Vecmane, ko tālāk? Par dzīves kūleņiem, lielo mīlestību un sirmām matu šķipsnām

Iveta neizliekas – viņas ceļš līdz savam salonam un tērpiem, ko tagad velk uz Oskara ceremonijām, nav bijis nekāds gludais veiksmes stāsts. Viņa atklāti runā par mirkļiem, kad spēka pieticis tikai tam, lai sēdētu uz palodzes un reizē smietos un raudātu par to, kur viņa ir iepinusies. No tūrisma aģentūras darbinieces līdz brīdim, kad pati savām rokām iekārtoja salonu, pērkot betonu un nesaprotot, cik maisu vispār vajag.

Turpinājumā:

• Kāpēc Iveta nevienam, pat vecākiem, neteica, ka pandēmijas laikā atver savu veikalu.
• Par mobingu, pazemojumiem un mirkli, kad saproti – nekad vairs neļausi sev darīt pāri.
• Kāda ir sajūta, jau divus gadus esot vienai, un kāpēc vientulība Ivetai vairs nešķiet biedējoša.
• Kāpēc ceļojums uz Maroku izvērtās par aizbēgšanu un ko tas viņai iemācīja par pašas vajadzību pēc kārtības.