Rīga -1°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Par šo lēmumu jaunais vīrietis sākotnēji neesot painformējis savu interešu aizstāvi advokātu Artūru Zvejsalnieku, kurš vēl maijā uzsvēra, ka iespēja puisim izglītoties ir viena no svarīgākajām lietām, kas būtu jānodrošina, jo iepriekš tā viņam nav tikusi pilnvērtīgi sniegta.
Zvejsalnieks pēc sazināšanās ar jaunieti laikrakstam atstāstīja, ka no vakarskolas puisis atteicies vairāku iemeslu dēļ, tomēr vārdiski esot izteicis vēlmi izglītību tik un tā iegūt.
Kā Dienai skaidroja Rīgas domes Labklājības departamentā, galvaspilsētas pašvaldība jaunietim nodrošina atbalstu individuālās sociālās rehabilitācijas programmas pakalpojuma ietvaros, tostarp izglītības jautājumu risināšanā, bet no pašreizējā piedāvājuma jaunietis ir atteicies. «Jebkurā gadījumā atbalsta sniegšana turpināsies tik ilgi, cik tas būs nepieciešams,» solīja Labklājības departamenta Iedzīvotāju informēšanas nodaļas vadītājas vietniece Linda Sausā.
Neraugoties uz to, kā tālāk risināsies jautājums ar izglītības iegūšanu, saistībā ar jaunā vīrieša tiesību nenodrošināšanu tiek gatavots arī prasības pieteikums tiesai, laikrakstam apgalvoja advokāts Zvejsalnieks.
«Es domāju, ka tas ir mēneša vai divu jautājums, un celsim kopējo prasību tiesā. Tā būs civilprasība pret pašvaldību un valsti kopumā, kuru kompetence bija nodrošināt personas tiesību aizsardzību, kas acīmredzot nav pilnvērtīgi darīts,» skaidroja advokāts.
Galvenie atbildīgie šajā gadījumā esot Rīgas bāriņtiesa, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija, kā arī Veselības ministrija, kura ir atbildīga par Ainažu slimnīcas pārraudzību. Prasības sagatavošanai vēl esot nepieciešams laiks, jo tai esot sarežģīta juridiskā konstrukcija – puiša tiesību pārkāpumi bijuši pirms vairākiem gadiem.
Kā iepriekš vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums de facto, valsts un pašvaldības amatpersonas pieļāvušas, ka mazs zēns uz gandrīz deviņiem gadiem tiek «aizmirsts» psihoneiroloģiskajā slimnīcā. Zēnu agrīnā vecumā atņēma mātei, kuras vienīgais ienākumu avots bija ubagošana.
Bērns ar laiku nonācis adopcijā pie vientuļa vīrieša, pie kura nodzīvojis pusotru gadu. Par šo periodu vairākas iestādes savstarpēji nesaistīti Valsts policijai ziņojušas par aizdomām, ka adoptētājs bērnu seksuāli izmantojis un bijis pret viņu vardarbīgs. Taču Valsts policijā seksuālā vardarbība neesot izmeklēta, bet visi ap gadsimtu miju iesniegtie iesniegumi esot pazuduši.
Zēns 2000.gada vidū nokļuva bērnu psihoneiroloģiskajā slimnīcā «Ainaži», kur viņš pavadīja gandrīz deviņus gadus. Uzreiz pēc «Ainažiem» viņš tika ievietots bāreņu rehabilitācijas centrā «Marsa gatve». Tur viņam pēc konsultācijām ar ārstu atcēla spēcīgu medikamentu lietošanu agresivitātes mazināšanai, kā arī atklājās, ka gandrīz pilngadīgais jaunietis nepazina ne gadalaikus, ne burtus, ne ciparus.
Pārdzīvotā dēļ gandrīz 20 gadus vēlāk vīrietis vērsās Tiesībsarga birojā, kurš secinājis – palīdzības vietā bērna ciešanas tika vairotas.
Tiesībsarga birojā norāda – bāriņtiesai būtu bijis jāieceļ likumiskais pārstāvis jeb aizbildnis. Bērnam tobrīd bija dzīvi vecāki un dzīvas arī abas vecmāmiņas, taču Rīgas bāriņtiesa viņus neinformēja. Visus šos aptuveni deviņus gadus neviens viņu neapciemoja, un juridiski bērns nevienam nebija piederīgs.
Valsts policijā apstiprina, ka patlaban vīrietis atzīts par vienu no cietušajiem kriminālprocesā par piedzīvoto slimnīcā «Ainaži». Arī par piedzīvoto adoptētāja ģimenē sākts kriminālprocess.
