• Veselīga dzīvnieku barība – saki nē ĢMO!

    Dzīvnieku uzturs
    Līva Kalniņa
    2. janvāris, 2019
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Shutterstock
    Tā kā vairākums suņu un arī kaķu ēd barību, kas satur kādu ģenētiski modificētu komponentu, mājdzīvnieku saimniekus visai pamatoti uztrauc jautājums, vai barības izvēle var kaitēt mīluļu veselībai.

    Teorētiski ģenētiski modificēti organismi (GMO – genetically modified organism) nav nekas ļauns. Kukurūza, rīsi, sojas pupiņas, tomāti, zemesrieksti un citas kultūras, kas ģenētiski uzlabotas, ir kļuvušas izturīgas pret kaitēkļiem, tām ir samazināts alergēnu daudzums, vārpas un augļi kļuvuši lielāki un vitamīniem bagātāki. Tomēr diskusijas par ĢMO nerimstas, jo cilvēkiem ir šaubas par ģenētiski modificētās pārtikas ilgtermiņa ietekmi uz viņu veselību, dabu un mājdzīvniekiem, kuru barībā pievienotas ģenētiski modificētas sastāvdaļas.

    Bēdīgā statistika

    Zinātniski pētījumi par ģenētiski uzlabotu produktu ietekmi uz suņu un kaķu veselību pagaidām nav veikti, taču ir pētīts, kā uz tiem reaģē grauzēji.

    2009. gadā Amerikas Savienotajās Valstīs tika veikts neatkarīgs eksperiments, kura laikā žurkas 90 dienas tika barotas ar ĢMO saturošu barību. Pēc šīs diētas žurkām konstatēja nieru un aknu bojājumus.

    Diemžēl arī pētījuma otrajā daļā (2012. gadā) eksperimenta rezultāti bija ļoti līdzīgi. Žurkām, kas ēda ģenētiski modificētus produktus, bija īsāks mūžs, biežāk atklāja audzējus, aknu un nieru slimības un sirds kaites.

    Kā ĢMO ietekmē mājdzīvnieku

    Ilgtermiņā lietojot pārtiku, kas satur ģenētiski modificētas sastāvdaļas, iespējama pastiprināta tendence uz alerģijām, imunitātes pavājināšanās, aknu, aizkuņģa dziedzera, nieru, reproduktīvo orgānu slimību attīstīšanās.

    ASV pārtikas un zāļu administrācija nosaka, ka mājdzīvnieku barībai, kuras ražošanā izmantotas ģenētiski modificētas sastāvdaļas, nav obligāti jābūt attiecīgi marķētai. Organizācija joprojām atsaucas uz tālajā 1992. gadā izteikto paziņojumu, ka ģenētiski modificēta pārtika nav būtiski atšķirīga no citiem pārtikas produktiem un ir uzskatāma par drošu, kamēr nav pierādīts pretējais.

    Pirms trim gadiem veiktā pētījumā apstiprināts, ka 88% kukurūzas un 93% sojas pupiņu, kas ASV tiek pievienotas mājdzīvnieku barībai, ir ģenētiski modificētas.

    Kā zināt, ka barībā nav ĢMO?

    Ja vēlies būt pilnīgi drošs, ka tava mājdzīvnieka barība nav ģenētiski uzlabota, meklē uz iepakojuma uzrakstu organiska vai nesatur ĢMO. Tāpat barībā, kurā neizmanto ģenētiski modificētas sastāvdaļas, visdrīzāk nebūs pievienoti graudi, kukurūza, soja, lecitīns (kas ražots no sojas), rapši, kukurūzas sēklu eļļa, cukurbietes, rīsi, jo tie visbiežāk ir modificēti.

    Savukārt, ja minētie produkti ir ražoti bioloģiskā saimniecībā (kas automātiski izslēdz ĢMO) un pievienoti barībai, uz iepakojuma noteikti būs marķējums nesatur ĢMO.

    Kā lasīt iepakojuma etiķeti?

    Mājdzīvnieku saimniekiem nevajadzētu uzticēties krāsaino iepakojumu košajiem uzrakstiem, kas tikai reklāmas vārdā sludina, ka barība nodrošina pilnu uzturvielu komplektu vai veselīgas uzturvielas. Šie saukļi nenozīmē absolūti neko. Informācija par barības patieso sastāvu un veselīgumu atrodama vienīgi uz etiķetes.

    • Ideālā gadījumā sastāvdaļai numur viens jābūt gaļai, turklāt konkrētai gaļai – vistai, liellopam, medījumam.
    • Sastāvā (un nekādā gadījumā kā sastāvdaļai numur viens) nevajadzētu būt graudiem – tie nedod nekādu pievienoto uzturvērtību, bet tikai apjomu.
    • Izvairies no barības, kur minētas tādas līdz galam neatšifrētas sastāvdaļas kā gaļas blakusprodukti, gaļas konservi, gaļas maltīte.

    Kādi ir noteikumi Eiropā?

    Atbild Dace Grīnhofa, Pārtikas un veterinārā dienestaspeciāliste

    Eiropas Savienībā ražotas un tirgotas dzīvnieku barības marķējumā jābūt norādei, ja barības ražošanā tikušas izmantotas ģenētiski modificētas sastāvdaļas vai piedevas. Tas nozīmē, ja barības ražošanā tikuši izmantoti, piemēram, milti, eļļa vai glikoze, kuru avots ir ģenētiski modificēti augi, tas būs korekti norādīts uz produkta iepakojuma.

    Pārtikas uzraugi informē, ka pasaulē lielākā daļa sojas, rapšu ir ģenētiski modificēti.

    Šīs izejvielas plaši tiek izmantotas pārtikas un dzīvnieku barības ražošanā – kā pārtikā neizmantojamie blakusprodukti vai eļļa. Ģenētiski modificētās barības sastāvdaļas dzīvnieku ēdināšanā izmanto kā proteīna, enerģijas un organismam vēlamo nepiesātināto taukskābju avotu.

    Papildus informācija

    2004. gadā likumdošanā tika veiktas korekcijas, kas pieļauj zināmas atkāpes no noteikumiem. Ja pārtikas produkts ir ražots nevis no ģenētiski modificētām sastāvdaļām, bet izmantojot tehnoloģiju, kas ražošanas procesā iekļauj arī ĢMO (piemēram, siers, kas ražots no ĢMO enzīmiem), tas nav atsevišķi jānorāda. Tāpat nav nepieciešams norādīt, ja pārtikas produktā ir dzīvnieku izcelsmes sastāvdaļas (gaļa, piens, olas), un šie dzīvnieki ir tikuši baroti ar ģenētiski modificētu barību.

    Fakts

    Zinātnieki konstatējuši, ka barība, kuras sastāvā bijusi ģenētiski modificēta kukurūza un soja, paaugstina smagas kuņģa slimības risku cūkām, kuru fizioloģija ir līdzīga suņiem.

     

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē