Ausu, kakla un deguna ārsts, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas 8. nodaļas vadītājs Dr. Jānis Sokolos skaidro, ka, līdzīgi kā garastāvokļa pēkšņās maiņas, arī deguna asiņošana pusaudzim visbiežāk pieder pie augšanas perioda. Straujā stiepšanās garumā var izprovocēt, ka asinsvadi kļūst trauslāki, vieglāk ievainojami, jo tie nespēj tik ātri reaģēt uz straujajām pārmaiņām ķermenī, un, līdzko gadās izdevīga situācija, tā – bams! – degunam slūžas vaļā.
Kāpēc deguns asiņo?
Deguns, lai gan uz kopējās ķermeņa masas fona tāds nieks vien izskatās, nav nemaz tik niecīgs radījums… Tā dziļumā sniedzas vismaz 14–18 centimetrus dziļas ejas, kanāliņi, ko viscaur izklāj maiga, ļoti labi apasiņota gļotāda. Tāpēc – vietu, no kurienes var rasties asiņošana, ir, cik tik uziet!
Smieklīgi, tomēr fakts: 16 gadi ir vecums, kad bērns, visticamāk, būs pārtraucis urbināt degunu, un neradīs simts un vienu mehānisku iemeslu asins tecēšanai.
Citi lasa
Strauji augošiem bērniem deguna asiņošana pārsvarā rodas deguna starpsienas priekšpusē jeb tā saucamajā Kīselbaha apvidū, jo šajā vietā satiekas simtiem asinsvadu. Tiklīdz gļotāda te kļūst sausāka (tā notiek, piemēram, karstā vasarā vai ziemā sausās telpās), gļotādas virsmai tuvumā esošie asinsvadiņi var plīst. Tāpat mēdz gadīties, ja bērns paurbina degunu, lai atbrīvotos no sausajām krevelēm – viņš, tās noplēšot, ieskrāpē deguna gļotādu, un tā var paasiņot.
Visbiežāk par deguna asiņošanu sūdzas bērni tieši no 6 līdz 11 gadu vecumam, bet vēlāk, sākot no 16 gadu vecuma, kad deguna starpsiena noformējusies un pusaudzis sāk mazāk slimot, arī nepatīkamā ķibele ar degunu pāriet. Izklausīsies mazliet smieklīgi, tomēr fakts: šis arī ir tas vecums, kad tavs bērns, visticamāk, jau būs pārtraucis bāzt degunā pirkstus, lai to paurbinātu, un neradīs simts un vienu mehānisku iemeslu asins tecēšanai.
Deguna starpsienu un gļotādu mēdz bojāt nepareiza deguna pilienu lietošana. Tā notiek, ja, piemēram, medikaments pret alerģiju vai akūtām iesnām tiek pūsts virzienā UZ starpsienu, nevis DZIĻĀK degunā. PAREIZI IR TĀ: zāles pūš ar labo roku kreisajā nāsī un ar kreiso roku – labajā nāsī, lai virziens vienmēr būtu vērsts it kā uz aci, dziļāk degunā,
Vēl 7 iemesli, kas var izraisīt deguna asiņošanu:
- Vīrusi. Slimojot ar adenovīrusiem, asinsvadu sieniņas kļūst trauslākas, un bieža deguna šņaukšana tās var traumēt.
- Alerģiskas iesnas, jo padara sausu deguna gļotādu.
- Trauma– tīnis skrituļojot sadauzījis degunu, viss jau sen kā sadzijis, bet ik pa laikam vēl asiņo… Tā var būt – viegla asiņošana pēc deguna traumas var vilkties pat gadu.
- Asins recēšanas traucējumi. Reti sastopams iemesls, un tomēr – ja pusaudzim deguns asiņo daudz un bieži, asins analīzēs ir vērts pārbaudīt asins recēšanas marķierus (INR, APLT, protrombīna analīze).
- Šķība deguna starpsiena. Ja starpsiena aug nepareizi, var gadīties, ka, piemēram, tās skrimslis aug ātrāk nekā kauls, un rezultātā veidojas izliekums. Šī vietiņa var asiņot.
- Narkotikas. Cerams, šis nav tavs gadījums, tomēr nevar noliegt – lietojot kokaīnu vai citas narkotikas, kas tiek šņauktas, deguna gļotāda tiek traumēta, un arī tas var būt iemesls deguna asiņošanai.
- Audzēji aizdegunē. Par laimi, bērniem tādus novēro reti.
Plāniņš tīnim – kā pareizi apstādināt asiņošanu
- Klases audzinātāja teica: «Ja pa degunu tek asinis, atliec galvu atpakaļ…» Aplams padoms! Tu rīkosies pareizi, ja nolieksi galvu uz leju, aizspiedīsi ciet degunu un turēsi vaļā muti. Tad viss, kas sakrāsies degunā, no aizdegunes nokļūs mutē un izpilēs ārā. Tad arī varēs redzēt, cik liela ir asiņošana – riktīga vai vien dažas piles.
- Tā kā asiņošanas apvidus parasti ir deguna starpsienas priekšējā daļā, aizspied degunu ciet (tieši zem deguna kaula) un turi vismaz 12–15 minūtes (nevienā brīdī nepalaid vaļā, lai pārliecinātos, vai asiņošana nav beigusies!). Parasti asinis sarec 7–9 minūšu laikā, bet pareizi ir degunu turēt saspiestu mazliet ilgāk.
- Vari likt kaut ko aukstu uz deguna saknes (deguna pamatnes vietiņā starp acīm) vai spranda, lai asinsvadi ātrāk saraujas un asiņošana nobloķējas.
- Nebāz degunā vates tamponus – ja ik pa minūtei mainīsi tamponu, asiņošana netiks apturēta, jo traumētajā asinsvada vietā nevarēs izveidoties asins receklis, kas brūci turēs ciet.
- Ja tomēr nekādi neizdodas asiņošanu apstādināt, tad degunā vari ielikt tamponu, kas piesūcināts ar pseidoefedrīnu vai eļļiņas saturošiem deguna pilieniem. Bet – ja tas ielikts, neņem to uzreiz ārā, lai kādu laiku pastāv. Ja ieliki vates tamponu vienā nāsī, bet asinis sāk tecēt pa otru, ieliec arī tajā tamponu, lai deguna starpsiena ir saspiesta no abām pusēm. Noteikti nepiesūcini vates tamponu ar ūdeņraža pārskābi, ar ko ierasts skalot citu veidu brūces, jo tā var pārāk stipri sakairināt gļotādu.
ŅEM VĒRĀ! Kad asinis pa degunu beidzot vairs netek, šajā dienā vairs necel neko smagu, neēd un nedzer karstu, neej pirtī vai karstā vannā, jo karsts ēdiens un karsts gaiss paplašina asinsvadus, un tikko apturētā asins tecēšana var atsākties. Centies izvairīties no deguna šņaukšanas nākamās 24 stundas.
Plāniņš mammai – kā stiprināt deguna asinsvadus
Ja bērnam deguns ik pa laikam tikai nedaudz asiņo, var palīdzēt daži profilakses pasākumi.
- Mitrināt un nostiprināt deguna gļotādu, lai asinsvadi tik viegli neplīstu, palīdzēs deguna pilieni uz eļļas bāzes ar vitamīniem (Nisita, Coldises). Profilaksei lieto trīs reizes dienā 7–10 dienas. Eļļiņas neļaus degunā veidoties krevelēm, kā tas notiek, ja tavam bērnam daudz jāuzturas sausā gaisā (ziemā, kad telpu gaisu pārsausina centrālā apkure, vai vasarā, kad ir ļoti karsts, vai arī vide ir stipri putekļaina). Bet – nepārspīlē: ne ilgāk par 10 dienām!
- Profilaksei pusaudzis var palietot askorutīnu – vienu tableti divas reizes dienā 2–3 nedēļas ilgi (palīdzēs nostiprināt asinsvadu sieniņas). Ir arī asins recēšanu veicinoši ciklokapronskābes preparāti – tās ir recepšu zāles, ko izraksta ārsts, ja deguns asiņo bieži.
- Ja deguna asiņošana jūsu mājās kļuvusi jau par rutīnu, vajadzētu parādīties loram, lai noskaidrotu iemeslus.
Ja nekas no minētā nepalīdz apturēt deguna asiņošanu vai ja tā nez kāpēc uzrodas atkal un atkal, jādodas pie lora, kurš šo riņķa danci apturēs ar citām metodēm.
3 lietas, ko var darīt ārsts
- Veikt deguna piededzināšanu ar ķīmiskiem preparātiem, piemēram, ar sudraba nitrātu (skābi), uzliekot to uz asiņojošā asinsvadiņa. Tikai – labāk pie ārsta nākt uzreiz pēc asiņošanas, jo pēc nedēļas vietiņa jau būs labi sadzijusi, un tur neko vairs nevarēs redzēt. Piededzinātajā vietā izveidosies rētaudi, un izaugs jauni asinsvadi, kas jau būs stiprāki. Ja nepieciešams, pēc divām nedēļām piededzināšanu var atkārtot.
- Deguna gļotādas piededzināšana ar speciāliem ķirurģiskiem instrumentiem jeb elektrokoagulācija. Atsāpināšanai izmanto lokālo anestēziju (pavisam maziem bērniem – vispārējo narkozi). Šī metode piemērota, ja redzams, ka asinsvads, kura dēļ rodas deguna asiņošana, ir paliels. Var izmantot arī lāzera vai radiofrekvences ablācijas metodi.
- Deguna starpsienas operācija – ja neviena no iepriekš minētajām metodēm pat pēc vairākām reizēm nav palīdzējusi un deguns tik un tā ik pa laikam asiņo. Operācijas laikā tiek traumēti vainīgie asinsvadi, liekot tiem augt citādi, un līdz ar to mitējas arī asiņošana. Parasti bērni, kuriem nepieciešama šāda operācija, bieži slimo ar deguna blakusdobumu iekaisumiem. Operāciju veic, ja ir 16 gadu un vairāk.