
Sanda Dejus: Es vairāk esmu skumja nekā priecīga
Ja pamostoties vajag saņemt tādu kārtīgu dzīvesprieka un enerģijas devu visai dienai, Radio SWH jāklausās SANDA DEJUS. Viņa savā Instagram kontā pie bildes, kur vaiga sviedros raujas gumijniekos, ierakstījusi: «Kā man viņdien teica viens kolēģis: tu esi pašmāju sapnis par Ameriku – ne tev valodas, ne tev pupu, bet izsities Rīgā.» Meitene no Madonas. Absolūti patiesa, ļoti vienkārša un savas sāpes uz āru nerāda.
Foto: Agneta Jonele. Stils: Agija Vismane
Pieturzīmes
• Mācījusies Madonas Valsts ģimnāzijā, pēc tam Vidzemes Augstskolas sabiedrisko attiecību studiju programmā.
• Precējusies, vīrs Raivis Dejus, meita Dārta (5).
• Ētera balss Radio SWH rīta šovā Tik Tik Tik.
• TV raidījumu un pasākumu vadītāja.
• Radošās apvienības Spiediens aktrise, ar improvizācijas mākslu nodarbojas jau 19 gadu.
• 34 gadus veca.
• Dzīvē vislabāk patīk gulēt, ēst un mīļoties.
Es labāk izvēlos būt naiva nekā iesaistīties kaut kādās manipulācijās, domājot, ko es ar to varētu panākt.
– Tu vienmēr uzsver, ka esi meitene no laukiem.
– Esmu absolūta meitene no laukiem, un tas visvairāk parādās attieksmē pret darbu – man ir baigā atbildības sajūta. Tāpēc cilvēki no laukiem var visu ko izdarīt. Kamēr bija skola, dzīvoju Madonā, bet, kā sākās brīvlaiks, – pie vecmāmiņas. Iedomājies – viņa bija skolas direktore, ar trim bērniem, saimniecību, un ar visu tika galā. Tolaik neviens nerunāja par veģetatīvo distoniju vai izdegšanu. Laukos bija tā – ja zaļumballē biji notriecies ar draugiem un nākamajā dienā gaidīja siena pļava, tad tā siena pļava bija neatkarīgi no tā, kā tu no rīta juties. Vecmāmiņa, tāpat kā vectētiņš, man ir absolūti supermīļi. Vectētiņš bija agronoms, vietējais teātra mākslinieks.
– Tu jau arī sapņoji kļūt par aktrisi.
– Es būtu bijusi ļoti laba aktrise, bet neiestājos. Pat nemēģināju. Toreiz Gints Andžāns, ar kuru bijām klasesbiedri, teica – braucam! Taču es nebūtu pārdzīvojusi, ja mani nepaņemtu. No vienas puses, pat priecājos, ka nepataisīju teātri par savu darbavietu, līdz ar to tas man joprojām ir mākslas templis. Man ir grāmatas par Antru Liedskalniņu, par Hariju Liepiņu, Eduardu Pāvulu, Edgaru Liepiņu… Oļģerts Dunkers un režija, un kā tapušas filmas… Nesen izlasīju Ulda Pūcīša dienasgrāmatu. Es to visu lasu un baudu. Bet, ja tas kļūst par ikdienu, tad, protams, zaudē to spožumu.
ATĻAUJIES LAIKU SEV
Lasi
−58%
→
Aplūkot visus abonēšanas plānus →
Lasi
trīs mēnešus
2.49 €
/ mēnesī
5.95 €
pirmie 3 mēneši · nākamie 3 maksājumi 3.99€ /mēn · pēc tam 5.95 €/ mēn. · izvēlies brīvi - pārtrauc jebkurā laikā
Abonēt
→
Droša apmaksa · jau 7000+ abonentu SANTA+ lasītāju klubā
LASI VĒL NO 

Mācītāja ar ielāpu uz sirds: Aijas Greiemas ceļš no Gulbenes līdz Kalamazū
«Rauls manī tā iesēdās, ka visi citi vīrieši apdzisa. Apdzisa uz visiem laikiem.» Māras Rikmanes liktenīgā mīla
«Čīkstēt nevajag, labāk nospļaujies un ej tālāk pa dzīvi!» 90 gadus vecā Helēna joprojām ik dienu nūjo sešus kilometrus
Jau esi
abonents?
Ienākt portālā
abonents?
Ienākt portālā































































































