Trīs slavenas latviešu fotogrāfes atklāj, kā bildē parādīt un pieņemt savu īsto es

Fotogrāfe 

Polina Viljun

Manuprāt, jāsāk ar tēmu par sevis atzīšanu. Jo ilgāk fotografēju, jo vairāk saprotu, ka cilvēka sevis izzināšana, izprašana un pieņemšana nemēdz būt acumirklīga, tas vienmēr ir iekšējs darbs, process. Tas nozīmē pārstāt sevi salīdzināt ar citiem, tajā skaitā ar sevi pagātnē. Necensties katru rītu pamosties kā Keitai Mosai vai sevis labākai versijai. Vienkārši ļaut sev būt un sevi iepazīt: kas tu esi, kāda esi, kas tev ir svarīgi, ko tev gribas, kas iepriecina. Mēs nereti tik ļoti pakļaujamies ārējiem nosacījumiem, ka aizmirstam, kas pašas esam. Reti sevi slavējam, bet nenogurstoši rājam, meklējam trūkumus. 

Fotogrāfija nemelo: kadrā noteikti parādīsies, ko par sevi domājam un kā jūtamies.

Skaistums neslēpjas kanonos. Nepastāv pareizie vai nepareizie sejas vaibsti vai figūras. Ja uzmanīgi paskatāmies topmodeļu vai izcilu aktrišu fotogrāfijās, kļūst skaidrs, ka viņu skaistums neietilpst nekādā standartā. Etaloni radās vēlāk – pēc tam, kad kāds šīs sievietes ieraudzīja kā skaistas un fotogrāfijās šo sajūtu nodeva citiem. 
Tāpēc nevajag sevi piedzīt svešam etalonam. Labāk ieraugi sevi, kāda tu patīc pati sev. Tad arī citi to ieraudzīs.