Apžēlošanas lūgumu uzrakstīja bērns: lūdzu atbrīvot manu mammu…

Gadījumā, kad Valsts prezidents izskata apžēlošanas lūgumu, viņš izvērtē sabiedriskās bīstamības pakāpi.

Kopš valsts neatkarības atgūšanas seši Valsts prezidenti kopumā izvērtējuši vairāk nekā astoņus tūkstošus apžēlošanas lietu un apžēlojuši kopumā 663 notiesātos (šie ir dati oktobra sākumā). Visvairāk apžēlošanas lietu – 3391 – izskatīts Gunta Ulmaņa prezidentūras laikā. Savukārt vienīgās sievietes prezidentūrai raksturīgs visaugstākais apžēloto skaits – no izskatītajiem 979 lūgumiem Vaira Vīķe-Freiberga pozitīvu lēmumu pieņēmusi katrā piektajā. Guntis Ulmanis bija vienīgais no sešiem Valsts prezidentiem, kam bija jāizskata uz nāvi notiesāto apžēlošanas lūgumi. Viņš apžēloja piecus notiesātos, kam nāves sodu aizstāja ar mūža ieslodzījumu. Pēdējos divus nāves sodus Latvijā izpildīja 1996. gadā notiesātajiem, kuru apžēlošanas lūgumus noraidīja. Guntis Ulmanis arī bija tas, kurš 1995. gadā izveidoja Apžēlošanas padomi desmit cilvēku sastāvā – padomdevējus, kurus aicināja piedalīties, izskatot ar nāves sodu notiesāto cilvēku apžēlošanas lūgumus. Vēlāk šī padome pārtapa par Valsts prezidenta kancelejas Apžēlošanas dienestu. Kopš 2019. gada to vada Irina Pūrīte. 

Sava daļa tomēr jānosēž

No malas raugoties, šķiet ļoti vienkārši – Valsts prezidents apžēlo un ieslodzītais nākamajā dienā aizver cietuma durvis.