“Jauna mājokļa izvēlē viens no svarīgākajiem faktoriem ir mājokļa tehniskais stāvoklis un nolietojums. Bez papildu zināšanām un izpētes ir viegli nepamanīt nereti noklusētos zemūdens akmeņus – nesaskaņotu pārbūvi.
Patvaļīga pārbūve var ne tikai ietekmēt mājokļa iedzīvotāju drošību un veselību, bet var radīt papildu finansiālus zaudējumus vai ieguldījumus, lai sakārtotu dokumentāciju vai padarītu mājokli drošu dzīvošanai,” norāda Kaspars Sausais, Luminor mājokļu kreditēšanas eksperts.
Kā pārliecināties, vai manā īpašumā nav veikta nesaskaņota pārbūve?
Ne vienmēr nekustamā īpašuma pārdevējs ir atklāts par visiem dzīvoklī veiktajiem darbiem, dažreiz pat pats nav pilnībā informēts par iepriekšējā saimnieka darbībām dzīvoklī. Nesaskaņotu pārbūvi iespējams novērtēt, salīdzinot dzīvoklī esošo situāciju ar telpu plānu un citiem saistītajiem dokumentiem, kas pieejami dzīvokļa īpašniekam.
Citi lasa
Veicot dzīvokļa apskati, jāspēj novērtēt arī citi tehniskie riski, tāpēc ieteicams vērsties pie profesionāļa, kurš ātrāk norādīs uz mājoklī veiktajām izmaiņām. Visbiežāk daudzdzīvokļu mājās nesaskaņojot tiek būvētas un demontētas nenesošās starpsienas, apvienotas virtuves ar dzīvojamo istabu vai apvienoti sanitārie mezgli, mainīti logi vai iestiklotas lodžijas.
Kā nesaskaņota pārbūve ietekmē dzīvokļa vērtību?
Nesaskaņota pārbūve var samazināt dzīvokļa vērtību pat par 5 līdz 10 % – atkarībā no pārbūvju pakāpes. Kā norāda nekustamā īpašuma eksperts, nesaskaņota pārbūve tiešā veidā ietekmē ne tikai nekustāmā īpašuma cenu, bet arī iespējamo mājokļa pircēju loku – novērots, ka šādiem īpašumiem par trešdaļu samazinās potenciālo pircēju skaits.
Vairumā gadījumu cilvēki vēlas iegādāties mājokli ar sakārtotu dokumentāciju un uzskata, ka formalitātes un dokumentācijas atbilstība jānodrošina iepriekšējam saimniekam.
Kādas veida pārbūves ir jāsaskaņo ar kopīpašniekiem?
Pārbūves saskaņošana ir atkarīga no plānotajiem būvdarbiem, to sarežģītības un ne visos gadījumos tā ir jāveic. Gatavojoties starpsienu demontāžai, jāņem vērā nesošo un nenesošo sienu novietojums un plānojums.
Pārbūve, kas ietver nenesošo sienu, nav jāsaskaņo ar kopīpašniekiem dzīvokļa īpašuma gadījumā.
Savukārt sanitārā mezgla pārcelšanu vai izbūvi virs apakšējā kaimiņa dzīvojamās telpas būs jāsaskaņo ar apakšējo dzīvokļa īpašnieku.
Būtisks jautājums ir par dzīvokļa juridisko statusu. Ja visa māja juridiski ir kā kopīpašums un nav sadalīta dzīvokļu īpašumos, bet katram īpašniekam pieder domājamā daļa no visa īpašuma un lietošanā ir kāds no dzīvokļiem, tad katra pārbūve būs jāsaskaņo ar visiem kopīpašniekiem.
Ēkas fasādes remontdarbos ir jāietur vienots ēkas koptēls – tas attiecas arī uz padomju sērijveida namiem. Piemēram, mainot logus, saskaņošana nav nepieciešama, bet īpašnieks nedrīkst mainīt logu rāmju dalījumu, tā krāsu un citas detaļas. Lai gan dažkārt šķiet, ka lodžijas iestiklošana ir viens no visvienkāršāk saskaņojamiem remontdarbiem, prakse rāda pretējo. Fasādes apliecinājuma karte nosaka kā jāizskatās mājas koptēlam un, ja ieplānotie darbi neatbilst aprakstam, tad šādus remontdarbus nevar veikt.
Kas un cik daudz nepieciešams pārbūves saskaņošanai?
Vispirms jāvēršas pie arhitekta, izklāstot iecerētās pārbūves ideju un apjomu. Speciālists aplūkos kadastrālās uzmērīšanas lietu vai ieradīsies īpašumā, lai novērtētu plānoto pārbūvi. Pēc tam tiks izstrādāta apliecinājuma karte. Atbilde no būvvaldes par darbu uzsākšanu atkarīga no īpašuma atrašanās vietas.
Mazpilsētās un reģionos process var aizņemt dienu, savukārt pilsētās ar apjomīgāku pieteikumu skaitu, piemēram, Rīgā, saskaņošanas slēdziens var aizņemt pat līdz pusotram mēnesim. Atšķirības vērojamas arī attiecībā uz izmaksām – tās var sasniegt vairākus simtus eiro, tomēr kopējai summai nevajadzētu pārsniegt vienu tūkstoti eiro. Tāpat izmaksas atšķirsies privātpersonām un juridiskām personām.