Rīga +7°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
Pirmā tikšanās
Atceros, kā pirmo reizi satiku bruņnesi, sastaigājot pa Argentīnas stepi. Visu dienu biju vērojis putnus. Vēlā pēcpusdienā pamanīju kondoru grupu, kas bija nolaidusies uz zemes un sapulcējušies vienā vietā. Gribēju uzzināt, ko viņi tur atraduši, tāpēc atstāju savu slēpni un lēnām lavījos viņiem klāt, slēpjoties aiz stepē izmētātājiem krūmāju kušķiem.
Pēkšņi man šķita, ka tieku novērots. Mēs taču visi zinām šo sajūtu. Nedaudz pagriezu galvu pa kreisi un ieraudzīju, ka nepilnu divu metru attālumā no manis bija apstājies bruņnesis un ostīja gaisu. Tobrīd aizmirsu kondorus un savu darbu. Neredzēju neko citu, kā tikai šo dzīvnieku, kurš bija nedaudz lielāks par ezi. Nevarēju saprast, vai mēģināt ātri ieslēgt fotokameru, lai šo brīdi iemūžinātu, vai arī vienkārši izbaudīt to, ka stāvu stepes vidū blakus bruņnesim.
Lai gan, staigājot pa stepi, nav nemaz tik grūti satikt šos dzīvniekus, man tā bija pirmā reize.
Viss man viņā šķita dīvains – gan viņa ķermeņa forma, gan bruņas, kas viņu pasargā. Pat viņa sejas izteiksme nelīdzinājās citiem dzīvniekiem.
Tomēr te, dzeltenajā zālājā, kur tikai retumis varēja manīt zaļus plankumus ūdens tuvumā, viņš šķita iederīgs. Nevaru pateikt, cik ilgi laiku mēs abi tā stāvējām un viens uz otru skatījāmies, izliekoties, ka neesam pamanījuši, ka šajā pievakarē stepē neesam vieni. Galu galā nolēmu noriskēt un izvilku savu fotoaparātu. Mans jaunais draugs laikam vēlējās izrādīties, jo ļāva man fotografējot pavadīt pietiekami ilgu laiku. Tad dzīvnieks vēlreiz uz mani palūkojās un savā dīvainajā gaitā, it kā staigājot uz pirkstgaliem, aizsteidzās uz savu alu.
