Rīga +1°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
2
-
0
-
0
-
5
-
2
-
0
-
2
-
Raksts no žurnāla Astes arhīva
Konsultē veterinārārsts Normunds Fjodorovs.
Lai kavētu novecošanās procesu sunim, kurš sasniedzis šķirnes vidējo dzīves ilgumu, īpaša uzmanība jāvelta dzīvnieka uzturam un aktivitāšu daudzumam.
Kas nosaka dzīvnieka mūža ilgumu?
Viens no būtiskākajiem faktoriem ir iedzimtība. Svarīgi, kāds ir bijis šķirnes vaislas materiāls, cik veselīgi bijuši konkrētā šķirnes pārstāvja senči. Ja ģenētiskajam materiālam bijusi laba informācija, arī novecošanās pienāk vēlāk un konkrētais selekcijā iegūtais dzīvnieks dzīvo ilgāk. Mīluļa dzīves ilgumu var prognozēt arī pēc viņa radurakstiem – cik ilgi dzīvojuši viņa vecvecāki, vai tie pārsnieguši šķirnei raksturīgo vidējo mūža ilgumu vai arī citos medību laukos devušies ātrāk.
Otrs svarīgs faktors ir dzīves kvalitāte un apstākļi – kāds ir ēdiens, kāda fiziskā slodze un cik veselīga ir vide, kurā suns dzīvo. Lauku sunim ir daudz lielākas iespējas nodzīvot garāku mūžu nekā pilsētniekam, jo dzīvnieks uzturas tīrākā vidē un viņam ir daudz vairāk iespēju kustēties.
Kādi suņi dzīvo visilgāk?
- Maza auguma sunīši dzīvo ilgāk
To var izskaidrot ar ģenētisko iedzimtību, taču pastāv arī dažādas citas versijas. Viena no tām saistīta ar lielo un mazo suņu gremošanas trakta garuma atšķirībām, kas būtiski ietekmē dzīvnieka vielmaiņas procesu. Proti, mazajiem sunīšiem gremošana trakts (proporcionāli ķermeņa masai) ir garāks nekā lielajiem suņiem, līdz ar to barības uzsūkšanās kvalitāte mazajiem suņiem ir labāka nekā lielajiem.
Suņiem gremošanas traktā pakāpeniski noārdās tā saucamās zarnu bārkstiņas – zarnas kļūst arvien gludākas. Līdz ar to samazinās zarnu dabiskā mikroflora, kas nodrošina pilnvērtīgu barības sagremošanu. Šī iemesla dēļ apēstā pārtika tiek sagremota tikai daļēji – otra daļa neuzsūcas un pussagremotā veidā tiek izvadīta no organisma. Lielie suņi, kuriem gremošanas trakts ir salīdzinoši īsāks, uz to reaģē daudz jutīgāk.
Vēl jāņem vērā, ka lielajiem suņiem viņu ķermeņa uzbūves dēļ biežāk mēdz būt attīstības traucējumi, kaulu un locītavu problēmas un ir lielāka nosliece uz traumatismu nekā mazajiem suņiem – tas viss pasliktina veselību, tādējādi saīsinot arī mūžu.
Taču pamatu pamats, protams, ir ģenētiskā koda pārmantojamība, kas nosaka šūnu funkciju ilgumu un līdz ar to patērētos resursus – cik ātri dzīvnieks iztērē tos resursus, kas viņam doti un ko uzkrājis jaunībā.
- Jauktenīšiem garāks mūžs nekā šķirnes suņiem
Tīršķirnība nes līdzi daudzas problēmas, un viena no tām ir samērā nolietotais, nekvalitatīvais ģenētiskais materiāls. Krancīšiem šī ģenētiskā informācija tiek jaukta. Krustojoties dažādiem dzīvniekiem ar atšķirīgu ģenētisko informāciju, ļoti bieži šādi tiek nodrošināta spēcīgāka imunitāte un, iespējams, ilgāks mūžs.
- Kucītes dzīvo ilgāk
Statistika liecina, ka kucītes ilgdzīvošanā tiešām pārspēj stipro dzimumu.
Dzīvi pagarina sterilizācija un kastrācija
Sterilizācija kā vairāku dzīvnieka reproduktīvo orgānu saslimšanu profilaktiska ārstēšanas metode ļauj izvairīties no slimībām, kuras vecumā var parādīties nesterilizētam dzīvniekam. Tas pats attiecināms arī uz suņu kastrēšanu. Jāņem vērā, ka katra saslimšana būtiski patērē organisma resursus, tādējādi samazinot dzīvnieka mūžu. Tiesa, vecumā sterilizācijas nepieciešamība ir nopietni jāizsver, rūpīgi izvērtējot risku, kas saistīts ar operāciju. Sterilizāciju vislabāk veikt kucītes jaunības dienās.
Dzīves ilgumu ietekmē arī cilvēka faktors
Cieši kopā ar cilvēku dzīvojošie suņi daudzējādā ziņā ir ieguvēji – protams, ja vien cilvēks ar suni spēlējas, pastaigājas un sarunājas. Ne velti pastāv uzskats: tie suņi, ar kuriem ģimenē sarunājas – turklāt par visdažādākajiem tematiem –, pazīst un spēj atšķirt 300 un pat vairāk vārdu. Šīs sarunas sunim ir smadzeņu treniņš, un tas ir tikpat svarīgs un nepieciešams kā cilvēkam. Ciešs kontakts ar cilvēku un smadzeņu treniņš kavē smadzeņu novecošanos.
Suņa novecošanās pazīmes
- Smadzeņu novecošanās. Tā dzīvnieku var piemeklēt pat agrāk, nekā parādās citas novecošanās pazīmes. Tā izpaužas ar uzvedības maiņu. Suns kļūst salīdzinoši neaktīvs – viņu vairs neinteresē mājās atnākušie ciemiņi, pārgājusi vēlme paskriet gar žogu un parieties ar kaimiņu suni, kā arī lieku reizi iezīmēt teritoriju. Piemēram, sargsuns pārstāj sargāt – lai arī viņš joprojām labi redz un dzird, tomēr savas ierastās funkcijas vairs neveic.
- Apmatojuma sirmošana uz purniņa.
- Dzīvniekam ir pastiprināta apetīte, taču nav svara pieauguma. Tas saistīts ar nepareizu vielmaiņas procesu, kurš tiek kontrolēts ar smadzeņu darbību. Būtībā visas organisma funkcijas, vielmaiņas procesu ieskaitot, kontrolē centrālā nervu sistēma, un, ja tajā notiek būtiskas izmaiņas, tas ir, daļēja šūnu sabrukšana un to skaita samazināšanās, šī kontrole vairs nav pilnvērtīga.
- No rītiem sunim grūtāk piecelties kājās.
- Dzīvnieks vairāk guļ.
Nepalaid garām pirmos signālus!
Kārtējā vizītē pie veterinārārsta (piemēram, vedot suni uz ikgadējo vakcināciju) apjautājies dakterim, vai, viņaprāt, sunim ir parādījušās kādas novecošanās pazīmes. Ārsts tev uzdos virkni uzvedinošu jautājumu par potenciālām, bet varbūt laikus nepamanītām veselības problēmām, piemēram:
- vai suns pastiprināti patērē šķidrumu?
- vai viņam ir biežāka urinēšana?
- vai ir problēmas ar vēdera izeju?
- vai dzīvnieks mēdz atvemt barību?
- vai sunim ir izdalījumi no dzimumorgāniem u. c.
Ja novecošanās process jau sācies
- Kaut arī suns tev joprojām šķiet aktīvs, sprigans un dzīvespriecīgs, lai kavētu novecošanās procesu, īpašu uzmanību pievērs dzīvnieka uzturam. Parasti, sākot no septiņiem gadiem, dzīvniekam būtu vēlams pāriet uz speciālu uzturu senioriem (pieejams gandrīz visu sausās barības ražotājfirmu sortimentā). Par vispiemērotākās barības izvēli konsultējies ar veterinārārstu!
- Ik gadu ieteicams veikt kādu no veselības pārbaudes testiem – piemēram, asins analīzes, kas uzskatāmi parādīs, vai organismā nav notikušas kādas izmaiņas.
- Pie veterinārārsta būtiski ir pārbaudīt, vai dzīvniekam nav radušās kādas sirds darbības problēmas.
- Rūpējies, lai dzīvnieka vienīgā nodarbošanās nebūtu tikai ēšana un gulēšana.
- Fizisko slodzi samazināt nav nepieciešams (ja dzīvniekam nav kādu diagnosticētu veselības problēmu, kas liedz daudz kustēties). Patiesībā, saglabājot normālu aktivitāti, dzīvnieka mūžu var tikai pagarināt. Taču vecam sunim skriet vairākus kilometrus garas distances blakus divritenim gan vairs nevajadzētu.
Vai konkurence iepūš otro elpu?
Dzirdēts ne mazums stāstu par to, ka jauna kucēna ienākšana mājās krietni sapurinot vecā suņa dzīves sparu. Taču ne vienmēr tas izrādās piemērotākais līdzeklis večuka uzmundrināšanai. Jā, vienā gadījumā suns, sajutis konkurenci un šādi aizdzinis varbūt pat garlaicību, tiešām sapurinās, taču iespējama arī pretēja reakcija – suns sašļūk pavisam, kļūst greizsirdīgs un šis stress viņu tikai vēl vairāk pietuvina citiem medību laukiem.
Šķirnes suņu vidējais dzīves ilgums (gadi):
- Afgāņu kurts – 12
- Angļu seters – 11,2
- Basets – 12,8
- Bīgls – 13,3
- Borderkollijs – 13
- Bedlingtonterjers – 14,3
- Bernes kalnu suns – 7
- Bokseris – 10,4
- Bulterjers – 12,9
- Bulmastifs – 8,6
- Čivava – 13
- Čau-čau – 13,5
- Dalmācietis – 13
- Dobermans – 9,8
- Džeka Rasela terjers – 13,6
- Īru vilku suns – 6,2
- Jorkšīras terjers – 12,8
- Kokerspaniels – 12,5
- Labradors retrīvers – 12,6
- Pekinietis – 13,3
- Rotveilers – 9,8
- Samojeds – 11
- Skotu terjers – 12
- Ši-tcu – 13,4
- Stafordšīras bulterjers – 10
- Vācu aitu suns – 10,3
- Vācu dogs – 8,4
- Vecanglijas aitu suns (bobteils) – 11,8
- Veimārietis – 10
- Velsas springerspaniels – 11,5
- Vipets – 14,3
- Zeltainais retrīvers – 12
