«Piedodiet par nekārtību.» Psihoterapeits Artūrs Miksons

ARTŪRS MIKSONS,
psihoterapeits

Vai man pašam ir stress šobrīd uzņemt viesus? Nu jau tuvu minimumam. Agrāk gan šķita, ka kaut kas jāčeko, jāpieslīpē, kad atnāk – jāizklaidē… Tagad es saprotu – draugi jau nenāk pie mana dzīvokļa, viņi nāk pie manis, tāpēc daudz vairāk fokusējos uz attiecībām, kas starp mums būs, ne tik daudz uz telpu. 

Vai tīrīšana gadījumā nav veids, kā tiek mazināts pats satraukums? Tas ir jautājums par atzīšanu vai noliegšanu.

Savā būtībā nekā jau grūta tajā ciemiņu uzņemšanā nav – cita lieta, ka cilvēki ļoti bieži to sarežģī savu dzīves pieredžu iespaidā. Viņi realitāti saskata tā, kā patiesi šķiet, kā šobrīd notiek, kaut gan tur slāņojas pa virsu gan temperaments, gan trauksme un pārdzīvojumi, kaut vai negatīvs atgadījums ar viesiem pirms mēneša…

Nesatraucas vai nesatraucas?

Labi – sāksim ar tiem, kas nesatraucas. Varētu domāt – ko par tiem runāt, viss skaidrs, tomēr šai grupai ir divas subgrupas: vieni ir tiešām tādi, kas nesatraucas, bet otri – kas patiesībā satraucas, tikai to nejūt un neatzīst. Viņš it kā saka: «Nē, nē, es nesatraucos, es vienkārši gribu kopt māju, izsūkt istabu, notīrīt plauktus…» Tikai – vai tīrīšana gadījumā nav veids, kā tiek mazināts pats satraukums? Tas ir jautājums par atzīšanu vai noliegšanu. Tad jau daudz veselīgāk ir tiešām pateikt – man nepatīk uzņemt viesus pie sevis, tas rada neērtības, varbūt kaunu par dzīvokli, kāds tas ir, vai vienkārši ir slinkums tīrīt māju, un tāpēc es neaicinu nevienu. Viss fine – tu esi kontaktā ar sevi, pieņem to, kāds esi, lieki necepies un nevienam netaisnojies. Tomēr šādu cilvēku ir absolūts mazākums.