Rīga +8°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
3. Kurp doties?
Ja ar skatīšanos uz eksemplāriem savā pagalmā ir par īsu, var pieteikties ornitologu rīkotajos pārgājienos un ekskursijās. Profesionāļi palīdzēs iemācīties pazīmes, pēc kurām atpazīt mazāk zināmās putnu sugas. «Pēc izskata putnus vēl var mēģināt atpazīt katrs pats, bet balsis, manuprāt, jāmācās tikai kopā ar kādu, kas tās jau zina,» uzskata Ritvars.
Vēlāk var patstāvīgi doties uz putnu vērošanas torņiem, dabas takās vai speciāli izstrādātos maršrutos. Ar šādu mērķi iespējams ceļot pa visu Latviju. «Putnu vērošanas infrastruktūra šajos gados ir strauji attīstījusies, un tādu var atrast jebkurā apvidū, ievadot interneta meklētājā atbilstošus atslēgas vārdus,» vērtē Ritvars. «Sarežģītāk ir Zemgalē, kur lielākoties līdz pat horizontam sniedzas rapsis un labība.» Intensīvās lauksaimniecības ietekmē daba šajā apvidū kļuvusi vienveidīga, sugu skaits samazinājies,» skaidro ornitologs.
Putni mīt tur, kur tiem ir, ko ēst. Ja ar insekticīdiem cenšas iznīcināt kaitēkļus, aiziet bojā arī pārējie kukaiņi.
Līdz ar to putniem vairs nav barības bāzes, un tie dodas prom – komerciālās lauksaimniecības ietekmi uz dabu skaidro biologs. Par piemēru viņš min mazo ērgli. Tas Latvijā izzūd ne tik daudz mežizstrādes, cik lauksaimniecības intensifikācijas dēļ, jo putns barojas ar pelēm, kas pārsvarā dzīvo pļavās. Ja apkārt ir rapšu un pupu lauki, tās tur vairs neatrast.
