena klāsta papildināšanas tempu.
Trīs nosacījumi bērnam, lai varētu sākt praktizēt bērna vadītu ēšanu:
- jāvar apsēsties un turēties vertikālā stāvoklī,
- jābūt interesei par ēšanu, ēdienu un vēlmei ēst pašam,
- jāspēj ar rokām nogādāt ēdienu no šķīvja līdz mutei.
Psiholoģe Zane Avotiņa stāsta, ka līdz ar bērna vadītu ēšanu mēs atgriežamies pie pamatiem – agrāk tā bija ierasta pakse, jo nebija tādas virtuves tehnikas, ar ko sasmalcināt ēdienu, ja nu vien ar dakšņu vai ēdiena izberšanu cauri sietiņam. Bērnam var piedāvāt visu ko – gan kaut ko no dārzeņiem, gan kaut ko no putrām, gan saldajiem ēdieniem. Bērnam dodam to, ko ēdam paši pie galda – kartupeļus, rīsus, arī krāsnī ceptu vistu bez specifiskām garšvielām –, to visu bērns drīkst ēst.
Parasti bērns par ēšanu sāk izrādīt interesi ap pusgada vecumu. Bērna vadītās ēšanas pozitīvās puses – bērnam tiek dota iespēja izvēlēties. «Tas varbūt skan dramatiski, bet pastāv viedoklis, ka tad, ja mamma baro bērnu ar karotīti un bērns tikai ver muti vaļā un ciet, tā pat ir kā vardarbība – kāds cits dara to, ko es pats neakceptēju. Es it kā piedalos, bet man neviens nav prasījis atļauju,» stāsta Zane Avotiņa.
Valda uzskats – ja pārtika ir blendēta, tad mazs bērns ar to neaizrijas, tomēr, ja to baro otrs cilvēks, tad ir grūti izkontrolēt, cik dziļi mutē tiek bāzta karote, cik liela deva bērnam tiek ielikta mutē. Arī tad, ja pa ceļam no šķīvīša uz muti tiek spēlētas kādas spēles, piemēram, ka karote kā lidmašīna lido mazuļa mutē, tad risks aizrīties ir krietni vien lielāks nekā tad, ja bērns pats kontrolē, cik dziļi bāž mutē karoti. Ēdot pats, parasti jau bērns, ja gabals par lielu, uzreiz arī izņem to no mutes. Vienlaikus mazais arī pamazām mācās košļāt, kas viņam liegts tad, ja pilnīgi viss ēdiens tiek dots saspaidīts. Viena no bērna vadītas ēšanas idejām ir arī tā, ka līdz 11 mēnešu vecumam jāiemācās ēdienu sakošļāt. Laikā no pusgada līdz astoņu mēnešu vecumam bērns parasti mācās ēst, bet vēlāk to jau var saukt par ēšanu, nevis tikai iepazīšanos un pamēģināšanu.
Pediatre Guna Deksne norāda – bērna vadīta ēšana kā iepazīšanās ar ēdienu nav slikta, tomēr vecākiem jāpievērš uzmanība, vai bērns saņem visas uzturvielas un vai vienmēr spēj pats pietiekami paēst. Jāpavēro, vai strauji nemazinās bērna svars.
Grāmatā Bērna vadīta ēšana aprakstīts eksperiments, kurā bērniem aptuveni no pusgada vecuma tika doti sagriezti dārzeņi un tad vērots – ko viņi izvēlas. Vienu dienu kāds no bērniem ēdis, piemēram, brokoļus, citā dienā burkānu, un kopumā nedēļas laikā bērni spēja uzņemt visu, kas iederas normālā uztura piramīdā. Tas tiek skaidrots ar bērnu intuitīvo izjūtu par to, kas viņiem nepieciešams.
Tomēr dietoloģe Jeļena Zuboviča iesaka bērna vadītu ēšanu kombinēt ar tradicionālo piebarošanu. «Izmantojot tikai šo metodi, bērns var nesaņemt visas nepieciešamās uzturvielas. Bērns šādā veidā iekož produktā, nevis ēd. Ir uzskats, ka bērns neizjutīs uzturvielu trūkumu, jo mātes piens nodrošina ar visām uzturvielām, tomēr māmiņām jāzina, ka ne vienmēr tā notiek – pēc bērna sešu mēnešu vecuma dzelzs saturs mātes pienā jau neatbilst bērna vajadzībām. Tad bērns var visu dienu justies izsalcis,» akcentē Jeļena Zuboviča.
Bērnam vēlams iepazīties ar dažādas faktūras ēdieniem – gan putriņām, gan gabaliņiem, lai vēlāk viņš nebūtu atturīgs pret kāda veida ēdienu. Viena no bērna vadītas ēšanas pozitīvajām pusēm – ēdiens gabaliņos garšo pavisam citādi, reizēm pat īstāk nekā sablendēts, saka Zane Avotiņa. Pavērojiet paši, kā atšķiras ēdiena garša kartupeļu biezputrai un veselam kartupeļa gabalam!
Ievēro!
Izvēloties bērna vadītu ēšanu, esiet ļoti pacietīgi un rūpīgi pievērsiet uzmanību tam, lai bērns neaizrītos!
